Dr. Jakušenoka: ”Pacienti veselāki nekā jebkad”

Pediatre un ģimenes ārste Solveiga Jakušenokas skaidro, ka viss rit ierastajā kārtībā: “Pieņemu vispārējā režīmā, nekas būtisks nav mainījies. Mainījies vienīgi ir tas, ka cilvēkiem ir jāpierakstās un jānāk stingri pēc pieraksta, lai nepulcētos. Mans darba laiks nav mainījies.” Jautājot, vai ārste dodas arī mājas vizītēs, viņa paskaidro: “Jā, protams, ja tas ir nepieciešams.”

Vairāk jāiet svaigā gaisā

Vienlaikus ārste ar lepnumu saka, ka pacientu veselības stāvoklis šobrīd vērtējams kā ļoti labs: “Tā kā manā praksē vairāk ir bērnu un jauniešu, tad es teiktu, ka manu pacientu veselība šobrīd ir labāka nekā jebkad. Šobrīd viņi neslimo; to patiesībā var redzēt jebkurš, paskatoties apkārt, – bērni šobrīd neslimo. Noteikti tas ir tāpēc, ka šobrīd lielākā daļa neiet kolektīvos, viņi ir mājās, daudz mazgā rokas. Un, jāsaka, ka nemaz vairāk neko nevajag, lai cilvēks būtu vesels. Fiziski bērni ir veselīgāki nekā jebkad agrāk. Cits jautājums ir par to, ka kādam ir lielāka vai mazāka psiholoģiskā slodze sakarā ar mācībām un jauno režīmu. Es varētu vien vēlēties, lai cilvēki – gan lieli, gan mazi – vairāk ietu svaigā gaisā. Maz redzu bērnus ārā un es domāju, ka tas nav labi, it īpaši pavasarī.”

Jautājot, vai šajā trauksmainajā laikā, cilvēki vairāk uztraucas par savu veselību, daktere skaidro: “Nē, vismaz mani pacienti, nē. Arī šajā ziņā lielu izmaiņu nav. Ja ir kādas saslimšanas, protams, pie manis nāk, bet es neteiktu, ka izjūtu lielas pārmaiņas. Par laimi, man patiesībā nav hroniski slimu pacientu, es teiktu, ka manā praksē pacientu populācija ir veselīga, cilvēki ir pašpietiekami, kas arī ataino labo veselības stāvokli. Ja runājam par fizisko veselības stāvokli, es nemanu neko sliktu arī pieaugušo pacientu vidū. Ir mazāk saaukstēšanos, kas laikam nozīmē to, ka cilvēki tomēr skatās, kur viņi iet un ko dara. Arī ja runājam par emocionālo stāvokli, es neesmu novērojusi, ka kāds no maniem pacientiem būtu ieslīdzis pesimismā.”

Vaicājot par to, kas, dakteres prāt, šobrīd ir viena no lielākajām problēmām veselības aprūpē, viņa skaidro, ka tā noteikti ir speciālistu nepieejamība: “Šī problēma ir nopietna. Speciālisti un viņu noteiktie vai veiktie izmeklējumi nav pieejami, taču tie noteikti ir vajadzīgi. Arī manu pacientu vidū ir cilvēki, kam tas nepieciešams. Cik tad ilgi var gaidīt?! Manuprāt, šis periods jau pārsniedz jebkuru saprātīgu gaidīšanas laiku, bet ne man to risināt. Tas nav no manis atkarīgs.” 

 Nekādas ārstēšanas Covid-19 gadījumā nav

Atkārtoti ārstei jautājām par iespējamu pieredzi ar Covid-19 saslimušo ārstēšanā. Un viņa apstiprināja, ka joprojām šādu saslimušo viņas praksē nav: “Paldies Dievam, man nav neviena slimnieka ar šo infekciju, kuru es ārstētu pati. Un arī par pašu ārstēšanu zinu tikai to, ka tur nav nekādas ārstēšanas. Es teiktu tā, ka nav nekādas apstiprinātas, uz pierādījumiem balstītas medicīnas metodes, tāpēc, ja cilvēkam ir smagas elpošanas problēmas, viņu liek slimnīcā, kur vienīgā ārstēšanas metode ir dot viņam elpot skābekli. Bet tā jau vairāk ir dzīvības glābšana, savukārt ārstēšana mājas apstākļos – tā ir izolācija; ja pacientam ir temperatūra, iedzer paracetamolu, nekāda cita īpašā ārstēšana jau nav.

Jautājot, vai ārste ir arī dzirdējusi absurdus apgalvojumus par šīs infekcijas ārstēšanu, izrādījās, ka neuzņem informāciju, kas nav balstīta uz pierādījumiem. Tad nu vaicājām, kāds ir viņas viedoklis par, piemēram, publiskajā telpā izskanējošo ieteikumu lietot daudz ūdens? “Ūdens ir jādzer saprāta robežās. Nu nevar dzert tik daudz, ka sirds netiek galā ar ievērojamo šķidruma daudzumu. Pie jebkura vīrusa būtu labi dzert ūdeni vairāk nekā ikdienā. Taču, piemēram, ja pieaudzis cilvēks izdzers piecus litrus ūdens, viņš var dabūt sirds mazspēju! Tā nedrīkst darīt! Nevajag nekādas pārmērības. Ūdens ir jādzer, jā, taču normas robežās. Tāpat no jebkura vīrusa var izvairīties, mazgājot rokas un ievērojot distanci no slimiem cilvēkiem. Ja ņemam vērā šos noteikumus, mēs nevaram dabūt nevienu infekciju. Visādi citādi nav nekādu medicīnisku vadlīniju pret šo vīrusu un tā ārstēšanu.” Vaicāta, vai ir arī kādu no saviem pacientiem nosūtījusi uz covid-19 analīzēm, daktere sniedz apstiprinošu atbildi: “Jā, esmu pēc telefonsarunas nosūtījusi pacientus uz analīzēm, kādam jau ir arī pozitīvas analīzes, bet es šos cilvēkus neesmu ārstējusi, nav bijusi arī neviena tik nopietna situācija, ka kādam būtu jāguļ slimnīcā. Uzturam kontaktu pa telefonu. Un tā jau nav ārstēšana, bet gan novērošana. Manā praksē tie ir vien daži cilvēki. Lai tukumnieki būtu pilnīgi mierīgi, varu apstiprināt, ka neviens no šiem cilvēkiem nedzīvot Tukumā, tie ir mani jaunieši, kuri dzīvo Rīgā un Tukumā nav bijuši.

Imunitāti grauj stress un mazkustība

Sarunas noslēgumā, kad jautājām, kādi būtu ārstes ieteikumi veselības nostiprināšanai un uzturēšanai, viņa atkārtoti atgādināja, ka aktīvas kustības un uzturēšanās svaigā gaisā ir vieni no svarīgākajiem imunitāti veicinošiem faktoriem: “Man būtu viens ļoti nopietns ieteikums – vairāk pavadīt laiku brīvā dabā, vairāk kustību, vairāk piekopt veselīgu uzturu. Imunitāti grauj stress, sēdēšana mājās. Ēst par daudz – tā ir šausmas! Nekustēties – šausmas, neelpot svaigu gaisu – šausmas! Un visas šīs šausmas grauj imunitāti. Nevajag iet kopā bariņos, vajag iet atsevišķi, katram kopā ar savu ģimeni, bet iet ārā trīs līdz četras stundas katru dienu – to vajag noteikti! Un ar šiem nosacījumiem, lai būtu vesels, pietiks, viss būs labi! Cilvēki nevarēs savu emocionālo stāvokli sakārtot, sēžot mājās…”