Un kāpēc ne skatu tornis?

Labs skats, visapkārt no vecā ūdenstorņa augšas pilsētas centrā veroties. Patlaban torņa augšā rosās SIA «ALP-RISKS» vīri. Viņi nojauc bīstamās torņa daļas, lai tās neuzkrīt kādam garāmgājējam uz galvas. Pēc tam tornim uzliks pagaidu jumtu, lai mūri nebojājas.

22. novembrī, celtnieki torni strādāja 13. dienu. Vilnis Bušs, Ruslans Carevs un Edgars Riekstiņš tur augšā ar pneimatiskajiem cirtņiem kā dzeņi knābā betona tilpni. Nav arī nekāda knapā. 20 metru apkārtmērā, četrus metrus augsta. Betonēta ar divām armatūras kārtām viducī. Augšā betons bija 20 cm biezs, bet pie pamatnes – jau 40 cm. Tilpnē savulaik sagāja 120 m³ dzeramā ūdens.
SIA «APL-RISKS» darba vadītājs V. Bušs pastāstīja: "Līdz šim pārsvarā mums nācies nojaukt vecus skursteņus. Ir gadījies darboties ar dzelzsbetonu, bet šis tornis tik ciets un izturīgs, ka dzirksteles šķīst. Negrib, negrib tornis padoties. Darbiņš plānots 20 dienām. Ceram, ka galā tiksim. Mēs tur, augšā, no lejas esam neredzami. Betona tilpne atrodas pusmetru aiz koka korpusa, kas savulaik arī kalpojis par siltinātāju, lai ūdens ziemā nesasalst. Visas betona atlūzas nolaižam lejā ar spaiņiem. Kad ūdenstilpne būs pieveikta, tornim uzliksim pagaidu jumtu, lai mūri nebojājas. Mūri ir labā stāvoklī. Vien kāpnes derētu atjaunot… Lai gan – nezinām jau, ko pilsēta iecerējusi tālāk darīt."
Vaicājām, kā, viņuprāt, izskatās pilsēta no augšas? "Labi. Visapkārt tīrs. Pagājušā gadsimta 1958. gadā būvētais ūdenstornis atrodas pilsētas centrā. Skats uz visām pusēm labu labais. Mēs domājam, ka te būtu labs skatu tornis, iespējams, te vēl varētu ko klāt piedomāt…"