31. jūlijā apaļu 100 gadu dzimšanas dienu svinēja tukumnieks Antons Kravalis. Jubilejas svinībās, kuras savam biedram rīkoja studentu korporācija «Lacuania», kopā ar viņu bija ģimene, pašvaldības, sociālā dienesta un pensionāru padomes pārstāvji. Savukārt «Neatkarīgās Tukuma Ziņas» jubilāru apciemoja dienu iepriekš viņa mājās Veļķu ielā, lai uzklausītu interesanto stāstu par darbīgu cilvēku un to, kā dažādi politiskie notikumi gadu desmitiem ietekmēja viena latvieša un viņa ģimenes dzīvi.
Antons Kravalis sāk savu dzīvesstāstu ar faktu, ka 1931. gada 10. jūlijā beidzis Gulbenes valsts komercskolu, un piebilst, ka tā bijusi ļoti laba skola, kas iedevusi vispusīgas zināšanas, ieskaitot mašīnrakstīšanu, “visas iespējamās matemātikas, kādas vien pasaulē pastāvējušas, un tiesības arī”:
– Man taču nebija ko darīt Latvijas universitātē! Tur bija profesors Balodis, kas mācīja grāmatvedības teoriju un pirmajā lekcijā prasīja, vai kāds var padarboties ar bilanci, viņam viena jau bija uzzīmēta uz tāfeles. Kad es sāku skaitīt debitorus, kreditorus, viņš tikai pateica: “Teicami!” Universitātes mācībās gan man bijuši vairāki pārtraukumi karadienesta un citu iemeslu dēļ. Es biju aizgrābts no kooperācijas un Dānijas, un bija tāds pasniedzējs Miške, kurš vērtēja manu darbu par Latvijas lauksaimniecības produktiem pasaules tirgū. Jūs taču zināt, ka uz Dāniju gāja sviests, uz Lielbritāniju – bekons, bet uz Vāciju – speķis. Man darbs bija gatavs, vajadzēja tikai novīzēt. Bet Miške vēl prasīja, vai ir kādas priekšrocības mazsaimniecībām un lielsaimniecībām? Es teicu, ka pēdējā Ulmaņlaikā 32 ha bija ideālā zemnieku saimniecība, bet viņš lika kaut ko labot, par ko apskaitos un atmetu ar roku…
Vairāk lasiet laikraksta ceturtdienas, 1. augusta, numurā (e-avīzē – no 6.00 rītā)
