20. aprīlī, domē notika preses konference, kur runāja par aktuālāko pilsētā.
Par to, ka dome rīkojas savādi, piešķirot uzvarētāja statusu iepirkumos firmām no citiem, pat ļoti tāliem rajoniem, bijis rakstīts komentāros internetā. Rakstītāji pauduši neizpratni, kāpēc, piemēram, puķes tiek iepirktas no Jēkabpils, bet ne no vietējiem piegādātājiem. Zināms arī, ka kokus zāģējis uzņēmējs no Valkas, dzīvokļus remontējuši ogrēnieši utt. Mēs pašvaldības vadītājam uzdevām tādu pašu jautājumu, ko nereti sarunās pauduši tukumnieki – vai dome vienu vai otru firmu nav lobējusi?
Pašvaldības vadītājs skaidroja, ka visu nosaka tirgus: "Ja jāizvēlas lētākā cena, to arī izvēlamies. Nevienam uzņēmējam nepiemaksājam ne santīma vairāk par to summu, kāda līgumā minēta. Tātad, ja kāds ir gatavs par mazu summu darīt tos darbus, ko kāds cits gribētu darīt par daudz lielāku, tad viņam ar darbiem nāksies tikt galā. Šāds piemērs bija dzelzceļa stacijas Tukums I jumta remonts – konkursā firma piedāvāja ļoti zemu cenu (Aizkraukles firma SIA «Gretta MV» apņēmās darbus veikt par Ls 18 139 ar PVN, šīs cenas piedāvājums no dārgākā atšķīrās teju trīs reizes. – Red.). Citu firmu pārstāvji teica, ka par tādu cenu prasītos darbus izdarīt nevar. Taču firma visu izdarīja, tiesa, mēs šīs ēkas apsaimniekotājam – SIA «Tukuma nami» direktoram Uldim Eglītim, kurš arī pats konkursā piedalījās, uzdevām būt par būvuzraugu. Līdzīgs piemērs – Lielās ielas 12 sešu dzīvokļu remonts, par ko samaksājām daudz mazāk. Ne santīma vairāk nemaksājam, pat ne 10% par neparedzētiem darbiem. Negribu apvainot vietējos uzņēmējus, bet tā ir konkurence un valstī noteiktā iepirkumu procedūras kārtība. Ja mēs noraidām kādu piedāvājumu, tad tam vajadzīgs iemesls. Ja tāda nav, jebkura firma uzreiz sūdzēsies Iepirkumu uzraudzības birojā un konkursa rezultātus vienalga apturēs. Šajā brīdī ļoti rūpīgi vērtējam Celtnieku ielas 3. nama siltināšanas konkursā iesniegtos projektus un gatavojam jautājumus pretendentiem, lai noskaidrotu, vai viņi ir skaidri sapratuši, kādi darbi ir jāizdara. Un ka netiks maksāts vairāk neviens santīms."
Patiesībā šīs dempingu firmas darbojas visā Latvijā un piedāvā cenas nevis mazliet zemākas, bet 2 vai 3 reizes zemākas. Viņi tātad vai nu nemaksā nodokļus un algas, vai arī darbojas ar materiālu rezervēm, kas noblēdītas un uzkrātas "trekno gadu" konkursos. Taču, tā kā šāda dempingošana notiek visās iespējamās nozarēs, versija par uzkrājumiem nav diez ko ticama. Ir vēl viena versija par to, ka šādā veidā nezināmas struktūras pārņem Latvijas tirgu – caur dempingotājfirmām, nosedzot viņām zaudējumus. Tādā veidā vietējie uzņēmēji, kam valsts un pašvaldību pasūtījumi ir ļoti svarīgi, pēc 1 – 2 gadiem neizturēs un bankrotēs, un Latvijas tirgū ienāks jauni saimnieki. Izklausās pēc sazvērestības teorijas, taču visnotaļ loģiski.
Nu neka loģiska tavas domas nav… Vienkarši tadas firmas brigadieri uz objektiem nevada cementu maisus ar BMW X5.
Nu jā, stāsti man… ne jau no maisu vadāšana nesadārdzina procesu 3 reizes. Esmu runājis ar daudziem uzņēmējiem – gan celtniekiem, gan vairumtirgotājiem, gan pakalpojumu sniedzējiem un visur tas pats – dempingotāji piedāvā savas cenas ievērojami ZEM PAŠIZMAKSAS. Tas ir neapstrīdams fakts.
Piekrītu GuntisZ!
Uzskatu, ka valsts un pašvaldību pasūtījumi ir jācenšas iedot zināmām firmām- ar labu reputāciju un kvalitāti, kaut arī ne vienkārši matemātiski par pāris ls lētākiem kantoriem!
Nodokļiem ir jāpaliek uz vietas- tur, kur tiek nauda tērēta!
Kurš tad cits aizsargās savējos, ja ne pašvaldības un valsts!
un tad tiem "treknajiem" kantoriem arī būs jāsaprot, ka nevar likt peļņu 100% , bet tikai minimālu izdzīvošanas %!
GuntiZ. Nosauc ludz galveno pašizmaksas sastavdaļu! Tas nav dempings, ja es atrodu darbiniekus kuri padaris prasito darbu par 100ls, bet vietejais pat par 300ls netaisisies pakaļu kustinat. ceļot. Buvejot maju esmu saskaries ar vietejam firmam un biju spiests noalgot nelielu firmiņu no Grobiņas. Tas man izmaksaja 2,5 reizes letak. Kvalitate eri bijusi laba.
Celtniekam: katram pasūtījumam galvenās pašizmaksu sastāvdaļas var atšķirties. Darba alga un nodokļi ir ļoti ievērojama daļa no tāmes, bet vai vislielākā – tas atkarīgs no darba un materiāliem.
Es to domu neizzīdu no pirksta: pats pieprotu tāmēšanu, un man uzņēmēji, kas piedalījušies konkursos ar cenu, kas gandrīz vienāda ar pašizmaksu, ir rādījuši savas tāmes – nekas nav uzpūsts, algas – bez pārspīlējumiem, materiāli – par vairumcenām. Mēs izanalizējām vienu konkrētu konkursu. Tur fīča tāda, ka pasūtītājs jau ir visu noteicis, ko viņam vajag un ko nevajag; tipa, stabi, diam. tāds, garums tāds, skaits tāds, bruģis – tik un tik kv.m.. Tur nevar no sava vēdera izdomāt kaut kādus racionalizācijas priekšlikumus, jāpērk un jāliek viss tas, ko pasūtītājs ir norādījis. Un tādā gadījumā, ja nestrādā ar zagtiem materiāliem, tad var ietaupīt tikai uz algām un nodokļiem. Tad nu iznāk, ka konkursos uzvar tās firmas, kas maksā viszemākās algas (vai nemaksā vispār). Tās tad valsts sektors palēkdamies tagad atbalsta. Bet, ja viņi algu maksā, no kurienes tad kvalitāte? Zināms taču, ka firmās, kur problēmas ar algām, parasti strādā tādi zēni, kas citur darbu atrast nevar. Bet visdīvainākais tas, ka šīm "zemo cenu kompānijām" ar kvalitāti it kā problēmu nav. Tāpēc jau uzprasās doma par "sponsoru"…
Celtnieks, tu savā piemērā minēji privāto pasūtījumu, kur var iztikt bez liekām mutēm (piem., būvuzrauga, ja noformē,ka māju cel pats), un droši vien ka liela daļa algu strādniekiem arī aizgāja aploksnītē. Bet es runāju par valsts un pašvaldību sektoru, kur visam vajadzētu būt "ar papīriem"
GuntimZ Es nesaskatu tur nu nekadu problemu! Ja es, ka vaditais,varu ietaupit lidzekļus uz cenas reiķina, tas ir SUPER!!! Es ietaupitos lidzekļus varu novirzit citam socialam vajadzibam. Kapec man butu jamaksa 2 reizes dargak par darbu ko kads gatavs paveikt par 2 reizes zemaku summu???? Šodien braucu uz Plienciemu, vienu no ceļa posmiem remonte Aizputes ceļa remonta brigade. Šlokenbeka it ka tuvak:))), bet 5 reizes dargaka. Nu un ko tad tu izveletos?
Celtniekam: loģikai piekrītu.Bet nevaru neticēt tiem man pazīstamajiem uzņēmējiem, kuri saka, ka piedalās konkursā par pašizmaksu un lētāk vairs nevar, ka cenu vairs nav kur nolaist. Ja tā turpināsies, viņi domā, tas var novest pie kārtējā bankrotu viļņa. Kas nāks vietā? Vai firmas, kas godīgi konkurē? Vai tādi, kas dabū zemāko cenu, nemaksājot nodokļus vai ar "sponsoru" atbalstu? Ja taisnība ir pēdējam variantam, tad it kā iegūstot mēs patiesībā daudz vairāk zaudējam. Šodien pasūtītāji, piem., pašvaldība berzē rokas, ka var uzcelt un visu ko lēti izdarīt, bet rīt roku berzēšana beigsies, jo pateicoties šādu dempinga firmu atbalstam nodokļu daudzums aizvien sarūk, līdz beidzot vairs nav naudas, par ko šos pasūtījumus veikt. Koks ar diviem galiem.
Ja konkurence ir godīga, tad esmu tikai par.