Mazliet traki!
“Mēs esam Biruta un Jānis Roberts Jansoni. Nākam no Rīgas. Esam dzīvojuši Valmierā, Mazsalacā, Rīgā, bet tagad esam Slampē,” tā stāstu par sevi un savu izstādi galerijā «Durvis» sāk mākslinieki. Kamēr mēs ar Birutu runājamies, Jānis Roberts kopā ar meitu Tiju izdara pēdējos izstādes labojumus. Tija Vīksna, arī māksliniece un pedagoģe, palīdz mākslas darbus salikt tā, lai katrā ieraugāms tā īpašais vēstījums: “Palūkojiet, kā tēva radītās keramikas glazūras krāsas sasaucas ar mammas akvareļiem, vai viņas melnbaltie zīmējumi un eņģelīši… Nejauši tā ir salicies…”
“Kad beidzām Latvijas Mākslas akadēmiju, ļoti nepopulāri tam laikam, bet nolēmām no Rīgas pārcelties uz rajona centru. Tikai nevarējām izvēlēties, uz kuru pilsētu – uz Valmieru vai Ventspili. Bet tā kā Ventspilī ļoti pūš vējš, kas man nepatīk, palika Valmiera. Tijai tolaik bija četri gadi, viņas brālītim Nilam – divi, un burtiski otrā vai trešā dienā pēc pārcelšanās man bija jādzemdē trešais bērns. Jānis Roberts brauca ar smago mašīnu un pārveda mantas, bet mana māsa pavadīja mani ar bērniem uz Rīga-Valmiera vilcienu. Jau iepriekš bijām apskatījušies, kur Valmierā ir dzemdību nodaļa, bet, kad otrā dienā uz turieni aizgājām, izrādījās, ka tā pārcelta citā vietā. Teicu: labi, padzīvošu vēl nedēļu mājās. Dzīvokli mēs jau iepriekš bijām samainījuši… “Rīgā bērnistaba bija 9 m² liela, ar trim bērniem tur būtu švaki,” saka Jānis. ”Valmierā mēs vinnējām ar dzīvokli gan lieluma, gan naudas dēļ,” turpina Biruta, ”bija, par ko nopirkt mēbeles, jo stipendija mums katram bija 28 rubļi. Jānis jau no pirmā kursa strādāja izdevniecībās – «Zvaigznē», «Liesmā», «Zinātnē», – kur vien varēja kādu darbiņu dabūt, vēlāk bija «Zvaigznē» mākslas redaktors. Bet es tamborēja meitenēm cepurītes, akadēmijas kursabiedriem šuvu bikses. Visādi piepelnījāmies, bet akadēmiju pabeidzām. Protams, arī Valmierā vajadzēja darbu… Aizgājām uz izpildkomiteju, dabūju norīkojumu uz skolu un beidzot arī dekrēta naudu, jo augstskolas studentei par pirmajiem diviem bērniem tādu nemaksāja – tādi bija padomju likumi. Piedzima Inta, pāris dienas nedēļā strādāju skolā, vīrs kombinātā «Māksla» izgatavoja pasūtījuma darbus – tā mēs tur iesākām savu dzīvi.”
Plāšāka saruna ar māksliniekiem lasāma 23. decembra laikrakstā ŠEIT===========>>>>>>>>>
Izstādes galerijā «Durvis» ir apskatāma līdz 19. janvāri.
Vispār baltu tautas ir pagāni. Kopš sākta laika Baltu zemēs tika praktizēts pagānisms – politeisms; daudzdievība. Un svinēt kristīgos Ziemassvētkus ir apsurdi. Tā ir izdabāšana krustnešiem un kristīgajiem misionātiem, kas te veica noziedzīgos krusta karus. Nu, kaut kā tā.
Ar cieņu, Skolnieciņš
©Skolnieciņš 1999-bezgalība 🙂
Vai Tu vienreiz aizvērsies. Nevienam te neinteresē Tavi spriedelējumi. Nabaga studentiņš, ka tik kaut ko iepļūtīt…
Ieēd balderjāņa sakni un lūdz Dabas Māti! Esi laimīg -s/-a!!! Lai Dievi ir ar mums!
Svētīgi, Tavs Skolnieciņš
©Skolnieciņš 1999-bezgalība 🙂
Nelaimīgajam cilvēciņam pat Ziemassvētkos jāvergo sātanistu sektas labā, lai sektā ievilktu jaunus lētticīgos. Jācer, ka tanī sektā maz savaņģoto, vai citādi te pie katra raksta līstu virsū ar savu sektu.
Kāpēc Tu uzreiz runā par sātanismu? Sātanisms ir kristietības tumšā puse, un robeža starp kristietības gaišo pusi un tumšo pusi ir ļoti, ļoti plāna.
Kristīgie Ziemassvētki ir plaši tiražēti un ļoti komercializēti svētki. Nez kāpēc kristīgās popkultūras laikmetā ir ierasts cilvēkus, kuri nesvin kristīgos Ziemassvētkus, saukāt par Grinčiem. Tas, manuprāt, ir absurdi. Kristietība līdzīgi komunismam un nacismam ir izplatījusies ļoti, ļoti vardarbīgā veidā. Tāpēc kristietība nav ideāla un tai var būt alternatīvas, piemēram, dažāda veida pagānisms.
Ar cieņu, Skolnieciņš
©Skolnieciņš 1999-bezgalība 🙂
Tev,vienkārši,nav ar ko svinēt!Visi draugi un radi novērsušies no tevis vai arī bērnībā tiki apbižots un vecāki negribēja baigi tērēties ar svētku radīšanu un iestāstīja,ka Ziemassvētkus svin tikai aprobežotie,neīstie latvieši.
Vispār kristīgie Ziemassvētki ir Saturnāliju plaģiāts, tradīcijas ir līdzīgas, piemēram, dāvināšanas prieks. Romas Impērijas laikos Saturnālija laikā vergi mainījās ar kungiem vietām. Ironiski. Vai muižkungi latviešu dzimtzemniekam deva tādu vaļību? Ne vācieši, ne krievi neko tādu neļāva. Un jā, daudzi vergi tolaik mācēja lasīt un rēķināt. Vai latviešu dzimtzemniekiem Livojas laikā kāds mācīja lasīt, rēķināt un kritiski domāt? Kristieši Dievu Saturnu aizvietoja ar rabīnu Jēzu Kristu, lai vēlāk, piesedzoties ar rabīnu Jēzu Kristu, izvērstu viduslaikus visā Eiropā. Un es neticu ne parastajiem ebrejiem, ne ebreju rabīniem, viņi nav mans pielūgsmes objekts. Lai kāds cits viņiem tic, bet konkrēti viņiem es neticu. Un rabīna Jēzus Kristus dzimšanas dienu es nesvinu. Vai esi domājis godāt Dievu Saturnu?
Ar cieņu, Skolnieciņš
©Skolnieciņš 1999-bezgalība 🙂
Tu uzaicini mani uz saviem Saturna godāšanas svētkiem!