Ar domu pievērst uzmanību Tukuma vecpilsētai, mudinot iedzīvotājus to sakopt – ja neko vairāk, tad nomazgāt logus un sakārtot durvju priekšas un pagalmus – 18. augustā nevalstisko organizāciju namā, Talsu ielā 20, satikās gan vecpilsētā dzīvojošie, gan strādājošie.
Tikšanās mērķis, kā atzina tās iniciatore Rasa Hohmanne, ir veidot biedrību, kas būtu gan ideju, gan darbu virzītājspēks. Viņa uzsvēra, ka viss sākas ar katru pašu un viņa ieguldījumu
Viens solis bija. Tālākie nesekoja
Kā stāstīja māksliniece un salona «Antīks» saimniece Ingemāra Treija-Čivle, pirms kāda laika rakstījuši projektu veco durvju sakārtošanai pašvaldības ēkās, un dome pat piešķīrusi 3000 eiro, taču, kad vajadzējis sākt darboties, «Tukuma namiem» tā arī neesot bijis laika ko darīt, un tā nauda tā arī palikusi neizmantota: “18 gadu laikā, kopš te esmu, man ir zudušas visas ilūzijas, ka kaut kas vecpilsētā varētu jelkad mainīties. Taču ir labi nodibināt vēl kādu balsi, kas par to iestājas. Tā būtu neliela cerība, ka arī domes attieksmē kaut kas mainīsies, lai gan – šajos gados esmu pieredzējusi – ja kaut kas mainās, mainās uz sliktu. Tas nav nekāds Tukuma smukums, bet ņirgāšanās par to uz katra soļa, jo, kur vien skaties, tur nav smukuma. Un es nedomāju, ka cilvēki Tukuma novada domē iestājas par vecpilsētu – viņi brauc ar mašīnām un neredz ne vecpilsētu, ne pilsētas centru, kas ir katastrofāls. Turklāt tā pārveides iecere ir tāda pati – arī katastrofāla, jo tajā nav nekā no Tukuma. Esmu pesimiste, bet priecājos, ka jauni cilvēki nāk ar jaunu sparu un līdz ar to varbūt izdosies šo ideju par vēsturiskā centra sakārtošanu pabīdīt uz priekšu.”
Kuldīga jau visu ir izdarījusi
To, ka labi domāta iecere paliek ieceres līmenī, atzina arī biedrības «Koka dizaina centrs» vadītājs Guntars Upenieks. Viņš pirms diviem gadiem ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu Tukumā organizēja kursus par veco durvju un logu saglabāšanu un atjaunošanu: “Mana ideja bija radīt kaut ko līdzīgu kā Kuldīgā – informatīvu materiālu, kas būtu attiecināms uz Tukumu; bija arī idejas par finansējumu, bet domes gaiteņos tās tā arī iesprūda. Tomēr jautājums par to, kas notiek ar Tukuma smukumu, ir atklāts, tikai, kamēr nebūs kāds, kas par to pastāvēs, reāli šī smukuma nebūs. Jau ļoti daudzas ēkas pilsētā ir zudušas, patiesībā to durvis ir gandrīz vienīgais, kas vēl ir palicis. Piemēram, Rīgas ielā bija tāda ļoti labi zem daudziem krāsas slāņiem iekonservēta māja, kas tagad ir apšūta ar dēļiem, bet pirms tam tai bija vecie logi ar slēģiem. Vienīgais, kas palicis, ir vecais jumta bleķis. Mums parasti tiek argumentēts, ka nav naudas un ka plastmasas logs ir lētāki par koka logu, bet te domei, būvvaldei, būtu ar cilvēkiem jārunā, jāinformē par citiem materiāliem, par iespējām piesaistīt finansējumu, un cilvēks, iespējams, ieklausīsies. Turklāt – nekas jauns jau te nav jāizdomā – Kuldīgā viss ir izdomāts un viss tiek darīts, atliek vienīgi pārņemt šo pieredzi un stāstīt par to mūsu cilvēkiem. Citādi – paies vēl kāds laiks, un nebūs vairs nekā no vēsturiskā centra – būs tikai ēkas ar plastmasas logiem un durvīm.”
Vairāk par runāto šajā tikšanās reizē lasiet laikraksta piektdienas, 24. augusta, laikraksta numurā ŠEIT
Ja nemaldos pirms velesanam nacionali ar putam uz lupam solija parkrasot visas fasades
Domāju, ka šai biedrībai nav jēga. Paskatieties uz Talsu ielas 32 ēku, kas faktiski ir vietējas nozīmes kultūras piemineklis, kas būtībā jau ir vienīgā šāda tipa vēsturiska koka ēka Tukumā. Tā faktiski ir nolemta bojāejai. Vienlaikus ciniski dome plāta rokas un domā par ēku graustu iegādi ap Brīvības laukumu, jo redz – tie ir privātīpašumi.
Pie tam, vecpilsētas daļā (īpaši – Lielās un Talsu ielās) dzīvo ne tā turīgākā sabiedrības daļa, pat ne sociāli labvēlīgākā.
Pie tam, pašreiz Domē objektīvi pašreiz būtiskāk ir saremontēt vecos padomju laikos būvētos bērnu dārzus un skolas.
Pie tam, svarīgi ir Meierovica pieminekļa izveidošana.
Interesanti vai Vecpilsētas biedrībā būs arī turienes kontingents, kuru vienīgā interese ir vietējās točkas apmeklēšana.
kaut nu izdotos visiem kopā lauzt to pašvaldības “ledu” un iebrēkt ausī vietējiem varnešiem – vēsturiskais Tukums jāglābj!!!
Kāpēc jākavējās pagātnē? Varūt labāk plānot un domāt par nākotni?
Kuldīga kavējas pagātnē un pelna naudu ar kavēšanos pagātnē no tūrisma
Kuldīgas novada pašvaldība sadarbībā ar Brandenburgas Tehniskās universitātes Pasaules mantojuma programmas nodaļu un tās vadītāju prof. Dr. Britu Rūdolfu gatavo Kuldīgas vecpilsētas Ventas senlejā pieteikšanu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam.
Tā ir apjomīga pašvaldības iniciatīva – iekļūt Pasaules mantojuma sarakstā pēc iespējas īsākā laikā. Par šādu rīcību jau iepriekš Domes sēdē lēmuši arī deputāti.
„Šo gadu laikā esam veikuši apjomīgu darbu – iesaistām iedzīvotājus, informējam, rīkojam dažādus izglītojošus pasākumus, sadarbojamies ar ekspertiem, risinām pārvaldības jautājumus un veicam gan teorētiskas izpētes, gan praktiskas darbības vecpilsētas un dabas kompleksa saglabāšanai,” skaidro Kuldīgas novada pašvaldības Būvvaldes vadītāja Jana Jākobsone.
Kultūrvēsturiskais mantojums ir neatņemama Kuldīgas pilsētas sastāvdaļa. Pateicoties bagātīgajam kultūras mantojumam, 2011. gadā “Kuldīgas vecpilsēta Ventas senlejā” iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā. 2007. gadā tā atzīta par Eiropas izcilāko tūristu galamērķi, savukārt 2008. gadā Kuldīgas pilsētas vēsturiskajam centram piešķirta Eiropas mantojuma zīme.
No 2011. līdz 2017. gadam Kuldīgas novada pašvaldība veikusi pētniecību pilsētas arhitektūrai un pilsētbūvniecībai, ainaviskajiem aspektiem un dabas komponentēm, kā arī nemateriālā kultūras mantojuma vērtībām, kas kalpo kā vērtīga zinātniskā pamatojuma bāze turpmākai virzībai.
Tātad : Tukuma novada Domes 21.10.2010. lēmumu (prot.Nr.11, 6.§.) SAISTOŠIE NOTEIKUMI Tukumā 2010.gada 23.septembrī Nr.35 (prot.Nr.10, 2.§.) «Par Tukuma novada teritorijas un tajā esošo ēku un būvju uzturēšanu un izmantošanu«.
III. Punkts «Ēku (būvju), zemesgabalu un tiem piegulošās teritorijas uzturēšana «
5. Ēku (būvju), tai skaitā daudzdzīvokļu dzīvojamo māju (atsevišķu dzīvokļu) un zemesgabalu (turpmāk arī – īpašumi un to teritorijas) īpašniekiem, valdītājiem, lietotājiem, apsaimniekotājiem vai viņu pilnvarniekiem jānodrošina:
5.8. īpašuma žogu, vārtu un vārtiņu uzturēšana labā kārtībā, to savlaicīgs remonts, ja ir redzami bojājumi, to atjaunošana vai nojaukšana; ēku (būvju), daudzdzīvokļu dzīvojamo māju (atsevišķu dzīvokļu) fasāžu – logu, durvju, balkonu, izkārtņu – tīrība, to savlaicīga krāsošana, nepieļaujot, ka krāsojumā ir bojājumi, plaisas, izdrupumi vai apdares materiāla atslāņojumi;
Tukuma vecpilsētā pietiekoši daudz mājas un dzīvokļi ir privāts īpašums. «Ipašniekiem«, saskaņā ar Domes nolikumiem ir arī pienākumi.
Vispirms sāksim ar to, ka netiek pildīti «Saistošie noteikumi« . Ko mēs no tā varam secināt tieši Tukuma pilsetā, ka par iegūtajam «soda naudām« jau varētu izdarīt ļoti daudz, lai sauklis «Uz Tukumu pēc smukuma« būtu atbilstošs tam, ko redzam dabā, tās skaistās daiļdārznieku veidotās dobes nepiesedz to – ko patreiz redzam ….
Iespejams tad arī «īpašnieki« pārdomātu – ko konkrēti mēs varētu darīt, lai esošie «īpašumi« nesabruktu kādam uz galvas …
Ja esam šos īpašumus izīrējuši – pašiem saimniekiem bez «īres naudas« ieksaēšanas vajadzētu vēl padomāt par estētikas pamatnoteikumiem – gan attieksmē ar īrniekiem, gan sabiedrību kopumā, tad arī «īrnieki« parūpetos par to – lai visi kopā mes dzīvotu ar «sakoptāku kopskatu«.
Vai Kuldīgā arī ir tāpāt? Vai arī ir atrasts cits saistošo noteikumu pildīšanas ceļš, kas nevis uzliek sodus, bet palīdz iedzīvotājiem uzturēt savus privātīpašumus, kas ir vēsturiski nozīmīgi un svarīgi visai pilsētai?
tas ir nacionāļu stilā – runāt un apsolīt visu, bet nedarīt neko.
domes sēdes tiešraidē internetā par to var pārliecināties.
Nu kādi «nacionāli« !!!!!!!!!! Vai politiskajam partijām ir kāds sakars ar nesakārtotiem privātīpašumiem – jau daudzu gadu garumā? Tak palasiet kas ir rakstīts Domes nolikuma jau 2010. gadā
« …. īpašumi un to teritorijas) īpašniekiem, valdītājiem, lietotājiem, apsaimniekotājiem vai viņu pilnvarniekiem jānodrošina:
5.8. īpašuma žogu, vārtu un vārtiņu uzturēšana labā kārtībā, to savlaicīgs remonts, ja ir redzami bojājumi, to atjaunošana vai nojaukšana; ēku (būvju), daudzdzīvokļu dzīvojamo māju (atsevišķu dzīvokļu) fasāžu – logu, durvju, balkonu, izkārtņu – tīrība, to savlaicīga krāsošana, nepieļaujot, ka krāsojumā ir bojājumi, plaisas, izdrupumi vai apdares materiāla atslāņojumi;
runa ir nevis par bojājumu likvidēšanu vai žogu nokrāsošanu, bet par vēsturisko ēku autentisku restaurāciju. Koka logiem, autentiskām durvīm, koka detaļu atjaunošanu. Un tam ir vajadzīga kopēja visas pilsētas vēsturisko ēku saglabāšanas koncepcija. Tieši tāpat kā Kuldīgā.
Tur jau ir talieta,ka nevajag dot stulbus un neizpildamus solijumus,bet lec tik kajas blauj,lai tik ievel un iznak….
Frau Gohmann jau nu vispār varēja paklusēt!Lai dzīvo savā Vācijā un liek mūs mierā! Lai salīdzina vācu pensijas un mūsējās! ierodas 2 x gadā un baigi gudri runā!
Tā divkosīgi sanāk..Rakstīja, ka dome dos pusi no naudas fasādes remontam utt. vēsturiskajā centrā. Aizejot uz domi izrādās, ka vispirms par turpat 2 tūkstošiem kas pašam īpašniekam jāmaksā vispirms “eksperti” vērtēs to māju..Nu tad-visu labu cienītie..visu labu..
Protams,ka autentiska restaurācija ir dārga un nav pa kabatai privātīpašniekiem vecpilsētā, tāpat arī redzams, ka pašvaldība nespēj ( negrib?) restaurēt Tukuma vēsturisko centru. Tomēr rodas jautājums- vai elementāri pārkrāsot fasādes, logus arī nav iespējams? Kaut vai strūklakas laukumā un topošā Meierovica pieminekļa tuvumā…
Pēc ūdenssaimniecības attīstības projektiem, jauniem ielu segumiem un ietvēm jau gadiem ilgojas vairāki Tukuma mikrorajoni, kuros mīt simtiem un tūkstošiem pilsētnieku. Tomēr dome izvēlējusies kādu nomaļu Pārupes ieliņu, zem kuras ieraktas caurules, malās izbūvēts apgaismojums un ietves gājējiem.
Tukuma vēsturiskais centrs.
Tā ir vieta, kur apskatīt visas Tukumā sociāli nelabvēlīgās perosnas, kuras gaida zupas virtuvi, vai iekļūšanu nakts patversmē.
Īpaša atrakcija vakara stundās ir pie veikala TOP Brīvības laukumā, kur šīs kompānijas stiķē kādam aliņam saldam miedziņam.
Naudas dinģēšana ar saucienu “eu” (ārvalstu tūristam) ir vnk ikdiena.
Savdabīga akcija ir pašā Brīvības laukumā, kur ir iespēja nofotogrāfēties ar šī personām, jo foto rāmis ir izvietots pie puķu dobes, aiz kuras ir viņu iecienītākā laika pavadīšanas vieta.
Tukuma vētsuriskais centrs nekad nav bijis tik degradēts kā tas vērojams šogad.
Nav vērts domāt par ēku atjaunošanu, ja tūristam ir neomulīgi pārvietoties pa vēsturiskā Tukuma ielām.
Vai tad Tukuma novada pašvaldībai par to nav nekādas atbildības, ka Tukuma vēsturiskais centrs ir apzināti degradēts un kļuvis par vietu, kur sociāli nelabvēlīgas personas gaida zupas virtuvi, vai iekļūšanu nakts patversmē?
Kāda jēga sakopt vēsturisko centru, ja tur turpinās dzīvot deklasētie elementi, jo kurš tūrists gribēs priecāties par vecpilsētu šādu atbaidošu elementu kompānijā.
Nenosodi nevienu,un tu netiksi nosodīts.
coments desmitniekā !
Deklasēti elementi atrodami atrodami visur, tas nav arguments, lai nesakārtotu Tukuma vecpilsētu.
pilnīgi pareizi. Tas nav arguments, lai pašvaldība nerūpētos par vēsturisko Tukumu, neatjaunotu mājas un nepalīdzētu iedzīvotājiem piesaistīt līdzekļus un sniegt palīdzību vēsturisko ēku atjaunošanai.
kāpēc pašvaldībai būtu pienākums palīdzēt tikai tiem īpašniekiem,kuri dzīvo t.s. vecpuilsētā? Ar ko mēs, kas dzīvojam citur esam savādāki? lielai daļai tik ļoti gribējās dabūt atpakaļ savus īpašumus par velti, ka tagad lai arī paši sakārto tos.vai tie cilvēki,kurus izlika no šīem īpašumiem ir vainīgi pie tā?