Nevar iesaldēt naudu, – skaidro juriste
Kā deputātiem skaidroja domes juriste Ilze Blanka, pērn apstiprinātajos grozījumos Tukuma novada teritorijas plānojumā 2011.-2023. gadam un apbūves noteikumos no iepriekšējās redakcijas saglabāts 9. punkts, kas paredz, ka pirms derīgo izrakteņu ieguves atļaujas saņemšanas zemes vienības īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai derīgo izrakteņu ieguvējs slēdz līgumu ar novada pašvaldību. Šajā līgumā tas vienojas par derīgo izrakteņu ieguves apjomu un ieguves laiku, transportēšanas ceļiem un kārtību, kādā notiks šo ceļu uzturēšana un atjaunošana, kā arī par risinājumiem derīgo izrakteņu ieguves (transportēšanas) negatīvās ietekmes mazināšanai uz tuvumā esošo dzīvojamo un publisko apbūvi, karjeru rekultivācijas nosacījumiem, saistību nodrošinājumu u.c. nosacījumiem. Saistību jeb rekultivācijas nodrošinājums nozīmē, ka uzņēmējs maksā par katru izstrādāto kubikmetru atbilstoši derīgo izrakteņu izstrādes plānam, veidojot fondu karjera sakārtošanai nākotnē. Taču, kā skaidroja I. Blanka, tieši šo daļu tiek rosināts no apbūves noteikumiem svītrot. Kāpēc tā? Juriste atsaucās uz Satversmes 105. pantu, kas noteic, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu un ka to nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm, kā arī Satversmes tiesas norādīto, ka likumdevējs, šajā gadījumā pašvaldība, ir tiesīgs ieviest tādus ierobežojumus, kādus tas uzskata par demokrātiskā sabiedrībā nepieciešamiem, lietderīgiem un samērīgiem. Bet pašvaldības izvirzītie nosacījumi ar šo prasību par saistību nodrošinājumu ierobežojot uzņēmēja tiesības, tāpēc deputātiem esot jāizvēlas piemērotāks un efektīvāks ierobežojums, kam jābūt attaisnotam ar pamatotu mērķi. I. Blanka: ”Šāda naudas iemaksa nav leģitīma, jo derīgo izrakteņu izstrādātāja finanšu līdzekļu tiek iesaldēti uz 10 vai 15 gadiem, turklāt tos nevar izmantot arī pašvaldība. Un ir arī maza varbūtība, ka šie līdzekļi vispār tiks izmantoti, jo šīs iemaksas nav samērojamas ar nākotnes izmaksām. Tā vietā ir plānots piemērot citu ierobežojošu līdzekli – līgumā noteikt sodu par saistību nepildīšanu, kas nozīmē – ja derīgo izrakteņu izstrādātājs nebūs veicis rekultivāciju, tad pašvaldība to veiks par saviem līdzekļiem un izmaksas piedzīs no izstrādātāja, piemērojot papildus 10% līgumsodu.”
«Latvijas valsts meži» izstrādā un atjaunot vienlaikus
Pret Tukuma novada pašvaldības līdzšinējo kārtību iebilda uz sēdi aicinātais a/s «Latvijas valsts meži» (LVM) ražošanas vadītājs Kārlis Volfs. Tiesa, sēdē netika paskaidrots, kādēļ tieši LVM iebildumi tiek ņemti vērā, bet netiek uzklausīti, piemēram, karjeru darbības nelabvēlīgi ietekmētie iedzīvotāju pārstāvji. Taču ticams, ka, šāda izvēle izdarīta tāpēc, ka valsts uzņēmums, kā to skaidroja tā pārstāvis, ir lielākais karjeru turētājs Latvijā un lielākais smilts pārvadātājs, grants apjomā vien piekāpjoties «SCHWENK Latvija». K. Volfs: “Mēs gadiem ilgi strādājam, lai kārtīgi apsaimniekotu zemes dzīļu resursus. Mūsu karjeri vienmēr ir pamanāmi – ar norādēm un norobežotu teritoriju, lai nepiederošas personas tajā neietu. Uzņēmumam ir 59 nomas līgumi par kopumā teju 17 000 ha lielu platību, kurā ietilpst kūdras purvi un 122 karjeri. To izstrādes ilgums ir dažāds, turklāt jārēķinās, ka divi vai trīs gadi paiet, kamēr tikai nonāk līdz izstrādei. Tajā pašā laikā mums ir karjers, piemēram, pie Ķekavas apvedceļa, kuru 2021. gada ziemā atvērām un tagad jau esam izstrādājuši, iegūstot 200 000 līdz 300 000 m³ materiāla, un šogad vasaras beigās to rekultivēsim – tur ir ūdenstilpe, kurā cilvēki varēs peldēties. Turpinot par rekultivāciju – vidēji desmit karjeri gadā ir rekultivācijas procesā, turklāt nereti jau ieguves laikā sākam arī rekultivāciju, piemēram, karjera teritoriju pilnībā apmežojot vai arī veidojot ūdenstilpes, vai trešais variants – vienā teritorijā darot kā vienu, tā otru. Izpildām arī visas Valsts vides dienesta (VVD) prasības, kas ir galvenais kontrolētājs vides jomā. Protams, LVM ir arī degradētās teritorijas, ko veido vēsturiskie karjeri, kuros kādreiz materiāls iegūts patvaļīgi vai arī saskaņoti, taču pamazām arī šīs vietas izmantojam koku audzēšanai. Turklāt – kas arī ir svarīgi – vismaz reizi gadā ir jāveic derīgo izrakteņu apjomu topogrāfiskā uzmērīšana, un, jo precīzāki būs šie mērījumi, jo vairāk naudas pašvaldība saņems dabas resursu nodokļa maksājumos.”
Plašāk lasāms 26. maija laikrakstā ŠEIT=====>>>>>>>
