Piecas pazīmes kā atpazīt dzīvībai bīstamo uzturvielu trūkumu

 Kas ir malnutrīcija?

Uzturvielu nepietiekamība organismā jeb malnutrīcija nozīmē, ka cilvēka organisms neuzņem nepieciešamo uzturvielu (piemēram, olbaltumvielu, minerālvielu, vitamīnu) daudzumu, kas vajadzīgs, lai organisms varētu pilnvērtīgi darboties. Tas ietekmē ne tikai cilvēka veselību, bet arī dzīves kvalitāti. Visā pasaulē malnutrīcija joprojām netiek pietiekami atpazīta un ārstēta. Liela pacientu daļa palīdzību var saņemt mājas apstākļos, papildinot un koriģējot savu uzturu.

Visbiežāk malnutrīcijas riskam pakļauti seniori pēc 70 gadu vecuma vai cilvēki ar onkoloģiskām slimībām, piemēram, pirms ķīmijterapijas vai staru terapijas, kā arī tās laikā un pēc tās. Tāpat malnutrīcija var attīstīties hronisku slimību dēļ, tostarp pirms un pēc apjomīgām ķirurģiskām operācijām. Īpaša uzmanība jāpievērš arī cilvēkiem ar neiroloģiskām slimībām, piemēram, pēc insulta un citu slimību gadījumos. Riska grupā atrodas arī cilvēki ar psihiskiem traucējumiem, piemēram, anoreksiju.

Situācijas, kurās var attīstīties malnturīcija ir ļoti dažādas, tādēļ svarīgi iemācīties to atpazīt un cilvēkam sniegt savlaicīgu palīdzību. Jāsaprot, ka malnutrīciju var ārstēt. Būtiska tās ārstēšanas sastāvdaļa ir medicīniskais papilduzturs. Tas ir speciāli radīts uztura papildinājums, kas koncentrētā veidā nodrošina ar nepieciešamajām uzturvielām – olbaltumvielām, vitamīniem, minerālvielām u.c. sastāvdaļām.

“No malnturīcijas nav pasargāts neviens. Tā var veidoties slimību dēļ, kad cilvēkam grūti sakošļāt vai norīt ēdienu, bet tāpat tā var veidoties psiholoģisku apsvērumu dēļ, kad depresijas vai trauksmes iespaidā zūd ēstgriba. Ēstgribas zudums īpaši izteikts arī senioru vidū. Savukārt onkoloģijas pacientiem uzturvielu uzņemšanu var kavēt ķīmijterapijas un staru terapijas blaknes, piemēram, vemšana vai nelabums,” skaidro Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Uztura un dietoloģijas centra vadītāja asociētā profesore Dr. med. Laila Meija.

Dietoloģe uzsver, ka savlaicīgi neatpazīta malnutrīcija var radīt nopietnas  veselības problēmas, piemēram, paaugstinātu risku saslimt ar infekcijas slimībām. Malnutrīcijas pacientiem jebkura slimība norit smagāk, jālieto vairāk zāļu, pacients saskaras ar ilgāku ārstēšanās un atveseļošanās procesu, kā arī augstāku komplikāciju risku. Uzturvielu nepietiekamība bieži iet soli solī ar hronisku nogurumu. Kritiskos gadījumos novērojama izteikta novājēšana un pilnvērtīgai dzīvei nepieciešamo ķermeņa pamatfunkciju zudums, rezultātā veidojas atkarība no līdzcilvēku atbalsta un dzīves kvalitāte pasliktinās.

Malnutrīcijas pazīmes un simptomi

Svara zudums. Viena no galvenajām uzturvielu nepietiekamības pazīmēm ir neplānots svara zudums. Ja cilvēks 3 mēnešu periodā neplānoti – nepalielinot fiziskās aktivitātes vei nemainot savu ēdienkarti – zaudē vairāk nekā 5% no ķermeņa masas, noteikti nepieciešams vērsties pie ārsta. Piemēram, cilvēkam, kurš sver 70kg, tie ir tikai zaudēti 3,5kg. Lai arī tas šķiet relatīvi maz, šāda tendence var signalizēt par veselības problēmām.

Samazināta muskuļu masa. Līdz ar svara zudumu, samazinās arī muskuļu masa. To visvieglāk atklāt pateicoties rotaslietām vai apģērbam – drēbes vai gredzeni, kas nesen derēja izcili, pēkšņi kļuvis par lielu. Muskuļu masas samazinājuma dēļ var ciest arī iekšējo orgānu darbība.

Samazināta apetīte. Cilvēks ēd mazāk nekā parasti, ēdiens to šķietami “neinteresē”. Iespējams, traucēta garšas un smaržas izjūta un ēdiens vairs negaršo.

Pasliktinājusies fiziskā un garīgā pašsajūta, jūtams hronisks nogurums. Cilvēks pastāvīgi sūdzas par nespēku, var būt miegains un apātisks, samazinājušās koncentrēšanās spējas.

Lēnāka brūču dzīšana, salīdzinot ar citiem laika periodiem.

Kur var meklēt palīdzību?

“Pasaules statistikas dati liecina, ka 90% gadījumos pacientam atklāto malnutrīciju var ārstēt ambulatori. Attiecīgi, nav nepieciešamības ilgstoši uzturēties slimnīcā, vien lietot atbilstošu, ārsta izrakstītu uzturu. Tajā skaitā, atrodoties mājās. Tas ir īpaši svarīgi onkoloģisko saslimšanu ārstēšanās procesā vai atkopojoties pēc smagām saslimšanām vai operācijām, kad pacients lielāko dienas daļu pavada mājās,” skaidro ģimenes ārsts, Dr. Ainis Dzalbs.

Ja radušās aizdomas, ka Tu vai Tavs tuvinieks cieš no uzturvielu nepietiekamības organismā, nekavējoties jāvēršas pie ārsta, lai novērtētu malnutrīcijas risku. Ja malnutrīcija atklāta vidēji smagā vai smagā formā, ārstam, kuram noslēgts līgums ar Nacionālo veselības dienestu, ir jānosūta pacients uz konsultāciju Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Klīniskās barošanas kabinetā. Tajā, pēc iepazīšanās ar pacienta situāciju, tiks izrakstīts katram piemērotākais medicīniskais papilduzturs. Tas tiks piegādāts uz pacienta mājām 3 līdz 4 darba dienu laikā. Pēc 2 līdz 8 nedēļām nepieciešama atkārtota konsultācija, lai izvērtētu medicīniskā uztura tālāku nepieciešamību. Dažiem pacientiem šāda palīdzība nepieciešama tikai dažas nedēļas, kamēr citam – visu dzīvi. No 1. aprīļa pacientiem ar atbilstošām diagnozēm valsts apmaksā medicīnisko papilduzturu.