Sarūkot naftas glabāšanas vietu ietilpībai, WTI markas jēlnaftas cena maija piegādēm tirdzniecības sesijas beigās noslīdēja līdz -37,63 ASV dolāriem par barelu.
Nākotnes kontrakts jēlnaftas maija piegādēm noslēdzas otrdien, un tirgotājiem, kas pērk un pārdod šo preci, ir jāatrod kāds, kas fiziski pieņemtu šo naftu. Tā kā tirgū ir pārprodukcija un glabātuves ir pilnas, pircēju ir maz.
“Tas ir kontrakts kaut kam, ko neviens negrib pirkt,” sacīja “ClipperData” analītiķis Mets Smits.
Naftas cenu bezprecedenta kritums pamudināja investorus vairāk pārdot akcijas Volstrītā, kas lēni atgūstas pēc tam, kad koronavīrusa pandēmijas dēļ galvenie indeksi ir sarukuši.
Akciju cenas Volstrītā sāka kristies jau tirdzniecības sesijas sākumā un šī tendence turpinājās līdz sesijas beigām.
Haoss naftas tirgū iestājies laikā, kad naftas rūpniecība kļūst par vienu no globālās ekonomikas nozarēm, kuru vissmagāk skāruši valdību noteiktie pasākumi jaunā koronavīrusa izplatības ierobežošanai.
Naftas cenu kritumu veicināja arī cīņa par naftas tirgus daļu, kas pavasarī uzliesmoja starp Saūda Arābiju un Krieviju.
Naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) un tās partneru pagājušonedēļ paziņotā vienošanās, kas paredz no maija samazināt naftas ieguvi par apmēram 10 miljoniem barelu dienā, ir izrādījusies nepietiekama. ASV naftas rezervju glabātava Oklahomas štata Kašingas pilsētā pirmdienas rītā bija gandrīz pilna.
“Tas ir dempings par katru cenu, jo neviens (..) negrib naftas piegādi, un Kašingas glabāšanas noliktavas pildās ik minūti,” sacīja “AxiCorp.” analītiķis Stīvens Iniss.
“Nav pagājis ilgs laiks, lai tirgus saprastu, ka OPEC+ vienošanās tās pašreizējā formā nebūs pietiekama naftas tirgu sabalansēšanai.”
ASV naftas cena jūnija piegādēm saruka par 18% līdz 20,43 dolāriem par barelu.
Eiropas galvenās jēlnaftas markas “Brent” cena jūnija piegādēm samazinājās par 9% līdz 25,57 dolāriem par barelu.
“Protams, šis mirklis ir vēsturisks un nespētu vēl labāk ilustrēt cenu utopiju, kurā [naftas] tirgus ir bijis kopš marta, kad kļuva acīmredzams pārmērīgā piedāvājuma problēmas pilnais mērogs,” sacīja “Rystad Energy” naftas tirgu analītiķe Luīze Diksone.
Eiropas akciju tirgos pārsvarā bija kāpums, valdībām sākot apsvērt, kā un kad mīkstināt pandēmijas dēļ noteiktos ierobežojumus, kuri smagi skāruši globālo ekonomiku.
Itālija, Spānija, Francija un Lielbritānija ziņoja par jauno Covid-19 nāves gadījumu skaita krišanos un infekcijas gadījumu skaita pieauguma palēnināšanos.
ASV biržu indekss “Dow Jones Industrial Average” pirmdien kritās par 2,4% līdz 23 650,44 punktiem, indekss “Standard & Poor’s 500” saruka par 1,8% līdz 2823,16 punktiem, bet indekss “Nasdaq Composite” samazinājās par 1,0% līdz 8560,73 punktiem.
Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien pieauga par 0,5% līdz 5812,83 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 kāpa par 0,5% līdz 10 675,90 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 palielinājās par 0,7% līdz 4528,30 punktiem.
Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pirmdien kritās par 306% līdz -37,63 ASV dolāriem par barelu. “Brent” markas jēlnaftas cena Londonas biržā saruka par 9,0% līdz 25,57 dolāriem par barelu.
Eiro vērtība pret ASV dolāru pirmdien kritās no 1,0875 līdz 1,0858 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka no 1,2499 līdz 1,2433 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās no 107,54 līdz 107,70 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu pieauga no 87,01 līdz 87,34 pensiem par eiro.
