Kārtējais cīkstiņš ar latvāņiem atkal ir klāt. Tukuma novada domes komunālās nodaļas speciālisti koordinē cīkstiņu ar indīgi kodīgo augu.
Pērn pilsētā un apkaimē latvāņi auguši 3 līdz 5 hektāru platībā. Komunālās nodaļas speciāliste Leonards Koršunova teica, ka šogad pat varētu būt vairāk, jo laika apstākļi bijuši augam labvēlīgi. Patlaban latvāņus mūsu pilsētā jau otro reizi pļauj. Koršunovas kundze ieteicās, ka dažus latvāņus tur, kur tie kuplā skaitā vis neaug, iedzīvotāji arī paši ar cirvi varētu nocirst. Ieteicams to darīt rītos vai vakaros. Un bērniem vajadzētu stāstīt un atgādināt, ka latvāņiem pieskarties nedrīkst! Komunālās nodaļas ļaudis būs pateicīgi par katru ziņojumu, kur indīgie augi aug un plašumā plešas.
Komunālās daļas vadītājs Ģirts Ruģelis pastāstīja, ka šogad latvāņu iznīdēšanai valsts naudas nav, ir pašvaldības budžeta līdzekļi – 2 līdz 3 tūkstošu latu apmērā. Visvairāk šo augu daudz ir Slocenes krastos, tāpat ne vien Tukuma, bet arī Engures novadā. "Cik varam, tik pļaujam. Tehniku izmantojam vietās, kur to ir vairāk, bet diemžēl tā ir cīņa ar vējdzirnavām," sacīja Ģ. Ruģelis.
un tikmēr paši domnieki brauc uz plezīru Francijā…
Lai arī neesmu kandidāts šados braucienosb man nav žēl- lai brauc- man prieks, ka vismaz kāds brauc un man nav žēl sava nodokļu nauda. Labāk lai redz kaut ko- nevis izšauj gaisā…..
vIENĪGAIS KĀ VIŅUS REĀLI VAR UZVEIKT NEVIS PĻAUT BET GAN IZRAKT VAI AR ARKLU SAMALT SAKNES
Tie jau ir jāpļauj pirms ziedēšanas, varēja vēl pamarinēt!
Kas tas par dzīves attīstības projektu Slocenes krastā?
katrai zemei ir īpašnieks-tam arī jātiek galā,ja nevar ,tad jāmaina-kautvai Tukuma ezera teritorija-kauns un bīstamības perēklis pilsētas vidū……
varēja jau nu pēc tam kad nozied… lai bitītēm kur panašķoties…
Norādām, ka šī ir tikai dienesta veiktā tiesību normu interpretācija, savukārt Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk- LAPK) 51.2 panta piemērošana ietilpst pašvaldības kompetencē! No Ministru kabineta 2008.gada 14.jūlija noteikumiem Nr.559 „Invazīvo augu sugas – Sosnovska latvāņa – izplatības ierobežošanas noteikumi” (turpmāk- noteikumi) redzams, ka tieši pašvaldības pamatā ir atbildīgas par latvāņu apkarošanu. Par pašu latvāņu apkarošanu tieši atbild zemes īpašnieks un tiesiskais valdītājs. (Tas pateikts gan Augu aizsardzības likuma 18.1 pantā, gan visā noteikumu tekstā, sākot jau ar 3. punktu.). Pašvaldību turpretī noteikumu 10. punkts nosaka kā atbildīgo, kas organizē un koordinē latvāņa izplatības ierobežošanas pasākumus. Pašvaldība uzrauga, kā persona tās teritorijā veic latvāņu ierobežošanas pasākumus. Saskaņā ar LAPK 210.pantu pašvaldība ir tiesīga sodīt personu par LAPK 51.2 panta pārkāpumu. Lai noskaidrotu personu, kam tieši jāveic apkarošanas pasākumi, kā arī kuru var saukt pie atbildības kopīpašuma gadījumā, jāvadās arī pēc Civillikuma normām. Civillikuma 876. pants skaidro tiesiskā valdītāja jēdzienu- tā ir persona, kam ir faktiska vara pār īpašumu un pie tam šī persona izrāda gribu rīkoties ar lietu līdzīgi īpašniekam (t.i. neatzīst citu personu par īpašnieku). Tā, piemēram, nomnieks Civillikuma izpratnē NAV tiesiskais valdītājs, bet ir tikai faktiskais valdītājs. Līdz ar to nomas gadījumā, pat ja nomas līgums ir ierakstīts zemesgrāmatā, par latvāņu apkarošanu administratīvi atbildīgs tik un tā ir tikai īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, bet nevis nomnieks. Tiesiskais valdītājs varētu būt, piemēram, persona, kas ir vienīgais mantinieks, bet vēl nav apstiprināts mantojuma tiesībās. Kopīpašuma gadījumā savukārt par latvāņu apkarošanu atbildīgi visi kopīpašnieki solidāri, t.i., valsts no katra no tiem var prasīt visa pienākuma izpildījumu. (Tas izriet no kopīšuma jēdziena satura pēc Civillikuma 864., 1270. un 1266. pantiem.) Tātad, saucot pie administratīvās atbildības visus kopīpašniekus vienlaicīgi, nav pārkāptas tiesību normas, jo katrs no kopīpašniekiem ir vainojams, ka tā īpašumā nav veikti latvāņa apkarošanas pasākumi. Izņēmums, kad visus kopīpašniekus nevarētu administratīvi sodīt, varētu būt gadījumā, ja starp kopīpašniekiem pastāv lietošanas kārtības līgums, kas ir ierakstīts zemesgrāmatā
Latvāņi
Latvijā pastiprinās problēmas, ko rada invazīvo augu sugu negatīvā ietekme uz ekosistēmu. Visproblemātiskākā un vislielāko kaitējumu izraisījusī suga ir Sosnovska latvānis (Heracleum sosnowskyi), kura introducēšana lopbarības vajadzībām Latvijā masveidā notika pagājušā gadsimta 60. un 70. gados. Šie augi no kultivētiem laukiem ir pārgājuši savvaļā, un to izplatīšanās jau vairākus gadus ir ārpus cilvēku kontroles.
Latvāņi kļūst dominējoši vietējās fitocenozēs. Veidojot blīvas audzes un izkonkurējot vietējās augu sugas, tie ieviešas un saglabājas ne tikai nekoptos laukos un ceļmalās, bet arī dabiskās augu sabiedrībās. Latvāņi negatīvi ietekmē dabasvides bioloģisko daudzveidību, Latvijas laukiem tradicionālās ainavas vizuālās vērtības. Vienlaikus ar ekoloģiskajām problēmām invazīvo latvāņu audzes rada arī ekonomiskus zaudējumus, kā arī nopietnus draudus cilvēku veselībai. Augu šūnsulā ir fotoaktīvie furānkumarīni (jeb furokumarīni) – ķīmiski savienojumi, ko saules gaismas ultravioletie stari (320–380 nm) aktivē. Nonākuši saskarē ar cilvēka ādu vai gļotādu, aktivētie furānkumarīni izraisa apdegumus. Šā iemesla dēļ latvāņu pļaušanu būtu vēlams rīkot dienās, kad laiks ir apmācies. Visās augu daļās furānkumarīnu saturs nav vienāds.
Praktiķi un speciālisti iesaka kompleksveidā lietot ķīmiskos, mehāniskos un bioloģiskos apkarošanas paņēmienus vai arī tos savstarpēji kombinēt, lai tie cits citu papildinātu, tā neļaujot latvāņiem nostiprināties un uzkrāt barības vielas. Šāds paņēmiens dod vislielāko, visātrāko, kā arī ekoloģiski un ekonomiski vispieņemamāko efektu. Pētījumu rezultāti liecina, ka sekmīga Sosnovska latvāņu ierobežošana prasa ilgstošu un mērķtiecīgu darbu un lielus finansiālos līdzekļus. Latvāņu audzes apkarošanas pasākumi jāveic 5 – 7 gadus – līdz pilnīgai audzes iznīdēšanai.