Vēstulē teikts, ka, iepazīstoties ar iepirkuma nolikumu, uzņēmums konstatējis, ka iepirkums sagatavots neatbilstoši tiesību aktiem, nepamatoti ierobežojot pretendenta tiesības piedalīties iepirkumā un nenodrošinot godīgu konkurenci, un ir vērsts viena konkrēta pretendenta izvēlei. Iesniegumā minēti divi iebildumi, kurus uzņēmējs bija uzdevis arī kā jautājumus pašvaldībai un kuri ir saistīti ar sasniedzamajiem energoefektivitātes rezultātiem un nodrošinājumiem:
“Iepirkuma līguma projekta 10.13. punktā ir noteikts, ka Būvuzņēmējs garantē, ka pēc ēkas pārbūves sasniedzamais ēkas energoefektivitātes rādītājs apkurei jeb enerģijas patēriņš apkurei standarta apkures sezonas apstākļos nav lielāks par 568,03 MWh/gadā jeb 77,39 kWh/m² gadā, ņemot vērā ēkas aprēķina platību 7339,8 m². Savukārt 10.14. punktā noteikts, ja siltumenerģijas patēriņš apkurei pārsniedz noteikto energoefektivitātes līmeni, būvuzņēmējam jākompensē pārtērētās enerģijas daudzums atbilstošās pārtērētās siltumenerģijas daudzumam un vidējam siltumenerģijas tarifam atbilstošajā apkures sezonas laikā. Energoefektivitātes garantijas pārbaude notiek pēc katras apkures sezonas beigām 60 mēnešu garumā atbilstoši 4. pielikumam. Publisko iepirkumu likuma 60. panta 2. daļas 6. punktā ir noteikts, ka pasūtītājs, sagatavojot iepirkuma līgumu, ņem vērā normatīvo aktu prasības attiecībā uz iepirkuma priekšmetā iekļautajiem būvdarbiem, piegādēm un pakalpojumiem un iepirkuma līgumā norāda līgumslēdzēju pušu atbildību par radītajiem zaudējumiem un iepirkuma līguma neizpildīšanu. Savukārt vispārīgos zaudējuma un līguma neizpildes nosacījumus regulē Civillikums, kura noteikumi paredz gan pienākumu maksāt zaudējumu, gan atbildēt par līguma neizpildi, tikai, ja šie zaudējumi vai neizpilde ir saistīta ar konkrētas personas vainu un konkrētu rīcību vai bezdarbību, kas vērtējama cēloņsakarībā ar radītiem zaudējumiem vai sekām (līguma neizpildi).” Kā norāda uzņēmējs, tas neapstrīd pasūtītāja tiesības līguma projektā iekļaut atbildību par radītiem zaudējumiem vai iepirkuma līguma nepildīšanu, taču uzskata, ka šajā gadījumā līguma izpilde nav atkarīga no būvuzņēmēja saistību izpildes un/vai vainas. Turklāt šī iepirkuma priekšmets ir būvdarbu veikšana atbilstoši izstrādātajam projektam, izmantojot tāmēs norādītos materiālus, līdz ar to gadījumā, ja būvdarbi veikti saskaņā ar izstrādāto projektu un ir izmantoti iepirkumam pievienotajās tāmēs minētie materiāli, bet netiek sasniegti līguma projekta 10.13. punktā minētie rādītāji, tā nav būvuzņēmēja vaina vai tā nav uzskatāma par būvniecības līguma neizpildi.
Vairāk par uzņēmēja iebildumiem lasiet otrdienas, 22. oktobra, laikrakstā ŠEIT=>
