Vēl varam iebilst, piemēram, tam, ko un kā būvēs kaimiņos!

Izmaiņas arī apbūves noteikumos

Kā stāstīja plānojuma grozījumu izstrādātājs, SIA «Reģionālie projekti» pārstāvis  Tālis Skuja, svarīgākās izmaiņas šajā redakcijā ir teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos, kā arī grafiskajās kartēs. Kopā pēc pagājuša gada rudenī izstrādātās 3. grozījumu redakcijas saņemti 17 iesniegumi, kā arī 16 institūciju atzinumi, no kuriem 14 bijuši pozitīvi, bet divi – ar iebildumiem un labojumiem. T. Skuja informēja par atsevišķiem priekšlikumiem un domes izveidotās darba grupas skaidrojumiem, savukārt mēs apkopojām informāciju par visiem ierosinājumiem, lai iedzīvotāji būtu informēti, kādas pārmaiņas gaidāmas, piemēram, viņiem kaimiņos.

Savrupmāju apbūves vietā – lauksaimniecības zeme

Vairākās plānojuma redakcijās, kā skaidroja T. Skuja, bijušas diskusijas par ieceri noteikt savrupmāju apbūves zonējumu teritorijās, kas atrodas tuvāk pilsētai – Ozoliņos un virzienā uz Zibens kapiem Tumes pagastā, kur arī vēsturiski vēl pagasta plānojumā tika noteiktas savrupmāju teritorijas: “Tā kā īpašnieki vēlējās noteikt tās kā lauksaimniecības zemes, plānojuma grozījumu izstrādes laikā sazinājāmies ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), kas teica, ka savrupmāju zonējums būtu saglabājams, jo tas ir pārņemts no iepriekšējā plānojuma. Taču normatīvo aktu izmaiņas noteica, ka savrupmāju apbūves teritorijas nevar atrasties ārpus ciemiem un pilsētām, ja vien tās netiek veidotas kā kompakti ciemi vai pilsētas, līdz ar to varējām iedzīvotāju vēlmi atbalstīt. Vēlreiz sazinājāmies ar VARAM, kas atzina, ka ir pareizi šīs zemes noteikt kā lauksaimniecības zemes, kas 4. redakcijā arī ir izdarīts. Līdzīga situācija, tikai mazākā platībā bija tā sauktā vecā Kandavas ceļa kreisajā pusē, kā arī pie Lauktehnikas apļa, kur ir dārzkopības ciemi «Līdums» un «Pārupe».

Visvairāk iesniegumu Tukumā un Slampē

1. Tika atbalstīts iesniegums dabas un apstādījumu teritorijas vietā īpašumiem M. Parka ielā 57 (90010070383) un Milzkalnes ielā 9 (90010070386) noteikt savrupmāju apbūves zonējumu. Tiesa, īpašnieks bija lūdzis arī izvērtēt iespēju apmainīt pašvaldībai piederošo ceļu starp abiem īpašumiem Milzkalnes ielā 9 un M. Parka ielā 57, kur pašlaik ir lieli koki. Jāpiebilst, ka šis pašvaldības ceļš nodrošina piebraukšanu vairākiem īpašumiem M. Parka ielā, tāpēc interesējāmies, kāds būs šī jautājuma tālākais risinājums. Kā skaidroja T. Skuja, šādus jautājumus nerisina plānojuma izstrādes gaita, tāpēc īpašniekam par to jārunā ar pašvaldību atsevišķi.
2. Vēl tika mainīta atļautā izmantošana – no publiskās apbūves teritorijas uz lauku apbūves teritoriju – īpašumam «Pilsētnieki» (90800110029) Slampes pagastā. Darba grupa skaidro, ka zemes vienība iekļauta savrupmāju apbūves teritorijā.
3. SIA «Sigma Koks» rosināja noteikt rūpniecības apbūves statusu zemes gabalam «Strautiņi» (90010060023) un īpašumam Rūpniecības ielā 12 (90010060058), ko pašvaldība arī atbalstīja.
4. Vēl tika mainīts funkcionālais zonējums īpašumā «Indāri» (90800080084) Slampes pagastā – no ražošanas uz lauksaimniecības teritoriju, jo ir plānota dzīvojamās ēkas būvniecība. Jau pēc sanāksmes interesējāmies, kāpēc jāapbūvē lauksaimniecības zeme. Tukuma novada domes speciāliste Inga Tramdaha skaidroja, ka ir noteikti zonējumi, kuros ir atļauta dzīvojamās ēkas būvniecība – ražošanas teritorijās to darīt nevar, bet lauksaimniecības – var. Tādēļ, ja iedzīvotāji vēlas būvēt ēku dzīvošanai, pašvaldība to arī atbalsta.
5. SIA «Jet Gas» bija rosinājis mainīt zonējumu zemes vienībai Jelgavas ielā 3 (90010070353) no dabas un apstādījumu teritorijas uz publiskās apbūves teritoriju, kurā būtu atļauts izbūvēt gāzes uzpildes staciju un tirdzniecības un/vai pakalpojumu objektu. Iesniegums tika atbalstīts.
6. Vēl tika atbalstīta zemes īpašuma Ozoliņu mežs (90010010526) zonējuma maiņa no dabas un apstādījumu teritorijas uz savrupmāju apbūves teritoriju. Šois jautājums, protams, raisīja jautājumus, piemēram, vai ir kāds nosacījums lielas meža platības nociršanai, kā arī – vai šāda vieta nebūtu jāsaglabā kā buferzona pie pilsētas. I. Tramdaha skaidroja, ka arī privātajos zemes īpašumos ir jāievēro apbūves blīvums, kas nozīmē, ka apbūvēt var 30 vai 40% teritorijas, turklāt šajā vietā būs jāveic atmežošana, kas prasa izmaksas līdz ar to parasti tiek atbrīvota vieta tikai ēkai un ceļam, ne vairāk. Kas attiecas uz buferzonu, blakus šim zemes gabalam ir mežs, kas arī ir pilsētas zaļā buferzona. Konkrētajā situācijā šis zemes gabals ir privātīpašums.
7. Veicot precizējumus, darba grupa atbalstīja īpašuma «Aires» (90480050076) Džūkstes pagastā īpašnieku lūgumu izvērtēt sarkano līniju robežas, jo šī brīža situācija rada apgrūtinājumu ēkas būvniecībai.

Vairāk lasāms piektdienas, 17. septembrī, ŠEIT=====>>>>