Šaubu gadījumā – tests
Šobrīd savu uzvaras gājienu turpina Covid-19 delta variants, kas, kā uzsver speciālisti, ir vēl lipīgāks, nekā tā priekšgājēji. Vaicājām, vai arī tā izpausmes ir ar kaut ko atšķirīgas? Piemēram, ja iepriekš brīdinošs, kā bija novērojuši aptaujātie ģimenes ārsti, bija aizsmakums, klepus, vai tagad tam pievienojas arī iesnas un citas pazīmes?
I. Zeltiņa:
– Delta paveidam tiešām ir mazliet atšķirīga klīniskā situācija. Tomēr tās ir nebūtiskas. Galvenās atšķirības saistītas ar citiem apstākļiem nevis pašu vīrusu, piemēram, vakcināciju. Daļa sabiedrības jau ir vakcinēta, un tāpēc šī saslimšana, pat ja tas ir delta vai cits covid-19 variants, vakcinētajiem norisinās ievērojami vieglāk. Negribētos komentēt tieši par iesnām, jo iesnas nav ļoti tipisks Covid-19 simptoms, bet jebkurā gadījumā – šiem pacientiem saslimšana tiešām noris vieglāk, piemēram, klepus varbūt būs, bet ne tik mokošs. Tāpat, visticamāk, nebūs arī tik izteikti paaugstinātas ķermeņa temperatūras u.tml. Otrs iemesls, kāpēc delta paveids pats par sevi ir nedaudz atšķirīgs un ko vajadzētu uzsvērt jo īpaši – tas ir ārkārtīgi lipīgs un lipīgāks par sākotnējiem Covid variantiem. Var arī šajā gadījumā būt situācijas, kad saslimšana noris asimptomātiski vai arī pavisam vieglā formā.
– Saslimšana vieglā formā – tas lielākoties vakcinētajiem, bet kopumā, ja vakcinācijas tempi nepieaug, uz ko vēl varam cerēt, lai mazinātu slimības izplatības riskus? Bez elementārajiem – maskām, dezinfekciju un diviem metriem?
– Ņemot vērā delta varianta lipīgumu un to, ka saslimšana daudziem noris asimptomātiski, jāuzsver, lai pēc iespējas varētu mazinātu Covid izplatības riskus sabiedrībā, tests būtu jāveic jebkurā gadījumā un iekvienam, ja vien parādās kādas elpceļu slimības pazīmes (tam var saņemt arī ģimenes ārsta nosūtījumu). Tā ir iespēja un cerība, ka šos Covid gadījumus konstatēsim jau laikus. Diemžēl asimptomātiskas vakcinētas personas netiek šobrīd regulāri testētas uz Covid, salīdzinot ar nevakcinētām. Tāda pat pieeja ir arī citās valstīs. Tas tāpēc, ka ir izpētīts – vakcinēta persona vīrusu izdala īsāku laiku nekā nepotēta, tātad potētais ir mazāk bīstams apkārtējiem. Taču pavisam noteikti – ja cilvēks jūtas slims, tad nevajadzētu iet uz darbu vai skolu. Un jā, šai gadījumā arī vakcinētam vai ar Covid jau pirms kāda laika pārslimojušam cilvēkam būtu veicams Covid tests.
Kad situācija kļūst bīstama
Pēc tam, kad apstiprināts – tas ir Covid, varam turpināt ārstēties mājās. Taču jautājums: kad tomēr jāapsver došanās uz slimnīcu? Tas jo īpaši būtiski šajā brīdī, kad stacionēto pacientu skaits turpina pieaugt un medicīnas iestādes arvien biežāk brīdina par atgriešanos pie “ārkārtas stāvokļa”…
– Būtībā nekas nav mainījies – Covid infekcijas riski vēl arvien ir ļoti augsti, bet, diemžēl, nav tādas absolūtas receptes, kā rīkoties pareizi. Ir bijuši pacienti, tostarp kolēģi – ārsti, kas jau trešajā slimības dienā ārkārtīgi smagā stāvoklī nonāk reanimācijā… Bet kopumā tomēr, vadoties pēc literatūras un iepriekšējās pieredzes, biežāk bijis tā, ka slimība iesākumā attīstās lēni, gļēvi un tad kādā septītajā, desmitajā dienā mēdz būt lūzums, kad vai nu cilvēks sāk atveseļoties, vai ieslēdzas sarežģītas imunoloģiskas organisma reakcijas, kas vīrusam ir tāds kā otrais vilnis, kura laikā kļūst grūti elpot, veidojas plaušu karsonis un citas dzīvību apdraudošas komplikācijas. Tā ir kritiska situācija, tādēļ mans ieteikums: griezties pēc neatliekamās medicīniskās palīdzības, ja pirmkārt slimība nepāriet nedēļas laikā un tā kļūst smagāka; otrkārt, pacientam it kā kļuvis labāk, ir zemāka temperatūra, bet tad – aptuveni pēc nedēļas, atkal tā ir atpakaļ un arī klepus paliek spēcīgāks; treškārt, situācijā, ja jau sākumā ilgāk nekā trīs, četras dienas saglabājas ļoti augsta ķermeņa temperatūra un ir mokošs klepus; ceturtkārt, ja pievienojas elpas trūkums, sāpes krūtīs, ģībonis. Tās ir galvenās situācijas, kad būtu jāsauc Neatliekamā medicīniskā palīdzība! Kā minēju, vienas receptes, kā tas attīstīsies, nav, bet augstākminētie noteikti ir brīdinoši signāli, pēc kuriem vadoties, cilvēkam arī pašam ir jāpieņem atbildīgs lēmums.
Vakcinētie slimo, bet – vieglāk
Viens, kā šķiet, no visizplatītākajiem mītiem sabiedrībā (vai vismaz kādā tās daļā) – cilvēki, kuri slimnīcā nonāk ļoti smagā stāvoklī vai pat mirst, visticamāk, jau iepriekš bijuši kādas slimības mocīti. Bet covid-19…– tas tik tā – starp citu, “pierakstīts“…Reālā aina, ko ikdienā slimnīcā redz mediķi, gan ir cita.
– Jāuzsver, ka tie gadījumi, kas kopīgajā statistikā nonāk kā “Covid-19 mirušie” – tie tiešām tādi arī ir! Nevienam nerakstīs šo slimību kā miršanas cēloni, ja, piemēram, Covid-19 būs bijis bez simptomiem. Un katrs gadījums tiek individuāli izvērtēts. Piemēram, ja ir situācija, ka cilvēks nomirst, jo viņam ir bijis plaušu karsonis saistībā ar Covid, tad tas arī būs dokumentos kā nāves cēlonis, pat ja ir bijušas arī kādas nopietnas blakus saslimšanas, piemēram, vēzis. Savukārt, ja slimnīcā nonāk cilvēks ar izteiktām vēdersāpēm un viņam tiek diagnosticēts, piemēram, vēzis, bet Covid tikai kā blakus saslimšana. Un šajā gadījumā kopējā no Covid mirušo statistikā šī nāve netiks saistīta ar Covid. Vienmēr objektīvi vērtējam, kura slimība ir galvenā, kas no kā sarežģījies, un attiecīgi arī tiek noformēta dokumentācija. Tādēļ, lai arī kādas runas sabiedrībā nebūtu, varu apgalvot – statistika par no Covid mirušo pacientu skaitu ir atbilstoša reālajai situācijai.
Turpinot par statistiku – tā tiešām ir, ka slimnīcās nonāk arī daļa tādu pacientu, kas bija iepriekš vakcinēti. Bet, paanalizējot situāciju, var secināt: daļa no tiem ir gadījumi, kad cilvēks vēl nav bijis pilnvērtīgi vakcinēts, piemēram, nav saņēmis savu otro poti; daļa – situācijas, kad cilvēks ir vakcinēts, bet stacionēšanas iemesls tomēr bijis cits, ne Covid. Visbeidzot ir arī gadījumi – un tā tas ir arī visas pasaules statistikā – ka slimnīcā nonāk vakcinēts pacients, ar Covid saslimšanas ainu. Bet te jāuzver, ka izdzīvošanas prognoze vakcinētam ir daudz augstāka un vakcinētie mirušie ir bijuši cilvēki tiešām cienījamā vecumā, kuriem Covid noteikti nebija vienīgā saslimšana. Proti, pateicoties medicīnas attīstībai, cilvēki dzīvo ilgāk nekā senāk, tomēr gadās, ka Covid kļūst par pēdējo triecienu veselībai šim senioram, pat ja viņš ir vakcinējies…
Vēl, atgriežoties pie Covid delta varianta, – var teikt, ka šis paveids noteikti slimnīcā nogādājis daudz vairāk pacientu. Un vienīgais glābiņš šajā situācijā ir tas, ka daļa sabiedrība tomēr jau ir vakcinēta, jo pretējā gadījumā situācija medicīnā var būt vēl sliktāka, nekā tā bija pagājušā ziemā. Kā būs – to mēs vēl nezinām.
Par zināmiem mītiem un nezināmām blaknēm
Vēl par Covid saslimšanu vakcinācijas procesa laikā. Pastāv uzskats, ka vakcīna ierosinājusi smagāku slimošanas gaitu. Proti, nebūtu vakcinējies vispār, varbūt arī nemaz neslimotu!? Ārste skaidro, ka tā tas nebūt nedarbojas.
– Vakcīna noteikti nepastiprina saslimšanas izpausmes – tā vienkārši nav sākusi vēl strādāt! Bet var būt gadījumi, ka cilvēks vakcinējas, bet vakcinācijas laikā organismā Covid ir jau inkubācijas periodā, tāpēc viņš tik un tā saslimst. Taču nekur nav pierādīts, ka nesen notikušās vakcinācijas dēļ viņš būtu saslimis smagāk, jo vakcīna nav vīruss – tā ir mākslīgi radīta un neprovocē saslimšanu. Cilvēks, kurš ir vakcinēts, satiekot vīrusu, ir jau gatavs stāties tam pretī, jo imunitātes sistēma vīrusu atpazīst. Ja viņš tomēr saslimst, tad noteikti slimos vieglāk nekā tad, ja nebūtu potējies…
Vēl, ko gribētos uzsvērt, – pēc Covid izslimošanas ir gana daudz tādu gadījumu, kad cilvēki sūdzas par dažādām ilglaicīgām sekām – garšas, smaržas zudumu, nogurumu u.tml. Valsts piedāvā rehabilitācijas iespējas, un ieteikums būtu cilvēkiem nepadoties un šīs iespējas tomēr izmanot. Arī mēs slimnīcā saskaramies ar gadījumiem, kad cilvēks ir slimojis, piemēram, pērnā gada nogalē un viņam vēl joprojām ir saglabājušās tādas pazīmēs kā ožas zudums, ilgstošas galvassāpes un atmiņas traucējumi, nepārvarams nogurums. Diemžēl zinātne šobrīd nevar pateikt, vai šīs iezīmes pazudīs pavisam. Ir pamatotas cerības, ka situāciju ir iespējams uzlabot, taču, vai pilnā mērā un visiem – tas šobrīd vēl nav atbildams. Piemēram, par to pašu garšu un ožu. Kaut kādā apjomā cilvēki to atgūst, bet dažreiz saglabājas specifiskas izmaiņas. Nu, piemēram, izteikti nepatīkams kļūst kāds aromāts vai garša, pret kuru iepriekš it kā nebija nekādu iebildumu u.tml. Tādas situācijas tiešām ir. Bet jebkurā gadījumā – jācenšas izmantot jebkuru rehabilitācijas iespēju, lai slimība negūtu virsroku un dzīve atgrieztos normālajā ritmā.
Uzklausīja Liena Trēde
Publikācija tapusi sadarbībā ar Nacionālo veselības dienestu
