Vai daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji samaksā par visiem atkritumiem?

– Pagājušā gada martā tas bija 2,73, aprīlī – 2,98, maijā – 3,24, jūnijā – 3,33, jūlijā – 2,95, bet augustā jau 3,63, septembrī – 3,82, oktobrī – 3,75, novembrī – 3,70, decembrī – 3,64, bet šī gada janvārī – 3,64, februārī – 4,03, martā – 3,72, un tagad aprīlī – 4,21 vienam cilvēkam. Mums nav mainījies konteineru skaits, nav mainījušās izvešanas reizes, viss ir palicis tieši tāpat, bet maksa tikai pieaug. Padomājiet, ja dzīvoklī ir deklarēti, piemēram, četri cilvēki – ģimene, tad tie ir 16,84 eiro. Tā taču ir milzu summa. Tas ir tikpat, cik maksā viens kubs atkritumu ar PVN – 16,33 eiro. Bet vai tad ģimene var saražot veselu kubu atkritumu? Manuprāt, ja šis atkritumu daudzums tiešām būtu tik ļoti liels, tad atkritumu poligons uzreiz jau būtu pilns. Vai tad privātmājās arī tik daudz maksā par atkritumiem? Ja tik daudz būtu jāmaksā, tad taču nevestu uz mūsu konteineriem. Ir taču kaut kas jādara, lai šo atkritumu daudzumu samazinātu. Turklāt – mēs taču visi atkritumus šķirojam, dažs tikai mazu maisiņu aiznes uz konteineru, bet kāda jēga? Viss ir tai vienā katlā.

Apsaimniekotājs uzskata, ka sētiņas nebūs risinājums

SIA «Tukuma nami» valdes loceklis Uldis Eglītis apstiprināja, ka maksa par atkritumiem, kas tiek izvesti no daudzdzīvokļu mājām tiešām pieaug, taču tas esot saistīts ar tarifa pieaugumu: “Vidēji mēnesī šis rēķins bija 18 000 eiro, bet pēc tarifa pieauguma tas ir pieaudzis līdz 22 000 – 24 000 eiro – atbilstoši izvestajam atkritumu daudzumam. Protams, iedzīvotājiem ir jāmaksā arī par tiem atkritumiem, kas tiek salikti pie šiem laukumiņiem – mēs tos visus savācam, nogādājam «Piejūras» atkritumu šķirošanas pārkraušanas stacijas laukumā, un uzņēmums mums pēc tam piestāda rēķinu.” Vaicāts, vai šie atkritumi netiek sašķiroti, lai iedzīvotājiem būtu jāmaksā mazāk, U. Eglītis skaidroja, ka patiesībā šie atkritumi uz «Piejūru» būtu jāved pašiem iedzīvotajiem, bet viņi to nedara, taču apsaimniekotājs nekādu šķirošanu neveic, jo tas radītu papildu izmaksas par ieguldīto darbu.

Vaicāts, vai risinājums būtu atsevišķu konteineru sētiņu ierīkošana, kā tas jau izdarīts citās pilsētās, dodot iespēju iedzīvotājiem maksāt par tiem atkritumiem, kurus konkrētās mājas iedzīvotāji ir saražojuši, U. Eglītis skaidroja, ka šis risinājums nesniegs iedzīvotājiem tādu ietaupījumu, uz kādu tie cerētu, ja tiktu nodalīti un iežogoti tieši viņu mājai piederošie atkritumu konteineri: “Ir jārēķinās, ka tās būs izmaksas, lai šādu sētiņu izgatavotu, un vēl būs izmaksas, lai to uzturētu – lai nemitīgi remontētu atslēgas vai citus mehānismus, kādus iedzīvotāji būtu izvēlējušies. Tāpēc uzreiz varu teikt, ka šis ieguvums nebūs tik liels, kā iedzīvotāji to ir domājuši, turklāt būtu grūti atrast vietu atsevišķu konteineru novietošanai, jo patlaban konteineru laukumi ir vairākām mājām kopīgi, līdz ar to būtu ļoti grūti noteikt kādas robežas.” U. Eglītis atzina, ka ir uzklausījis arī citu pilsētu un novadu pieredzi, kas neesot bijusi par labu šādai kārtībai.

Vairāk lasiet otrdienas, 28. aprīļa, laikrakstā ŠEIT=>