14. oktobrī Žanim Katlapam 110. dzimšanas diena. Viena no šī gada Ž. Katlapa balvām Jaunmoku pilī 2. decembrī aizceļos pie aktiera Kaspara Znotiņa. Viņa aktieriskie tēli jau daudzu gadu garumā ir spilgti, filigrāni izstrādāti un pārliecinoši. Mūsu novadam īpaša tuva ir Kaspara loma, ar kuru viņš it kā pagarināja un paspilgtināja Imanta Ziedoņa Klātbūtni Latvijas kultūrvidē izrādē «Ziedonis un Visums». Bet tie, kas redzēja politiķu daudz pārspriesto izrādi «Kārkli», baudīja viņa tik talantīgo iedzīvošanos Aivara Lemberga hameleoniskajās izpausmēs.
Jau 20 gadus viņa talants ir daļa no Jaunā Rīgas teātra fenomena un tik atšķirīgā vēstījuma Latvijas teātra telpā. Viņš ir bijis «Hermaņa bandā» jau no pašiem iesākumiem – gan lielajā starptautiskajā uznācienā ar «Revidentu», gan ar «Garo dzīvi», «Latviešu mīlestību»… Ik gadu vismaz divas līdz trīs jaunas un spilgtas lomas. Kad ar Mārīti Balodi devāmies pie aktiera uz sarunu, arī tad tā bija starp mēģinājumiem jaunajai izrādei «Pēdējā Ļeņina eglīte». Arī tā būs, kā jau visas JRT repertuārā, provocējoša, domāt un ieraudzīt aicinoša.
Sarunā pārsteidz Kaspara iedziļināšanās līmenis vēsturē, savu lomu varoņos… Darbs, kas tiek paveikts līdz lomas tapšanai, arī acīmredzami nodrošina tēla spilgtumu, kas spēj uzrunāt, “pamodināt” skatītāju. Mūsu saruna bija ne tikai par teātri, varbūt pat vairāk par dzīvi, par mums – latviešiem un to vēsturi, kas ar mums te notiek… Toreiz un tagad.
– Kas tas īsti ir par darbu, ko jūs pašreiz iestudējat?
– Uldis Tīrons to ir sakompilējis no arhīvos sadabūtajām liecībām par Ļeņina pēdējo gadu, laiku, kad jau viņš bija kopjams… Mums ir sanitāru piezīmes. Tolaik viņš sev laida klāt tikai sanitārus vīriešus. Māsiņas bija patriecis un uzticējās tikai savam apsardzes priekšniekam Pakalnam. Viņa uzticamie bija latvieši. Ļeņina miesassargi pēdējos gados bija tikai latvieši. Svarīgi arī atcerēties, ka, tikai balstoties uz latviešu strēlnieku atbalstu, 1917. un 1918. gadā viņš varēja noturēt boļševiku varu Maskavā. Bet tādus latviešus jau arī varēja saprast… Ja baltgvardi būtu laicīgi sapratuši, ar ko viņiem ir darīšana un arī būtu ko pasolījuši mazajām nācijām, tad droši vien boļševiki nebūtu noturējušies. Bet viņi visiem separātistiem pateica: ”Kad sasitīsim boļševikus, visus jūs uzkārsim…” Attiecīgi absolūts atbalsts bija boļševikiem, kuri teica: ”Visiem dosim brīvību un zemi.”
Vairāk lasiet laikraksta piektdienas, 13. oktobra, numurā ŠEIT!
