Kā Lieldienas svinēs Latvijas baznīcas, kad pulcēties ir liegts

Daudziem mūsu sabiedrības locekļiem, it īpaši vecāka gadagājuma cilvēkiem un tiem, kas sadzīvo ar hroniskām slimībām, pandēmijas apmērus ieguvusī slimība Covid-19 ir bīstama. Lai ierobežotu tās izplatību, valdība 12. martā izsludināja ārkārtējo situāciju.

Ministru kabineta rīkojums Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” paredz vairākus pasākumus slimības izplatības apturēšanai, kas ir obligāti jāievēro katram.

Aizliegtas arī reliģiskas darbības pulcējoties

Līdz ārkārtējās situācijas beigām ir aizliegti:

• jebkādi publiski pasākumi;
• sapulces, gājieni un piketi;
• reliģiskas darbības, kas veicamas pulcējoties; telpu sporta norišu vietu darbība;
• jebkādi privāti pasākumi, izņemot bēru ceremoniju noturēšanu ārtelpās un kristību ceremoniju noturēšanu neatliekamos gadījumos, ja tiek ievērota savstarpējā 2 metru distance starp personām un citi epidemioloģiskās drošības noteikumi.

Gan publiskās iekštelpās, gan publiskās ārtelpās visām personām obligāti jāievēro savstarpēja 2 metru distance. Uzturēties blakus, neievērojot 2 metru distanci, drīkst TIKAI:

• ne vairāk kā divas personas;
• cilvēki, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā;
• vecāks ar nepilngadīgiem bērniem, ja nedzīvo ar viņiem kopā;
• personas, kas veic darba vai dienesta pienākumus.

Ierobežojošie noteikumi ir attiecināmi arī uz reliģiskajiem pasākumiem. Kāpēc tas ir tik būtiski, īsi un kodolīgi paskaidro Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs profesors Ģirts Briģis: “Ja nav kolektīvās imunitātes, tad pietiek ar vienu ierosinātāja nēsātāju baznīcā, kā Dienvidkorejas gadījumā, lai saslimstība dramatiski pieaugtu.”

Kā ierobežojumus piemēros Lieldienu dievkalpojumu laikā

Dievkalpojuma noturēšana, ko veic tikai garīgais personāls savu pienākumu ietvaros, bet nepulcina uz to draudzi, valdības rīkojuma izpratnē nav uzskatāma par reliģisko darbību pulcējoties, informē Tieslietu ministrija.

Taču, ņemot vērā, ka Lieldienas ir nozīmīgākie kristiešu svētki, kad daudziem ticīgajiem ir svarīgi piedalīties dievkalpojumā klātienē, Tieslietu ministrija ir atsevišķi sagatavojusi piecu punktu vadlīnijas reliģiskajām organizācijām, kā noteiktie ierobežojumi jāpiemēro svētku laikā.

1. Aicinājums palikt mājās

Iedzīvotāji tiek aicināti Lieldienu svētku dievkalpojumu laikā palikt savās mājās un piedalīties svētku dievkalpojumos attālināti, ar interneta, TV un radio starpniecību.

2. Dievkalpojumi bez apmeklētāju klātbūtnes

Reliģiskās organizācijas tiek aicinātas visus svētku dievkalpojumus plānot bez apmeklētāju klātbūtnes. Dievkalpojumus drīkst noturēt garīgais personāls savu pienākumu ietvaros, pēc iespējas atturoties no tādu reliģisku rituālu veikšanas, kas paredz tiešu kontaktu.

3. Ievērot distancēšanos

Apzinoties, ka reliģisko organizāciju telpas (dievnami) ir publiskās vietas un tās nav slēgtas apmeklētājiem, uz reliģiskajām organizācijām ir tieši attiecināmi ierobežojumi un noteikumi par sociālo (fizisko) distancēšanos.

Rīkojumā nav noteikts konkrēts personu skaits, kas var atrasties publiski pieejamās vietās (arī reliģisko organizāciju telpās). Minētais nozīmē, ka ikvienam, kas atrodas reliģisko organizāciju telpās, ir jāievēro 2 metru sociālā (fiziskā) distancēšanās.

Tas ir attiecināms gan uz garīgo personālu, kurš rīko dievkalpojumu, gan uz dievnamu individuālajiem apmeklētājiem, gan uz citām personām, piemēram, personām, kas veido dievkalpojuma video/audio tiešraidi.

Līdz ar to reliģiskajām organizācijām ir pienākums nodrošināt iespēju apmeklētājiem ievērot 2 metru distanci jebkurā dievnama vietā, arī ieejot dievnamā. Maksimālais ieteicamais apmeklētāju skaits, kas vienlaikus var atrasties dievnamā, ir 25 personas, neskaitot garīgo un kalpojošo personālu, skaidro Tieslietu ministrija.

4. Roku higiēnas nodrošināšana

Reliģiskajām organizācijām ir jānodrošina roku dezinfekcijas līdzekļa pieejamība pie ieejas dievnamā un jāaicina savi apmeklētāji lietot sejas maskas.

Reliģiskās organizācijas sadarbojas ar Valsts policiju un citām institūcijām sabiedriskās kārtības un epidemioloģisko prasību nodrošināšanai. Tādējādi ikviens ir stingri aicināts palikt mājās un neapmeklēt dievnamus Lieldienu dievkalpojumu laikā, lai rūpētos par sabiedrības veselības drošību un mazinātu inficēšanās risku sev un citiem cilvēkiem.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns: “Šajās Lieldienās aicinu visus būt saprotošiem un atbildīgiem pret valdības pieņemtajiem lēmumiem un citam pret citu. Svētku laikā atcerēsimies, ka Bībelē stāv rakstīts: “Jo, kur divi vai trīs ir sapulcējušies Manā Vārdā, tur Es esmu viņu vidū (Mateja evaņģēlijā 18–20).” Tas nozīmē, ka Lieldienu svētku īpašo noskaņu mēs katrs varam radīt, kopīgi sanākot savā namā, pārdomājot Lieldienu svētku nozīmi un vienojoties lūgšanā savās mājās un ģimenē – par mūsu valsti un ikvienu cilvēku, kas šobrīd ar savu darbu nodrošina inficēšanās risku mazināšanu. Ja būsim vienoti, mēs sekmēsim ātrāku situācijas uzlabošanos. Un atcerēsimies, ka ikviena krīze vienlaikus ir arī jauna iespēja pilnveidoties. It īpaši šajā laikā, kad mums ir nepieciešams ievērot drošības pasākumus, lai neapdraudētu savu un līdzcilvēku fizisko pašsajūtu, ir vienlīdz svarīgi pievērst uzmanību un neatstāt novārtā mūsu garīgo veselību.”

****
Kā svētkus svinēs lielākās reliģiskās konfesijas, LV portāls jautāja Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapam Jānim Vanagam, Romas katoļu baznīcas Rīgas arhibīskapam metropolītam Zbigņevam Stankevičam, Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskapam Kasparam Šternam un Latvijas Pareizticīgās baznīcas Rīgas un visas Latvijas metropolītam Aleksandram. Pareizticīgie Lieldienas svinēs pēc nedēļas, bet šajā nedēļas nogalē atzīmēs Pūpolsvētdienu.

Intervijas ar mūsu novada mācītājiem varat lasīt NTZ 9. aprīļa laikrakstā: ŠEIT