Tukumniece Marija Kazakova: “Lielākā daļa manas ģimenes dzīvo Ukrainā”

Ukraina – tik lielā un tik dažādā

Trauksmainie notikumi Ukrainā mūs mudināja atrast kādu tukumnieku, kam Ukraina būtu sirdī. Kam tā būtu tikpat dārga kā Latvija. Un šādu cilvēku arī atradām. Tukumniece Marija Kazakova ir ukrainiete un Latvijas pilsone.

Taču lielākā viņas ģimenes daļa joprojām dzīvo Ukrainā, tāpēc katrs notikums šajā lielajā valstī liek arī viņas sirdij iedrebēties straujāk: “Tas, kas notiek tagad, mani ļoti satrauc. Ukraina ir ļoti liela, tajā dzīvo ļoti daudz un dažādu tautību cilvēku, kuri gadu desmitiem spējuši sadzīvot. Tagad var gadīties, ka mūsu vienotība tiks nopietni pārbaudīta…”

– Cik sen dzīvojat Tukumā?

– Tukumā dzīvoju no 1980. gada. Uz Latviju no Ukrainas atbraucu, lai būtu blakus vīram. Esmu no Žitomiras apgabala. Dzimtajā Žerdeļu ciematiņā kopā ar ukraiņiem dzīvoja ļoti daudzi poļi – arī mana mamma ir poliete. Kad pabeidzu pedagoģisko skolu, gribēju studēt. Un vēl gribēju – kā jau jaunībā – prom no vecākiem, uz dienvidiem, pie jūras. Tāpēc izvēlējos Zaporožjes apgabala Berdjanskas rajonu – tur ir Azovas jūra, tur arī plānoju studēt. Bet vispirms Zaporožjes apgabalā atradu darbu. Joprojām atceros, kā uz to vietu braucu – ar asarām, jo tieši šajā pirmajā braucienā sapratu, cik Ukraina ir liela… Ļoti liela! Sapratu arī to, cik tālu esmu no mājām. Es, protams, to zināju, zināju, ka arī Viņņicas apgabals bija ļoti liels (tagad varu salīdzināt, ka tas ir lielāks par Latviju), bet toreiz to plašumu un attālumu līdz citai Ukrainas daļai reāli apzinājos tikai tad, kad 24 stundas no Kijevas biju braukusi ar vilcienu līdz Zaporožjei, pēc tam tālāk uz Berdjansku un vēl tālāk uz ciematu, kur biju norīkota darbā bērnudārzā. No tā tāluma vien, ziniet, raudiens nāca, bet, iekāpjot vietējā autobusā, pārņēma vēl lielākas šausmas – nesapratu ne vārda, ko tur runāja. Izrādījās, braucu uz vietu, kur dzīvo… bulgāri. Tai pusē bija vairāki bulgāru ciematiņi, un vienā no tiem arī nonācu. Par laimi, mani ļoti labi uzņēma, mīļi sagaidīja, ierādīja mājvietu.

Tālāk lasiet piektdienas, 7. marta, laikrakstā ŠEIT!