Veselība

Sliktas elpas jeb halitozes cēlonis var būt meklējams ne tikai mutes dobumā

Agri no rīta, tikko pēc pamošanās, arī pēc smēķēšanas, pēc maltītes, kas bijusi bagāta ar ķiplokiem, sīpoliem vai eksotiskām garšvielām, pēc baudītiem zivju ēdieniem slikta elpa jeb halitoze ir gluži normāla, fizioloģiska parādība. Taču, ja tā kļūst par nelāgu līdzgaitnieci arī ikdienā un savos uztura paradumos iemeslu neizdodas atrast, tad cēlonis jāmeklē citviet, iespējams, kuņģī, kaklā, deguna dobumos, aknās, nierēs. Kādas pazīmes liecina par nopietnākām veselības problēmām, kad nepieciešams vērsties pie speciālista un kā cīnīties ar sliktu elpu, stāsta aptieku tīkla Apotheka sertificēta farmaceite Laila Zālīte.

Pieaug uz elektroskrejriteņiem gūtu smagu traumu skaits pusaudžiem

Bērnu slimnīcas speciālisti vērš uzmanību – pēdējās nedēļās Neatliekamās medicīniskās palīdzības un observācijas nodaļā nonāk arvien vairāk pusaudžu ar smagām traumām, kas gūtas, braucot ar elektroskrejriteņiem. Šīs traumas bērniem mēdz būt tādas, kuru sekas var saglabāties visu mūžu.

 

Traucējošas atraugas – neveselīga dzīvesveida blaknes

Lai gan cilvēki ne vienmēr to pamana, patiesībā atraugas ikvienu cilvēku piemeklē vismaz 20-50 reizes diennaktī. To laikā kuņģis atbrīvojas no norītā gaisa. Tomēr dažkārt gadās, ka šī fizioloģiskā norise kļūst par traucēkli – tā ir pamanāma, izraisot dažādas neērtas un mulsinošas situācijas. Aptieku tīkla Apotheka farmaceita asistente Agnese Jursa aicina pievērst uzmanību cēloņiem, kas visbiežāk mēdz izraisīt atraugas, lai nepieciešamības gadījumā savlaicīgi spertu pirmos soļus nopietnāku veselības problēmu novēršanai.

Iekļaujošās komunikācijas zelta atslēdziņas: rīki un attieksme

Komunikācija ir divvirzienu process, un, sazinoties ar cilvēkiem, kuriem ir invaliditāte, ir būtiski izprast, ko īsti nozīmē iekļaujoša komunikācija. Cilvēkam ar invaliditāti tā nodrošina iespēju piekļūt informācijai, un to var panākt, izmantojot dažādus paņēmienus, liekot lietā zināšanas un arī attieksmi.

 

Vai kritiens ir bīstams? Sekas – no nelieliem nobrāzumiem līdz pat dzīvībai kritiskai traumai

Vasarā, kad bērni ir aktīvāki nekā ziemā, visbiežākās traumas, ar kurām ikdienā saskaras bērnu mediķi, ir kritienu radītās traumas. Turklāt daudzas no tām rodas tāpēc, ka nav ievērota elementāra drošība. Kampaņa “Pārvērt pārdrošību par drošību!” skaidro, kā samazināt bērnu traumatismu, un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas bērnu traumu, ortopēdijas un mugurkaula ķirurgs Jānis Upenieks turpina stāstīt par biežāk sastopamajām traumām un to, kā tās novērst.

Covid-19 jau izslimojuši 86% Latvijas bērnu

Bērnu slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centrs veicis pilotpētījumu*, lai gūtu precīzāku izpratni par Covid-19 izplatību starp bērniem, kuriem infekcijas izraisītā saslimšana mēdz noritēt bez simptomiem vai ar ļoti viegliem simptomiem. Rezultāti parādīja, ka 86% pētījumā iesaistīto bērnu jau vismaz vienu reizi ir izslimojuši Covid-19. Ar lielu ticamību šis pārslimojušo procentuālais skaits attiecināms uz Latvijas bērniem kopumā.

NARKOLOGS: SABIEDRĪBA NEIZPROT, KĀ ALKOHOLA LIETOŠANA IETEKMĒ AUTO VADĪŠANU, DROŠAS DEVAS NAV

Alkohola reibumā esošu autovadītāju izraisītu ceļu satiksmes negadījumu skaits šī gada pirmajā pusgadā pieaudzis par 48% salīdzinājumā ar pērnā gada pirmajiem sešiem mēnešiem. Arī mediķi ceļ trauksmi, ziņojot, ka akūto alkohola pacientu skaits pieaug. Par to, kā alkohola lietošana ietekmē braukšanu, VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD) kampaņas “Nebrauc reibumā. Dārgs prieks” ietvaros stāsta VSIA “Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs” Narkoloģijas palīdzības dienesta vadītāja Dr. Astrīda Stirna.

Latvijā C hepatītu pieveiksim ar inficēto atrašanu

C hepatītu kā apdraudējumu Latvijas sabiedrībai līdz 2030. gadam iespējams padarīt par aizmirstamu pagātni, ja katru gadu ārstētu ap 3000 pacientu, bet šim nolūkam pārbaudītu jeb testētu daudz vairāk cilvēku nekā līdz šim. Zāles ir, tāpēc sekmes ir pašas sabiedrības gribēšanā.

Kādu vitamīnu cilvēka organismā visbiežāk trūkst?

Daudzi vitamīni ir svarīgi labai vispārējai veselībai. Lielāko daļu no tiem organisms saņem no noteiktiem pārtikas produktiem. Bet bieži vien cilvēki nesaņem vajadzīgos vitamīnus, tāpēc ka uzturā daudz lieto produktus, kuru sastāvā ir graudi, cukurs un piesātinātie tauki. Cilvēki bieži vien aizmirst pievienot pārtikai dažādus augļus un dārzeņus, kas ir tiešām būtiski daudzām ķermeņa funkcijām. Parasti pietiek vien ar pilnvērtīgu, veselīgu uzturu, lai varētu apgādāt organismu ar vajadzīgajām uzturvielām, bet dažiem cilvēkiem, lai nerastos veselības traucējumi, vajag vairāk dažādu vitamīnu, nekā citiem.

Četri mīti par pastiprinātu svīšanu un kad meklēt speciālista padomu

Kamēr svīšana ir normāls fizioloģisks process, kas pastiprinās vien tad, ja sporto, dara fiziski smagu darbu vai iestājies karsts laiks, tikmēr cilvēki tam īpašu uzmanību nepievērš. Bet tiklīdz sviedru daudzums kļūst pārmērīgs, traucējošs un apgrūtinošs, fizioloģiskais process pārtop sarežģītā problēmā. Aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Mārīte Šukele kliedē četrus mītus par pastiprinātu svīšanu, aicinot šai problēmai meklēt cēloni un pēc tam arī atbilstošu risinājumu.

Bērniem sestdienās ir pieejama valsts apmaksāta akūtā zobārstniecība

Lai uzlabotu valsts apmaksātas zobārstniecības palīdzības pieejamību, turpmāk bērniem līdz 18 gadu vecumam (neieskaitot) sestdienās ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi akūtos gadījumos, kad medicīniskā palīdzība ir nepieciešama pēkšņi vai steidzami. Šādu palīdzību var saņemt Rīgā, Ogrē, Valmierā, Liepājā un Daugavpilī, informē Nacionālais veselības dienests (NVD).