Kopš Eiropas Savienība piešķir finansējumu daudzdzīvokļu māju siltināšanai, arī Tukuma iedzīvotāji uzdod daudz jautājumu par to, ir vai nav vērts šai procesā iesaistīties.
Lai pārliecinātos, kādu labumu iedzīvotājiem šie darbi jau devuši, otrdien, 13. aprīlī, kopā ar domes izpilddirektoru Māri Rudaus-Rudovski, SIA «Jauntukums» direktorēm Ludmilu Kenidru un Irinu Kanbergu devāmies apskatīt divas mājas Imantā, Kurzemes prospektā, kas renovētas 2008. gadā vēl bez Eiropas līdzfinansējuma, bet ar 20% valsts atbalstu. Sarunā piedalījās arī ekonomikas ministra padomnieks Klāvs Olšteins un SIA «bonus.lv» pārstāvis Ojārs Rencis.
Iedzīvotāji novērtē padarīto
Kamēr pagalmā gaidījām Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības «Kurzemes nami 14» valdes priekšsēdētāju Valentīnu Jermaku, apskatījām ēku no ārpuses un ar iedzīvotāju laipnu gādību arī vienu kāpņu telpu. Uz pārējo mikrorajona ēku un vēl nesalapojušo koku fona gaiši dzeltenīgajos toņos krāsotie nami nenoliedzami izceļas. Tiesa, pagrabstāvam apmetums vietām nokritis, atklājot zilgano siltinājuma materiālu, citur, vismaz ārēji, problēmas neredz. Ārdurvīm ierīkota kodu atslēga, kāpņu telpas – izremontētas, ir jaunas pastkastītes, katrā kāpņu telpas laukumiņā – istabas puķes. Radiatori – auksti.
Kad pagalmā sastopam māju saimnieci, viņa skaidro, ka no apkures atteikušies jau pirms nedēļas, bet dzīvokļos vienalga +21°C. Kopš 2008. gadā mājas nosiltinātas, esot silts pat viņas dzīvoklī 5. stāvā.
– Kā jūs pierunājāt iedzīvotājus, savus kaimiņus, projektā iesaistīties?
– Gāju pie katra un runāju, turklāt vairākas reizes. Rādīju termogrāfiju, rādīju energoaudita slēdzienu, kurā skaidri un gaiši bija pateikts, ka bojātas ēkas būvkonstrukcijas 1. un 5. stāvā, ka sienas par plānu (nereti ziemā māja bija nosarmojusi), ka ārkārtīgi liels siltuma patēriņš; atklājām arī, ka bēniņos ieklāta vien 5 cm bieza (faktiski – plāna) akmens vate un šur tur nobērtas šķembas. Un tad iedzīvotājiem prasīju, ko darīsim, un viņi teica – ņemsim kredītu. Protams, arī darbu laikā daži šaubījās, gāja pie jurista. Ir visādi gājis, bet lielākā daļa saprata, ka savā mājā jāiegulda. Turklāt es varēju pastāstīt savu piemēru – dzīvoju 5. stāvā, ziemeļu pusē, stūra dzīvoklī. Ārējo sienu no iekšpuses biju nosiltinājusi, bet pēc četriem gadiem tā sāka pelēt. Un tas bija tikai sākums.
– Jūsuprāt, kāpēc iedzīvotāji piekrita?
– Domāju, ka uzticējās. Abas mājas pārņēmu 2001. gadā. Līdz renovācijai par māju uzkrājuma līdzekļiem uzlikām jaunus jumtus, nomainījām karstā ūdens sistēmu, ieskaitot cauruļvadus un dvieļu žāvētājus, ierīkojām siltummezglu, izremontējām kāpņu telpas, uzlikām jaunas pastkastītes. Cilvēki redzēja, ka var vienoties un izdarīt. Domāju – uzticēšanās apsaimniekotājam ir pats galvenais.
– Iebildumu nebija?
– Runas bija visādas. Teica, ka es paņemšot naudu un aizbraukšot uz Angliju, kāds skrēja pie juristiem, uz avīzēm sūdzēties, bet vai mazums, ko runā. 80% iedzīvotāju nobalsoja par kredīta ņemšanu.
– Vienā dzīvoklī nav darīts nekas, bet otrā bijis eiroremonts, par kuru jāmaksā bankas kredīts. Kā pārliecināt šos cilvēkus, ka jāņem vēl vienu kredītu?
– Ziniet, tādu cilvēku daudz nebija. Mēs paspējām cilvēkus pārliecināt pirms krīzes. Tā man teica arī bankā – esot iekāpuši pēdējā vilciena pēdējā vagonā.
– Teicāt, ka vairākus darbus izdarījāt līdz renovācijai. Vai iedzīvotāji tajos ieguldīja arī papildu naudu?
– Tikai par dvieļu žāvētājiem, jo ielikām nerūsējošos. Viens otrs negribēja mainīt, bet, kad redzēja, ka caurules aizaugušas tik ļoti, ka pat zīmulis neiet cauri, piekrita.
Maksājums dzīvoklim – Ls 2600
– Ko izdarījāt renovācijas laikā?
– Nomainījām logus un durvis kāpņu telpās un pagrabā, nosiltinājām bēniņus ar 20 cm eko vati, ierīkojām individuālo siltuma uzskaiti, nosiltinājām fasādi.
– Redzējām, ka cokolstāvam dažviet nokritis apmetums.
– Jā, tas jālabo. Darbus darīja -15°C salā, tāpēc apmetums neturas. Kad paliks siltāks, šī kļūda jālabo, ar firmu jau esmu sazinājusies.
– Cik daudz par renovācijas darbiem bija jāmaksā?
– Energoauditā bija aprēķināts, ka vajadzīgi Ls 100 000, bet pēc firmu tāmēm izrēķināju, ka vienai mājai vajag Ls 95 000, bet otrai – Ls 75 000. Bija arī valsts atbalsts: vienai mājai Ls 19 000, otrai – Ls 15 000. Tas mums ļāva samazināt kredīta atmaksas termiņu.
– Cik liels maksājums bija dzīvoklim?
– Trīsistabu dzīvoklim tie bija Ls 2600 – varēja maksāt uzreiz vai kopā ar apsaimniekošanas maksu. Desmit dzīvokļi visu summu samaksāja uzreiz, līdz ar to kredīts bija mazāks – Ls 80 000. Vēl divi dzīvokļi vēlas samaksāt visu summu.
– Kāds ir maksājums mēnesī pārējiem dzīvokļiem?
– 0,40 Ls/m². Kopā ar apsaimniekošanas maksu – 0,25 Ls/m², iznāk 0,65 Ls/m² mēnesī.
– Cik jums maksā siltums, karstais ūdens?
– Siltuma tarifs ir Ls 29,24 (bez PVN) par megavatstundu, bet maksa par ūdens uzsildīšanu ir no Ls 2,55 līdz Ls 2,60 par m³.
– Cik daudz maksājāt aukstajā ziemā?
– Par savu 70 m² trīsistabu dzīvokli visvairāk maksāju februārī (par janvāri) – Ls 87, tostarp par siltumu – Ls 23,47. Tagad apkure atslēgta un dzīvoklī ir +21°C, bet kādreiz kurināja un man bija +16°C.
– Ko darāt ar parādniekiem?
– Tādu nav un nebija arī pirms renovācijas. Cilvēki labi saprot, ka par mājai saņemtajiem pakalpojumiem – siltumu, ūdeni, kredītu utt. – jānorēķinās. Tāpat jābūt arī uzkrājumam. Ja iedzīvotāji līdz 10. datumam nav saņēmuši kvīti, viņi jau paši zvana un prasa. Ja kāds mēnesi nesamaksā, es zvanu un prasu. Tādu gadījumu, kad kāds teiktu, ka nevar samaksāt, nav. Te dzīvo daudz pensionāru, viņi ir kārtīgi; ja kāds netiek galā ar maksājumiem, dzīvokli pārdod un meklē kaut ko lētāku.
Tehniskie ieguldījumi atmaksājas
– Logus mainījāt?
– Lielākā daļa iedzīvotāju tos jau bija nomainījuši. Renovācijas laikā mainījām logus kāpņu telpās, un mums bija laba atlaide, tāpēc tie, kuriem jauno logu nebija, tos nomainīja paši par savu naudu, bet – salīdzinoši lētāk.
– Vai renovācijas laikā mainījāt radiatorus un apkures stāvvadus?
– Tiem desmit dzīvokļiem, kam tie nebija apmainīti, to izdarīja renovācijas laikā. Par darbu maksājām no ņemtā kredīta, bet radiatorus pirka cilvēki paši, jo daļa jau tos bija nomainījusi. Jā, vienā mājā saskaitīju, ka uzlikti 12 dažādi, bet sistēmu sabalansēja, un problēmu nav. Apkures stāvvadus nemainījām, jo caurules bija tīras. Tikai katrā dzīvoklī radiatoriem likām papildu apvedcauruli, lai varētu likt trīsfāzu termoregulatorus, jo iepriekš bija viencauruļu sistēma.
– Teicāt, ka ierīkojāt individuālo siltuma uzskaiti.
– Jā, un tas ir mūsu lielākais ieguvums. Uzlikām termoregulatorus. Katrs iedzīvotājs pats var noregulēt siltuma daudzumu katrā istabā un pēc firmas «Mesa Latvija» iesniegtajām atskaitēm redzēt siltuma patēriņu. Katrs redz reālo ieguldījumu, redz izdrukas, un jautājumu vairs nav.
– Kā rēķināt maksu par siltuma atdevi no stāvvadiem dzīvokļos?
– Dzīvokļiem, kur stāvvadu nav, ir cits koeficients. Es iesniedzu apkures aprēķinu firmai, kura izrēķina maksājumu katram dzīvoklim.
– Un kā iedzīvotāji maksā par koplietošanas telpās patērēto siltumu?
– Apkures aprēķins dalās: pēc skaitītāja, kas uzlikts uz katra radiatora, kura lasījumu nolasa automātiski, un pēc m² koplietošanas telpās.
– Cik jāmaksā par šo pakalpojumu?
– Nedaudz vairāk par latu no dzīvokļa, ko maksā tikai ziemas mēnešos. Turklāt tā ir iespēja iegūt informāciju par patēriņu jebkurā brīdī.
– Cik maksāja sistēmas ierīkošana?
– 75 dzīvokļiem termoregulatori un uzstādīšana izmaksāja ap Ls 20 000, bet skaitītāju ierīkošana un regulēšana – vēl Ls 8000.
– Arī ūdensskaitītājus likāt jaunus?
– Jā, uzlikām C klases precizitātes skaitītājus. Reāli tas palīdzēja likvidēt starpību starp mājas skaitītāju un individuālajiem skaitītājiem. 15 līdz 20 m³ nav liela starpība.
Ilgi domāja, līdz pārliecinājās. Adrese noderēja. Un tā ir tikai viena.
Vismaz beidzot neticība vēršas ticībā, bet, cik daudziem siltināšanas pretinieki paspējuši sapotēt pretējo.
Reāli rēķiniet vēl 30 – 40 % lētāk, cenas ir būtiski kritušās….
iebāziet galvu durvīs.tagad un ņemt kredītu aizmirstiet.
Vai Tukumā ir kāda māja, kurai nebūtu parādu par piegādātajiem pakalpojumiem? + ar katru dienu paliek arvien grūtāk noķert dzīvokļa īpašniekus, jo liela daļa dzīvo ārzemēs. Tā kā diezin ka vai būs lielas jēgas no šīs programmas.
Par to kā tu dzīvosi rīt nevienu neinteresē galvenais lai nauda ienāk tur kur tai vajag.
mums apkure : 39,91 LVL + 10% PVN par 1 MWh ;
ūdens : 0,73 Ls/m³ + PVN 21%; + kanalizācija: 0,78 Ls/m³ + PVN 21%. ;
ūdens uzsildīšana : 5,50 Ls/m3
Vai tik drusku neatšķiras cenas????Šie tarifi jau nemainīsies, ja tiks izdarīti jau aprakstītie darbi
cik cilvēki būtu gatavi gadus desmit maksāt par 20 Ls/mēnesī vairāk, lai pēc šiem gadiem esošais rēķins samazinātos par latiem 15? Kas notiks, ja nesamaksās mēnešus2; 3; 4; vai piektajā mani neizliks no dzīvokļa, jo kredīts taču sev līdzi nes atbildību
Jā protams – renovēta māja, tas nozīmē dzīvoklim lielāka vērtība, bet šajos laikos, kad paskatās cik konkurētspējīgi ir dzīvokļi Baznīcas un Pasta ielās salīdzinoši ar citiem, tad nākas secināt, ka tas mazums cilvēku, kuri vēlas pirkt dzīvokli neizvēlas pasta vai baznīcas ielas variantus tātad paceļot dzīvokļa cenu pārdot to neizdosies un nāksies vien pašam dzīvot un priecātie par skaisto fasādi, nezinu gan, man šādu brīvu līdzekļu nav, kurus varētu ziedot šādam projektam
Ziniet tā runa par to siltināšanu ir galīgi apnikusi ja kabatā vējš svilpo
Muļķim jābūt, lai nepaņemtu to, ko dod par pusvelti.
Āža poža nostājas tie, kuri ir parādnieki, arī tie kas baidās pazaudēt veco apsaimniekotāju.
Acīmredzot, par to ieinteresēta ir dome un Tukuma namu lielais akcionāru skaits, kuru starpā ir arī paši to darbinieki.
Saprotams, ka par ūdeni maksājam pēc skaitītāj, bet par siltumu negribam, jo kolhoza īpašums ir kopējs un "ne mana cūka’, ne druva", kad siltumu laižam debesīs.
Vēl vairāk, biedē sakārtotība un kārtība, kad par kaimiņu un parādnieku otrs nemaksās – lūk’, "kur suns aprakts"!
Jo lielāka anrhija un nekārtība, jo vieglāk dzīvojas zagļiem un mahinatoriem.
Un muļķi maksā.
Īpašuma zaudējums un pārmaksa tikai garā nabagiem, kuri nesaprot ko runā, par kādu kredītu un kurš ņem. Jāsaprot, ka atbild pilnvarotā persona. Bet kurš no brēcējiem, to uzņēmies? Nebrēciet un uzņematies, paskatīsimies kādā zemes malā noraksieties?
Z nepiesienies pie vārdiem, pilsoņi gatavi maksāt par individuālās siltuma uzskaites ierīkošanu – ar to pietiek, vismaz pagaidām,kuram līdzekļi atļaus nosiltinās savu īpašumu un tad arī maksās pēc skaitītāja, nolaidies uz zemes un paskaties pa logu ārā – cilvēki cieš badu, bet kāds Z te cepas par siltināšanu! Atslābsti mazliet
Var jau purkšķēt, bet ar mēru, lai nekristu bezsamaņā kā vistas pēc seska ierašanās.
Patiešām, skatos pa logu un visi staigā, it sevišķi eiforijā daļa no domes dzīvokļu iemītniekiem. Jādomā viss kārtībā – pietiek šņabim, maizei un komunālajiem maksājumiem.
Tātad domes īpašumiem parādu nav?! Jādomā purkškis nedaudz pārspīlē, jo laikam morgā strādā. Līdz ar to, ir neliela neizpratne par individuālo siltināšanu katram atsevišķi. Jāsaprot, ka daudzdzīvokļu mājas ir kompleksa kopums. Un katra būri siltinot atsevišķi, iznāk zeķu lāpīšana. No iekšpuses siltinot, sienu salaidumu vietās veidojās aukstuma tilti. Kas tās strīpas siltinās un kāds skats no ārpuses – zebra?
Pareizi saki, "kuram līdzekļi atļaus" – tieši tāpēc jāņem kopīgs aizņēmums.
Skaitītājs? Jā, bet ne jau temperatūras apmaksai ko izlaidīsi debesīs, jo ārsienas šķirbainas un ,piedevām, kaimiņš rausteklis vai žmoga savu nebūs nosiltinājis.
Precizējums – "domes dzīvokļu" jāsaprot pašvaldības pārziņā. Diemžēl tie ir tie, par kuriem pašvaldība neliekas, ne ziņas vai arī pavirši. Vieniem nelīdz ar remontiem, otriem neatļauj pārņemt savā īpašumā un labiekārtot, bet trešajos bomžatņiks, traucējot apkārtējiem.
Z laikam nesaprot, jeb negrib saprast!Kādi tilti, kāds sakars te ir šuvēm? Skaidrojums īpaši neaptēstajam Z nosiltinot savu dzīvokli pilnībā ( no iekšas ) un ierīkojot SAVU individuālo siltuma uzskaites sistēmu respektīvi sakaitītāju, kāds sakars te ir ar kaimiņu, dzīvoju kā savā republikā un maksāju tikai par to ko patērēju es pats un nevar ietekmēt nekādi ārējie faktori jo dzīvoklī ir silts! Un par to "zebras" skatu runājot, kā Z to nosauca – ņemot vērā pašreizējo finansiālo stāvokli mani tas netraucē! Nafig man tavs aizņēmums, pateicoties tādiem kā tu kredītņēmējiem – banku sildītājiem esam tādā d…rsā, ja ej purvā tad ej viens. Tad tik vēlāk māk riet – neviens nepalīdz neviens neko nedod a ko tad ņēmi un neapdomāji, tagad var izveidoties tāda pat situācija ni ni nevajag man tavu aizņēmumu!
Atbalstu tikai skaitītāju ierīkošanu dzīvokļos – šobrīd tas ir pieņemams, galvenokārt, finansiālajā ziņā!
Kad bullim parāda sarkanu lupatu, tad viņš apkārtējos neredz.
Priekš sevišķi apdāvinātiem purkšķētājiem jāatkārto, ka tas nedzīvo kaut kur ārpusē un viens pats saurupmājā. Ja kaimiņš purkšķ vai smēķē, tad to smaku jāosta arī citam. Tāpat ar siltumu, kurš aizplūst, bet ļaunāk ar aukstumu kurš ienāk pa sienām.
Nedomā, ka dzivojot kolhozā tu maksāsi un dzīvosi kā vienpatnis – eksistē kopējais patēriņš.
Kā var nesaprast, kas ir starpsiena, jumta daļa, gala siena un pamataiti – kurš tos siltinās? Ar tavu skaitītāju? Kurkulis! Es tik sev – kredītnīdējs! Par to atsevišķš stāsts.
Ja kredīts ņemts vienīgā mājokļa iegādei, tad pašvaldībai būtu vēl jāpiemaksā par savu pienākumu nepildīšanu.
nosiltini arī starpsienu, ja tas traucē, vienkārši vajag atdzīt, ka tev tik ļoti mīļš šis uzņēmējs! To nevar noliegt, ka ir alternatīva un nav nepieciešams galvu iebāzt cilpā! Krēdīts vienīgajam mājoklim saki? Kapēc gan kādam citam būtu jāatbild par tavu maksātspēju, pašam par to jārūpējas un nav ko žēloties
Dažam rūpes nozīmē – savs krekls tuvāks.
Tā spēj domāt īpatnis, kurš dzīvo attālinātās ilūzijās no sabiedrības Šāda atrautība ir tikpat iluzora, kā daudzdzīvokļu mājas atsevišķa dzīvokļa siltināšana no iekšpuses.
Tavas maksātspējas rūpes ir primitīvi egoistiskas ar bezspēcīgiem apvainojumiem un sava vājuma pašaizsardzību citu iebiedēšanai.
Daudz Tu zini par cilpām? Tikai loģikas nekādas.
Cepuri nost Bērziņa priekšā, kurš iekustināja Tukuma namus un ierēdņu mašinēriju.
Tagad atzinība jāsaka arī Eglītim par apsaimniekošanas rosību. Bet par vāju un par maz/
Siltinot caurules nenozīmē, ka istabā siltāk. Mainot logus kāpņu telpā nenozīmē, ka dzīvo koridorā.
Ja sienas kā siets laiž cauri vairāk par 30% siltuma, tad kredīts jānem ārsienām un pārējam. Turklāt ielāgo savās smadzenēs vai pajautā un izlasi, ka visa atbildība ir uz apsaimniekotāju. Beidz muldēt par savu bagāto maku un vērtīgo īpašumu, kas vajadzīgs tādiem pašiem dulburiem. Kad pietiks dūšas uzņemties apsaimniekošanu, tad gan varēsi drebēt par savu mantu un tikai.
Egoist rēķini – 100 000 ņem, 10 -30 sedz pašvaldība, 50 000 atdod jeb sedz ES, tad cik tavai jēra dvēselei un pārējiem ir jāatdod? Bet vilciens gan var aiziet, ka papēdī pat neiekodīsi.
Starp citu, par maksātspēju, domāšanu un kredītu atbildu – līdz šim neesmu ne ņēmis, ne grābis un mācējis iztikt ar mazumiņu, bet citu neizdarības un "izdarību " un tad, kad dodo par pusvelti, ir jāņem, ne tikai dēļ to ka esam piespiesti ņemt. Arī citu labā, tai skaitā pasaules globālās sasilšanas, savas neatdzišanas, darbaspēka attīstībai utt.
Šī diskusija ir nepieciešama pārliecināšanai un tādēļ nav jāapvainojas vai jānostājas āža pozā, turklāt pieprasot, lai tie pārējie ņem, bet mēs pagaidīsim – tā sacīt pametīsim citus zem riteņiem.
Tikai paskaiti un padomā, vai mēs jau nemaksājam apsaimniekošanas naudu vairāk, kā bez siltināšanas? Bet piedāvāts un pienests uz paplātes komforts un par mazākām izmaksām, taču ietiepīgi gribi dzīvot kā Krievijas guberņas provinces pussabrukušā būdā.
Pat Latgalē saprot. Kurš gudrāks? Tad rodas aizdomas vai esi kurzemnieks, zemgalis vai marginālās minoritātes ieklīdenis. Vai tādus interesē vietējā attīstība?