“Mēs kā mediķi redzam, ka Latvija ir viena no tām Eiropas valstīm, kur alkohola patēriņš ir augsts. Faktori, kas veicina plašo alkohola patēriņu, ir dažādi. Gadu desmitiem pie mums ir iesakņojušās tradīcijas, ka visi pasākumi, pat bērnu ballītes, tiek saistītas ar alkohola lietošanu. Taču to ietekmēja arī pandēmija un mājsēde, kad alkohols bija plaši pieejams un to pat piegādāja uz mājām. Tāpat arī daudzi turpina strādāt attālināti, kas ļauj alkoholu lietot arī darba laikā,” stāsta Dr. Astrīda Stirna.
Narkoloģe uzsver, ka cilvēki nereti neizprot, kā alkohola lietošana ietekmē auto vadīšanu. Sabiedrībā valda uzskats, ka vienu glāzi jau var un nekādas sekas tam nebūs. Tomēr arī nelielos daudzumos alkohols ietekmē cilvēka rīcību, turklāt ir virkne dažādu faktoru, kas nosaka reibumu: “Ir jāņem vērā ne tikai promiles, bet arī cilvēka fiziskā un psihiskā veselība – kāds ir vispārējais veselības stāvoklis, kā funkcionē gan kuņģa-zarnu trakts, gan sirds-asinsvadu sistēma, kas ir ēsts – tukšā dūšā alkohola iedarbība ir daudz straujāka, atkarīgs arī no vecuma un dzimuma – sievietes apreibst ātrāk. Tāpat arī dažādi medikamenti pastiprina alkohola ietekmi. Alkohola iedarbība ir atkarīga arī no alkohola kvalitātes, daudzuma, stipruma un lietošanas ilguma. Drošas devas nav! Kādam arī viena glāzīte var būs izšķiroša.”
Pat neliela alkohola koncentrācija asinīs ietekmē cilvēka maņas un darbības. Alkohola ietekmē rodas uztveres un koordinācijas traucējumi, samazinās redzes asums, sašaurinās sānu redzes lauks, zūd spēja noteikt attālumus, acis kļūst jutīgākas pret apžilbināšanu, stipri samazinās situācijas novērtēšanas spējas, pazeminās paškontrole, samazinās reakcijas ātrums, pavājinās dzirde, var būt izteiktāka miegainība. Tāpat var būt raksturīgi arī somatiskie simptomi – asinsspiediena un pulsa izmaiņas, pastiprināta svīšana, aizdusa un citi simptomi.
Turklāt alkohola ietekme var saglabāties arī nākamajā dienā pēc tā lietošanas. “Ne vienmēr alkohola lietotāji nākamajā dienā ir gana kritiski – viņiem šķiet, ka pēc izdzertas kafijas tases var sēsties pie auto stūres, taču paģiru laikā cilvēks var būt tikpat bīstams, kā alkohola reibumā. Ne tikai promiles ir noteicošais, bet gan organisma veselības stāvoklis,” uzsver A.Stirna.
Lai mazinātu dzērājšoferu skaitu, ir nepieciešama kompleksa pieeja, tomēr īpaši būtiski ir lauzt stereotipus par to, ka pēc neliela izdzerta alkohola daudzuma ir gana droši sēsties pie spēkrata stūres, kā arī mainīt dzeršanas kultūru svētkos.
A. Stirna uzsver, ka reibuma stāvoklī cilvēkam zūd kritika, tāpēc viņam šķiet, ka ar viņu nekas nenotiks, ja viņš vadīs kādu transporta līdzekli. Svinībās vēlams jau pašā sākumā vienoties par to, kurš būs šoferis un nelietos alkoholu, un kā visi nonāks mājās, ja tomēr arī šoferis iedzers.
“Tādas tradīcijas ir ārkārtīgi grūti mainīt. Pieaugušos ir grūti izmācīt, tāpēc izglītošana par alkohola ietekmi un kaitīgumu jāsāk jau no bērna kājas. Par to jārunā skolās, bet īpaši svarīgi ir izmaiņas sākt jau ģimenē. Jārāda bērniem priekšzīme, ka svētkus var svinēt arī bez alkohola,” aicina VSIA “Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs” Narkoloģijas palīdzības dienesta vadītāja Astrīda Stirna.
Daktere uzsver, ka alkohola reibumā ir aizliegts ne tikai sēsties pie auto stūres, bet vadīt arī citus transporta līdzekļus, tādus kā velosipēds vai skrejritenis.
