Izaugsmes ceļš: Tukums – Roterdama – Bostona
Ja mēs vēlētos pilnībā izklāstīt Aijas profesionālo biogrāfiju ar viņas apgūtajām tālākizglītības programmām, līdzdalību dažādos orķestros, piedalīšanos festivālos un koncertos, meistarklasēs un projektos, ar iegūtajām starptautiska līmeņa mūzikas balvām, aprakstam vajadzētu veselu laikraksta lappusi. Tomēr svarīgākos pieturas punktus viņas mūziķes karjerā mēs atzīmēsim.
“Mani pirmie soļi sākās jau bērnībā, Tukuma Mūzikas skolā, pie Daces Šplītes-Lisovas, kuras neizmērojami milzīgais darba ieguldījums un atbalsts ir tas, kāpēc esmu šobrīd mūzikā,” saka Aija. “Pēc tam mācījos Rīgā, Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā, ko pabeidzu 2008. gadā, un mans tālākais ceļš veda uz Itāliju, bet pēc tam – Nīderlandi, kur iestājos Roterdamas konservatorijā un mācījos pie vijoles un kamermūzikas profesora Šamira Benziona (Benzion Shamir). Manā līdzšinējā izaugsmē, šķiet, tieši viņam bija ļoti nozīmīga loma, tāpat kā manai vijoļspēles skolotājai, mūzikas profesorei Danai Mazurkevičai (Dana Pomerants-Mazurkevich) no Bostonas.”
Kā mūzikas bakalaure 2013. gadā absolvējusi Roterdamas konservatoriju, Aija negrasījās apstāties un jau tajā pašā gadā iestājās Bostonas universitātē un izturēja nopietnu konkursu, vienīgā no 200 pretendentiem izcīnot tiesības uz pilnu stipendiju. 2015. gadā viņa ieguva maģistra grādu vijoļspēlē, taču arī tas nav viss, – mūziķei ir visnotaļ nopietni tālākie karjeras plāni…
Neatlaidīgs darbs un plānošana
– Iepazīstoties ar tavu biogrāfiju, rodas iespaids, ka tev ir milzīga enerģija un darba spējas. Tu piedalies koncertos un mūzikas projektos, pasniedz vijoļspēli četrās mācību iestādēs, un, ierodoties Eiropā, nevis baudi atpūtu Latvijā, bet dodies koncertturnejā… uz Grieķiju…
– Jā, biju Grieķijā 11 dienas un šajā laikā piedalījos desmit koncertos Hiosas un Psaras salā. Gāja karsti, bet pie svelmes esmu pieradusi jau Bostonā; kaut viens koncerts, kur man bija jāizpilda 20 skaņdarbi, šķita mazliet grūts, taču es tam biju gatava. Nenoliegšu, – esmu aktīva. Amerikā, kur cilvēki ļoti daudz strādā, tas ir tikai normāli. Piemēram, mana profesore Dana Mazurkeviča tikai nesen aizgāja pensijā, kaut viņai ir 82 gadi. Nosacījums – vai nu tu strādā ar maksimālu atdevi, vai brauc mājās (smejas). Tur nevar slinkot. Viss notiek aktīvi, dinamiski. Tieši tāpēc man dzīve ASV iepatikās jau uzreiz pēc ierašanās. Jutos savā vidē. Sākumā nezināju, vai izturēšu, bet paļāvos, ka viss notiks tā, kā jānotiek, un zinu, – ja tas ir man lemts, tad no savas puses darīšu visu iespējamo, lai izdotos. Esmu misijas cilvēks, strādāju ļoti daudz, reizēm pat pārāk daudz, man jau paziņas par to ir aizrādījuši. Bet ir jādara…
– Tātad, tavu panākumu atslēga ir neatlaidīgs darbs?
– Jā, bet ne tikai tas. Ļoti svarīga ir mērķtiecīga plānošana un apzinātas izvēles; ja mēs paši tās neizdarām, kāds cits mūsu vietā to izdarīs, bet – savā labā. Viss ir mūsu pašu rokās. Novelkam robežas, izvēlamies mērķus un strādājam. Bet, ja mēs pasīvi sēžam un nedarām neko, tad nāks citi, kas mums liks darboties pēc saviem ieskatiem. Un jādarbojas ir ne tikai “uz āru”, bet arī ar sevi. Tāpēc vairāk nekā trīs gadus piedalos pašattīstības programmās, braucu arī uz konferencēm, esmu izlasījusi vairāk nekā 300 grāmatu, trenējos izaugsmes kursos “GrowthDay” ar slaveno Brendonu Bušārdu (Burchard). Man ir arī savs augstas veiktspējas plānotājs (High Performance Planner), kur es katru rītu sarakstu savu grafiku. Man ir dienas plāns, nedēļas plāns, mēneša plāns, ceturkšņa, gada un trīs gadu plāns. Cenšos to izpildīt pa punktiem… Un šāda plānošana patiešām ir nesusi lielas pārmaiņas manā dzīvē. Sāka realizēties tādi projekti, par kuriem iepriekš domāju, ka tas ir tikai sapnis. Piemēram, 2021. gadā iznāca mans debijas albums «Latvian Reflections», bet pirms pāris nedēļām vēl viens disks ar manu līdzdalību – prestižas ierakstu kompānijas «Albany Records» izdotais albums «Far Sight Sun Light», kur kopā ar vienu no ievērojamākajām ASV flautistēm Sāru Bradiju ierakstījām skaņdarbu, kas bija komponēts man – «Sketches» vijolei un flautai.
Tas viss nerealizētos, ja es to visu pa punktiem nesaplānotu.
Plašāku sarunu lasiet piektdiena, 21. jūlija, laikrakstā ŠEIT=============>>>>>>>>>>>>>>>>>
Paldies mūziķēm par brīnišķīgo koncertu!
Viss bija ļoti jauki gan koncerts, gan atsaucīgā publika, gan labie laika apstākļi un, protams, skaistā Durbes pils.
To Aija Rēķe pareizi saka, ka US daudz strādā un tur nevar slinkot.
Tieši šādi darbīgie ļaudis ir padarījuši US par top valsti pasaulē.
Paldies ntz redakcija, ka notīrījāt to spamu, kuram nav ne mazākā sakara ar mūziku un kurš uzskatāms par necieņas izrādīšanu pret lieliskajām mūziķēm.
Mūzika bez šaubām ir jauka. Bet vai Latvijā ir cilvēki, kas attīsta etnomūziku? Piemēram, izpilda skandināvu pagānisko dziedājumus vai ko tādu.
Ir lieliska grupa SKYFORGER, būs tev etno, pagānisms un folks.
There is noticeably a lot to identify about this. I consider you made various nice points in features also.