Patlaban koronavīrusa izplatība vidē, tā izdzīvošanas ilgums, iedarbības mehānismi uz cilvēkiem un mijiedarbība ar dzīvniekiem nav pietiekami izpētīta, taču šī informācija ir svarīga, lai lemtu gan par rīcību ārkārtējā situācijā, gan ierobežojumu atvieglojumiem vai to atcelšanu, gan arī par preventīviem pasākumiem nākotnē, lai novērstu ne tikai koronavīrusu, bet, iespējams, vēl arī citus, varbūt pat bīstamākus vīrusus.
Lai izprastu koronavīrusa izplatības mehānismu, zinātnieki par izpētes objektu izvēlējušies notekūdeņus, kas ir viens no iespējamajiem posmiem vīrusa izplatības ķēdē. Ir paņemti paraugi no vairākām Latvijas pilsētu notekūdens attīrīšanas sistēmām un vienā no tiem ir konstatēta vīrusa klātesamība. Pagaidām nav pierādījumu, ka vīruss kanalizācijā spēj izraisīt tālāku infekciju, kā arī nav noteikta vīrusa koncentrācija, jo tam nepieciešams izstrādāt precīzākas izdalīšanas vai koncentrēšanas metodes.
Taču atklājums ir viesis skaidrību, ka, «monitorējot kanalizācijas sistēmu, var iegūt papildu pārliecību, kad infekcijas izplatība konkrētajā teritorijā ir beigusies,» saka RTU zinātņu prorektors un Ūdens pētniecības zinātniskās laboratorijas vadītājs akadēmiķis Tālis Juhna. Tāpat ūdens monitoringa sistēma palīdzēs izstrādāt vadlīnijas cilvēku rīcībai vīrusa laikā. Piemēram, kanalizācijas dienestu darbiniekiem ieteikt lietot aizsargmaskas, bet ikvienam iedzīvotājam – skalojot tualetes podu, uzlikt tam vāku.
Vīrusa «pēdas» konstatētas kanalizācijas ūdens paraugos pilsētās, kurās ir saslimušie ar Covid-19, bet nav konstatētas tur, kur nav reģistrēti saslimstības gadījumi. Tāpat vīruss nav atrasts paraugos, kas ņemti no notekūdeņiem pēc to attīrīšanas. Zinātnieki pieļauj, ka tas indikatīvi norāda, ka notekūdeņu attīrīšanas stacijās notiek vīrusa daļiņu salipšana un izgulsnēšanās.
Zinātnieki pētījumus turpina un nākamajā posmā pētīs ūdens paraugus no centralizētajām notekūdens attīrīšanas stacijām, slimnīcām, kā arī ņems paraugus pilsētās ilgākā laikā periodā, lai pilnveidotu šo monitoringa metodi.
