Lai veicinātu trūcīgo personu iesaistīšanos darba tirgū, Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā iekļauta norma, kas nosaka, ka gadījumā, ja trūcīgas ģimenes (personas) materiālais stāvoklis uzlabojies un tās ienākumi palielinājušies uz darba attiecību pamata vai no saimnieciskās darbības, pašvaldības sociālais dienests vienu reizi kalendāra gadā trīs kalendāra mēnešus neņem vērā ienākumus līdz valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēram no šā ienākuma personai darbspējīgā vecumā, kura uzsākusi gūt ienākumus. Ar to motivējot personas uzsākt darba attiecības, bet paralēli trīs mēnešus nezaudēt sociālo atbalstu.
Labklājības ministre Ramona Petraviča uzskata, ka trūcīgo un maznodrošināto iesaistīšana sezonas darbos ir iespēja, ko var izmantot lauksaimnieki, kas ceļ trauksmi par darba roku trūkumu. Darbaspēka resursi meklējami arī bezdarbnieku rindās, jo no 60 dienām uz četriem mēnešiem pagarināts periods, kurā bezdarbniekam gada laikā ļauts strādāt īslaicīgus darbus, nezaudējot bezdarbnieka statusu.
Labklājības ministrijas apkopotā informācija liecina, ka 2019. gadā tika nodarbināti 3340 sezonas laukstrādnieki. Vidējais ienākums uz vienu sezonas laukstrādnieku pērn bija 422 eiro.
