„Ģimenes ar bērniem ir mūsu sabiedrības stūrakmens, un tieši tām Covid-19 izraisītajā krīzē var klāties visgrūtāk. Tāpēc šodien pieņemtais lēmums daudziem var kļūt par nozīmīgu papildu atbalstu,” uzsver par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas vadītājs Andris Skride.
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma grozījumi noteic: ģimenēm, kuras Covid-19 ārkārtējās situācijas dēļ nespēj nodrošināt savas pamatvajadzības un saņem pabalstu šajā krīzes situācijā, pabalsta apmēru palielinās par 50 eiro mēnesī par katru bērnu. Šī likuma norma attieksies arī uz audžuģimenēm un aizbildņiem. Pabalstu izmaksās no pašvaldības budžeta līdzekļiem, bet valsts to pašvaldībām kompensēs pilnā apmērā.
Grozījumi arī paredz, ka pašvaldība neizmaksās vai samazinās par attiecīgo daļu pabalstu krīzes situācijā par laikposmu, kad personai atbilstoši tiesību aktos noteiktajam ir piešķirts dīkstāves pabalsts un piemaksa pie tā par apgādībā esošu bērnu.
Ja pašvaldība līdz šī gada 17. aprīlim būs piešķīrusi ģimenei (personai) pabalstu krīzes situācijā par šī gada martu, arī par šo periodu pašvaldībai būs jānodrošina pabalsta palielināšana par katru bērnu 50 eiro apmērā, paredz grozījumi.
Savukārt Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma grozījums paredz papildināt personu loku, kurām būs tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu.
Noteikts, ka līdz šī gada 31. decembrim tiesības pretendēt uz bezdarbnieka statusu būs arī mikrouzņēmuma īpašniekam, kura uzņēmumam nav apgrozījuma (tai skaitā pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas). Tāpat tas attieksies uz pašnodarbināto, kurš negūst ienākumu (tai skaitā pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas). Uz bezdarbnieka pabalstu gan nevarēs pretendēt fiziska persona, kura veic saimniecisko darbību un par to maksā patentmaksu.
Ņemot vērā krīzes radītās sekas un bezdarba pieaugumu, paredzēts, ka līdz šī gada 31.decembrim bezdarbnieka statusu varēs saglabāt personas, kas iesaistās īslaicīgos darbos uz laiku līdz 120 dienām līdzšinējo 60 dienu vietā. Šādā gadījumā bezdarbnieka statuss tiks apturēts uz laiku, ja darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statuss divreiz 12 mēnešu periodā iegūts uz laiku, kas kopā nepārsniedz 120 dienas. Likums pašreiz pieļauj, ka bezdarbnieks, saglabājot bezdarbnieka statusu, var īslaicīgi kļūt par darba ņēmēju vai pašnodarbināto uz laiku līdz 60 dienām 12 mēnešu periodā.
Izmaiņas likumā nepieciešamas, lai mazinātu ekonomiskās situācijas pasliktināšanās radītās sekas un nodrošinātu iespēju personām, kas veikušas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas apdrošināšanai pret bezdarbu, saņemt atbalstu bezdarba gadījumā, uz laiku nosakot elastīgākus nosacījumus bezdarbnieka statusa iegūšanai, norādījuši likumprojekta autori.
Šī gada 1. aprīlī bezdarbnieka statusā reģistrētas 61 927 personas, teikts likumprojekta anotācijā.
Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā stāsies spēkā šī gada 18. aprīlī, savukārt Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma grozījums un par apdrošināšanu bezdarba gadījumam likuma grozījums – nākamajā dienā pēc to izsludināšanas.
