Pirms nedēļas Durbes pilī arhitekte Ilze Māra Janelis iepazīstināja ar savu grāmatu «Muižu dārzi un parki», kā arī kopā ar tikšanās dalībniekiem – Tukuma muzeja, novada domes un SIA «Tukuma ainava» darbiniekiem – izstaigāja Durbes parku, stāstot un rādot, kas un kā jādara, lai parks priecētu un būtu tā mazā paradīze ikdienības vidū, kamdēļ tas savulaik radīts.
Grāmatas autore stāstīja, ka apjomīgais darbs, kas veidots kā pārskats par dārzu un parku vēsturi, stilistiku un plānojuma struktūru un kurš stāsta, kā veidojušies Latvijas muižu dārzi un parki, ir viņas pabeigtā un neaizstāvētā doktora disertācija.
No stabiem vien parks neveidojas
Lai arī, stāstot par Durbes parku kā ainavu dārzu, I. M. Janelis minēja daudz praktisku ieteikumu, sarunu viņa sāka ar filozofisku jautājumu – kas ir sakopšana un kas ir kopšana, jo tieši šie vārdi pasaka daudz par cilvēku attieksmi pret šādām vietām: "Sakopj pēc avārijas, pēc vētras vai lielajā talkā, taču muižas dārzu, sakņu dārzu kopj; ar sakopšanu vien tur nekas nebūs līdzēts. Tikai tam, ko šobrīd sauc par sakopšanu, nereti ir laba publicitāte – to var skaisti uzfilmēt, aprakstīt… Un ko mēs redzam – tiek zāģēti visi iespējamie krūmi, ieskaitot ceriņus, vilkābeles, filadelfus, tad tos sakrauj kaudzē un iznāk skaists ugunskurs. Bet pašā parkā paliek tikai koki, kuri izskatās kā stabi, stabi, stabi, turklāt ne tikai acu, bet arī trīs četru metru augstumā. Un reāli tā objekta, ko saucam par muižas dārzu vai muižas parku, vairs nav. Un tad arī vairs nebūs zāles. Un vai starp lielajiem kokiem un krūmu grupām vispār vajadzīgs futbola laukuma zāliens? Mežotnes parkā zem lielajiem ozoliem un liepām divas reizes nedēļā pļauj zālienu. Pēc tam tur vairs nebija ne neaizmirstulīšu, ne maijpuķīšu, ne lakaču, nebija neviena pavasara ziedaugu, tur nebija arī zāles, jo bija par tumšu, tikai brūna zemsedze."
– Tātad pavasara talkas ar ciršanu un stādīšanu patiesībā ir riskantas?
– Ja profesionāļu uzraudzībā stāda mežu, viss ir labi, bet bažījos, ka atsāksies savulaik organizētās parku sakopšanas ekskursijas, kad lielas cilvēku masas brauc pa visām malām un kaut kur kaut ko iestāda. Un tad nu tiec ar to galā, ja iestādīts nevietā…
– Bet, ko darīt, ja lieli koki aug cieši viens pie otra?
– Stādītu lapegļu, ozolu tuvumā būtu jāizņem kļavu sējeņi, kas bāžas tiem virsū, bet tas nenozīmē parku pilnībā attīrīt. Nekādā gadījumā nevajag izvākt krūmus no lielo koku apakšas, jo kokiem vajag krūmus. Savulaik bija sliktais piemērs – nocirta visas lazdas ap ozoliem, taču ozolam lazdas ir vajadzīgas. Turklāt, ja audzis džunglītī, tad koku nevar vienā dienā atstāt tuksnesī. Svarīgi ļaut veidoties krūmu grupām; ja neregulēti saaug kociņi visās vietās, krūmam ir grūtāk augt, un atkal veidojas stabi vien. Redziet, parkā ir lauces, ir koku grupas un krūmu puduri un, ejot pa celiņu, tas viss mainās.
Koks bez krūma nedzīvo
– Tātad krūmi jāatstāj?
– Krūmiem jābūt, to puduriem jābūt lieliem, nevis kā tagad modē apstādījumos – jau metru augsts krūms zāģējams nost. Lai aug kā Dievs devis. Te, Durbes parkā redzu, ka lazdām nozāģēti tievākie dzinumi, bet atstāti resnākie. Tā ir lielākā aplamība! Vajag resnākos izzāģēt un atstāt tos, kuri krietna pirksta resnumā un dzīvelīgi. Lazdas jau veido kā puduru grupas, nevis kā koku. Un jāvērtē – ja pietiek saules, var lazdu "atsēdināt uz celma". Divu trīs gadu laikā tā izaugs kā skaists pušķis.
– Ja tik cītīgi strādās simtlatnieki, šajā parkā nebūs neviena krūma…
– Jā, te ir arī šādas bēdu ielejas… Pēc tik "uzcītīga" darba vairs nebūs sausseržu, kuri aug saulainās vietās kā apaļi krūmi ar mazām sarkanām odziņām, bet daudzās vietās tie ir pēdējie šķiras ienaidnieki, kam uzklūp ar šķērēm un cirīšiem tikai tāpēc, ka tas ir krūms, lai gan nevienam ēst neprasa un turklāt – būtu saudzējams. Turklāt te ir daudz citu jauku krūmu – dzeltenās akācijas jeb karaganas, sniegogas, spirejas, bārbeles, segliņi…
– Un ievas?
– Šādā parkā ievām noteikti jābūt. Tikai, ja ieva ir kā maikste, no tās nav skata, tai būtu jāļauj augt kā lielam krūmam. Un kāda vaina ievām pudurī?
– Vietām klajākus laukumus parkā aug savāds augs, kas nav ne krūms, ne koks.
– Tur saaugusi sorbārija. Tā cēlusies no Sibīrijas upju grāvām, un Baltijas muižnieki to kā skaistu un pieticīgu augu savulaik uz šejieni atveduši. Lai aug, tikai tās sējeņu maikstes pa vidu gan jāņem ārā. Paliek koki, lazdas un citi krūmi, lai aug puķītes un zāle.
– Ko darīt parka malā – pie Alīnes ielas?
– Te jau viss sliktais ir izdarīts. Par nožēlošanu tikai Latvijā pēdējos laikos bija nācis modē prasīt, lai, pa šoseju braucot, var redzēt, cik parkā skaisti. Tad ko mums vajag – koku stumbrus, kam visos virzienos spīd cauri?! Pa šoseju braucot, nav ko skatīties parkā, tas ir pret drošību. Ja grib redzēt parka skaistumu, jāiet tajā iekša. Lai parku un visu tajā augošo pasargātu (parka ideja ir izveidot mazo paradīzi), tam jābūt noslēgtam no ikdienas norisēm. Šī teorija ir aktuāla kopš dārzu un parku pirmsākumiem, taču, kā mēs šo teritoriju varam noslēgt, ja izpucējam visu, kas zemāks par priedi un osi?! Tad gluži vienkārši mazās paradīzes vairs nav. Un šī ceļmala ar izzāģētajiem krūmiem un kokiem kļuvusi par pliku.
Parādes pagalmu neapstāda
– Nereti tukumnieki jautājuši, kad beidzot apstādīs pils priekšu?
– Pie muižas pils ir parādes pagalms, kam jābūt pilnīgi klajam, bez jebkādiem stādījumiem viducī, lai uz pili pavērtos vislabākais, visreprezentablākais skats uz pili. Tā tas bijis no neatminamiem laikiem. Gar pagalma malām nereti stādīja puķes, piemēram, rindās baltas un zilas atraitnītes, bet vidū bija pļauta zāle.
– Taču te kādreiz auguši koki?
– Jā bija arī pāris kļavas pagalma maliņā. Daudzās muižās, kur parādes pagalms ir kā aplis un uz ārmalu ved vairāki celiņi, stūrīšos eklektikas laikā stādīja kokus. Pieļauju, ka tieši tāpat reiz tikuši iestādīti (vai iesējušies) koki Durbē un pēc tam pasaudzēti. Bet ceriņu krūmus un visu ko citu iestādīja vēlāk, ne vairs muižu laikos.
– Varbūt varētu būt strūklaka? Karoga masts?
– Nevis pils priekšā, bet dārzā vai parkā aiz pils. Jo strūklaka ir tāda lieta, kurai jāpieiet tuvumā. Karoga masts varētu būt, tikai jādomā, kā to nostiprināt un kur.
Nocirsto lazdu kaudzes un svaigi celmi
Jācer, ka pēc arhitektes un novada domes darbinieku kopīgās parka izpētes darbs parka kopšanā uzlabosies un tas nekļūs par kailcirti pilsētas vidū. Diemžēl šobrīd notiekošais liecina, ka notiek tieši tā – nocirst visu, kas cērtams – krūmus, kokus, jo sazin cik ilgi to vēl varēs… Un apliecinājums tam ir svaigi cirstu lazdu kaudzes tajā parka daļā, kas piekļaujas Alīnes ielai – tur nav ne vēsts no arhitektes pieminētajiem vēlamajiem krūmu puduriem, tikai tievas maikstes. Kam tie traucēja? Putniem, vāverēm?..
Un kam traucēja tie daudzie koki, kas parkā nozāģēti tagad – laikā, kad visā pilsētā uz stingrāko aizliegta jebkādu koku ciršana? Pat privātmājas dārzā zāģēt nevar, bet, izrādās, Durbes parkā var?! Iespējams, jautājums muļķīgs, jo ne pirmo gadu tā notiek un ne pirmo gadu par to rakstīts. Bet tieši tāpēc nerunājam par vienreizēju gadījumu, bet par sistēmu, ko pati dome radījusi – atļaujot privātpersonām cirst parkā kokus, tā ļāvusi parkam kļūt par vienkāršāko un lētāko malkas ieguves veidu. Turklāt pilnīgi legālu, jo domē ir "sarakstiņš, ir atļaujas, un viss tiek uzraudzīts". Tiesa, kā vienam cilvēkam izdodas vienlaikus būt visās parka vietās, sākot no pienotavas līdz pat Durbes pilij, un piedalīties katra koka nozāģēšanā, nav skaidrs… Un to, ka tas nav iespējams, apliecina jau pieminētais fakts, ka koki zāģēti aizlieguma laikā un ka parka taciņu vietā dižas pēdas atstājusi smagā tehnika. Ar pamatīgu kontroli nekas tāds taču nebūtu iespējams?…
Bet ne par to ir stāsts, jo no iedzīvotāju viedokļa viss ir pareizi. Viņiem ir atļaujas un viņi cērt. Tas nekas, ka sausie un bojātie vietām palikuši, bet daudzi citi – jauni un sprauni pazuduši. Bet kurš to vairs var pateikt – bija vai nebija koks bojāts? Un ko tu padarīsi tam cirtējam, kurš nav bijis īsti godīgs?
Stāsts ir par to, vai dome šo parku uzskata par vērtību un vai atbilstoši tam rīkojas. Ja parks ir vērtība, diez vai ir pareizi ļaut privātpersonām tajā cirst kokus (vienalga – slimos, sausos un bojātos) un vispār – vai ir pareizi parka apsaimniekošanā par galveno prioritāti izvirzīt koku ciršanu. Ja kāds domā, ka redakcija atkal sabiezina krāsas, aizejiet uz parku un paskatieties. Ne vērsts no arhitektes pieminētās noslēgtās paradīzes …
cik ir likumīga koku zāģēšana Tukuma parkā cik saprotu katrs var iet un zāģēt sausos kokus
vai var zāģēt sausos kokus