Valsts policija: pakalpojumam jākļūst arvien labākam

Paaudžu maiņa arī policijā

Reformas priekšvakarā Tukuma policijas iecirknī bija 85 štata vietas un  17 vakances, kas ir gana daudz. Gada griezumā pieci darbinieki atvaļinājās, vēl  pieci – darbu tikai uzsāka. Vaicājām, kā ar darbiniekiem – vai pēc reformas to netrūkst?

J. Bahs:

– Šis posms iezīmējas ar to, ka pensijā dodas tie darbinieki, kas darbu sākuši uzreiz pēc Valsts policijas izveides 1991. gadā, pirmie Policijas akadēmijas izlaidumi. Var teikt, norisinās paaudžu maiņa. Tikai problēma tā, ka vietā tik daudz neatnāk! Iesākumā jau kopumā bija nepieciešamība pēc daudziem policistiem, virsniekiem. Kursā vien bijām kādi 270 cilvēki. Un kaut līdz galam izturēja tikai daļa, tas tāpat nav salīdzināms ar šī brīža situāciju.

R. Karlsons:

– Vēl kāda atšķirība. Tolaik bija kārtība: no kura rajona cilvēks nācis, uz turieni viņš arī tiek nosūtīts strādāt. Bet šobrīd tiek ņemts vērā kvotu sadalījums, un jaunais policists dodas uz to iecirkni, kur proporcionāli ir vairāk vakanču. Ņemot vērā, ka galvaspilsētā to ir vairāk, daļa audzēkņu, pabeidzot Policijas koledžu, tur arī paliek. Rezultātā reģionos, īpaši tajos, kas atrodas tuvāk Rīgai, šie jaunie policisti varbūt pat nenonāk.

– Kāda ir situācija ar darbinieku skaitu pēc apvienošanās?

R. Karlsons:

– Kopumā Rietumzemgales iecirknī ir 150 štata vietas, un šobrīd 47 no tām ir vakantas. Būtībā tā ir trešā daļa, neskaitot vēl darbiniekus, kas, piemēram, ir bērna kopšanas atvaļinājumos vai tamlīdzīgi. Bet nav tā, ka apvienojoties pēkšņi virkne darbinieku policiju atstāja.

J. Bahs:

– Reformas mērķis bija, lai izlīdzinātu darbinieku slodzes, tādēļ izveidoja  vienotus kritērijus, kurus piemēroja visā valstī. Bija iecirkņi, kur tā rezultātā darbinieku pat it kā bija par daudz. Taču tas nebija mūsu gadījums.

– Kas ir šie galvenie kritēriji?     

J. Bahs:

– Viens no lielākajiem un objektīvākajiem – reģiona iedzīvotāju skaits. Un vidēji uz 10 000 iedzīvotāju vienlaikus jānodrošina viens reaģēšanas norīkojums. Mūsu gadījumā tādi ir pieci. Tāpat arī tika ņemts vērā vidējais notikumu, kriminālprocesu skaits iecirknī. Te gan jāpiebilst, ka par pamatu ņemti 2018. gada dati, un, piemēram, iedzīvotāju skaitā vajadzētu būt notikušam izmaiņām, bet kritēriji šobrīd nav pārrēķināti.

– Tomēr tas būtiskākais jautājums – vai ar esošo darbinieku skaitu tiekat galā?

J. Karlsons:

– Ar primārajiem uzdevumiem galā tiekam. Bet, protams, lai policija kļūtu vēl redzamāka, tāpat lai varētu plašāk pievērsties preventīvajam darbam, šo rādītāju vajadzētu uzlabot. Pluss gan šobrīd tas, ka, apvienojoties diviem iecirkņiem, arī resursu ir vairāk un attiecīgi –  iespējas tos menedžēt. Piemēram, atkarībā no aktualitātes, vajadzības, varam kādu norīkojumu nosūtīt no Tukuma uz Dobeli un otrādāk. Tāpat arī viens otram var palīdzēt izmeklēšanā.

J. Bahs:

– Šajā gadījumā vadītājiem ir tas sarežģītākais uzdevums, jo, tāpat kā ir teiciens, ka “par naudu jau visu var izdarīt”, pārfrāzējot – ar pilniem štatiem, protams, arī būtu vieglāk… Bet darbu jāpadara tāpat.

Piezvaniet, un policija atbrauks!

Viens ir pašas policijas iekšējā darba organizācija, otrs, kā un vai tas skar arī cilvēkus, kas pie likumsargiem vēršas. Izrādās, būtisku vai, drīzāk jāsaka, pamanāmu izmaiņu nav. Taču ir dažas nianses, ko noteikti jāņem vērā.   

R. Karlsons:

– Reforma skārusi vairāk tieši strukturālās izmaiņas. Proti, ja agrāk bija kārtības policijas un kriminālpolicijas nodaļas, tad šobrīd tādu nosaukumu vairs nav. Ir Reaģēšanas nodaļa, kurā ir apvienoti likumsargi, kas agrāk strādāja ceļu satiksmē, patruļā, tāpat arī daļa iecirkņu inspektoru, un ir Izmeklēšanas nodaļa, kas apvieno agrākās kriminālpolicijas darbiniekus un arī daļu iepriekšējo iecirkņu inspektoru. Kas iedzīvotājiem būtu jāņem vērā? Tādu “iecirkņa inspektoru“, kā agrāk, šobrīd vairs nav, pat ja kāds vēl pēc ieraduma pagastos tādus varētu meklēt. Tāpēc, ja ir problēma, kur nepieciešama policijas iejaukšanās, uzreiz jāzvana uz 110, kas savieno ar reģiona operatīvās vadības nodaļu. Tā tad savukārt nosūta uz notikuma vietu tuvāko reaģējošo norīkojumu.

J. Bahs:

– Vēl tas ieguvums tajā, ka policistu, kas ikdienā ir ielās, kopumā nu ir vairāk. Tāpat policistiem ir iespēja kļūt universālākiem, vienam no otra mācīties, līdz ar to arī pakalpojumam jākļūst labākam. Proti, ir notikums, un neatkarīgi no tā, vai tas ir noziegums, vai administratīvs pārkāpums, visu līdz galam un uz vietas var izdarīt viens norīkojums.

– Tas ir tas ideālais variants. Bet kā ir šobrīd?   

– Viss ir procesā, mācāmies, un darbiniekiem jāizkāpj no savas komforta zonas tajā ziņā, ka varbūt iepriekš viņi bijuši speciālisti kādā savā jomā, ko perfekti pārzināja, bet tagad jāapgūst arī citas. Nu, piemēram, ne katram ikdienā iepriekš bija jāzīmē shēmas pēc ceļu satiksmes negadījumiem un tamlīdzīgi. Tas šobrīd ir izaicinājums visiem policistiem.

– Vai tas attiecas arī uz Izmeklēšanas nodaļu?

S. Stempers:

– Izmeklēšanā tāpat ir piecas grupas un tas, kas nācis klāt, ir administratīvā prakse.

J. Bahs:

– Te, jāpiebilst, ir nianse – ik pa brīdim aktualizēja diskusiju par to, ka, piemēram, sīkās zādzības, kur zaudējumi nepārsniedz vienu mēnešalgu, varētu dekriminalizēt, tādējādi samazinot izmeklētāju slodzi. Bet nākamais jautājums, kas kļuva aktuāls: kurš tad šīs lietas izskatīs? Nu pieņemts lēmums, ka tas tiek darīts vienuviet – Izmeklēšanas nodaļā.

Vēl jāpiebilst, ka reformas rezultātā ieviests arī grupu vadības princips. Tas nozīmē, ka tiešais priekšnieks nu ir tuvāk darbiniekam. Ir grupas līdz 15 cilvēkiem, kur tiešais vadītājs ir ikdienā sasniedzams, piemēram, reaģēšanā viņš dodas ar saviem padotajiem kopā maiņās. Līdz ar to ir iespēja labāk saprasts darbinieku un arī palīdzēt, ja tas kādās situācijās nepieciešams.

– Atgriežoties vēl pie jautājuma par it kā ierasto kārtību. Piemēram,  tepat pilsētā ir notikums un cilvēks pa taisno dodas uz policijas iecirkni. Kā tas šobrīd funkcionē?

J. Bahs:

– Mums joprojām ir cilvēki, kas iecirknī nodrošina tā saukto caurlaides režīmu, proti, atrodas uz vietas. Bet līdz ko tiks atrisināts jautājums par tehniskiem līdzekļiem, visticamāk, arī Tukumā būs līdzīgi, kā tas ir, piemēram, Saldū vai arī vairākos iecirkņos Vidzemes pusē, kad darba laikā tas cilvēkiem ir pieejams, bet ārpus tā – pie ieejas būs domofons, kas uzreiz savienos ar 110. Tur problēmu izstāsta, piebrauc tuvākā policijas ekipāža un situāciju atrisina. Jau šobrīd pēc būtībā ir tā: zvaniet, un mēs atbrauksim!

Plāno ierīkot arī izolatoru

Jautājums, kas aktuāls ik gadu: kad un vai Tukuma policijas iecirknis pārcelsies uz jaunām telpām. Jāatgādina, ka pēdējais no variantiem paredzēja, ka Tukumā taps jauns, moderns ugunsdzēsēju depo, kur būs paredzētas telpas arī Valsts policijas darbiniekiem. Vaicājām, ciktāl ar šie plāniem?

R. Karlsons:

– Vēlreiz, ko par reformu gribētos piebilst, – apvienojoties iecirkņi kā Dobelē, tā arī Tukumā paliek uz vietas, tāpat kā darbinieki. To iesākumā daudzi pārprata. Bet ja par plāniem, tad šobrīd nekas nav mainījies – arvien aktuāli, ka jaunais depo Tukumā taps 2025. gadā. Gala termiņš nav pārbīdīts, un šobrīd noris saskaņošanas darbi. Tukuma ēka arvien ir prioritāro būvju sarakstā.

J. Bahs:

– Jāpiebilst, ka šajās telpās būs arī izolators. Tāda šobrīd ne Tukumā, ne Dobelē nav, un vajadzības gadījumā esam spiesti braukt uz Bausku vai Rīgu.

– Kandavā depo plānots pabeigt jau šogad. Kā tur ar telpām policijai?

J. Bahs:

– Tajā paredzētas divas telpas, bet nebūs cilvēku, kas ikdienā dežurētu, piemēram, kā iepriekš pieminētie iecirkņa inspektori. Taču situācijās, ja izmeklētājam vajadzēs veikt pratināšanu, būs iespēja vienoties, ka tas notiek Kandavā, un nebūs nepieciešamības braukt uz Tukumu. Līdzīgi patiesībā ir bijis arī līdz šim.

.

Sarunas turpinājums lasāms  28. februāra un 3. marta laikrakstos. Ar tām iespēja iepazīties ŠEIT===========>>>>>>>>>>>>>>