Jauno Tukuma evaņģēliski luteriskās baznīcas zvanu, kas tika iesvētīts Latvijas Republikas 95. gadadienā 18. novembrī, pacelts un uzstādīts zvana tornī otrdien, 26. novembrī, lai pirmo reizi ar to iezvanītu Baznīcas gadu 1. Adventā. Darbus izpildīja Rīgas uzņēmums SIA «Ceļš». Līdz uzstādīšanai zvans atradījās dievnamā pie altāra.
Jauno zvanu valsts svētkos simboliski iezvanīja Raiņa ģimnāzijas skolotāja, koru vadītāja un Tukuma pilsētas goda pilsone Rasma Valdmane. Svētību deva Liepājas diecēzes bīskaps Pāvils Brūvers un prāvests Mārcis Zeiferts. Aizkustinošs brīdis bija dzejnieces Māras Zālītes speciāli šim notikumam sarakstītā novēlējuma «Tukuma jaunā balss» nolasīšana 18. novembrī pirms zvana simboliskās iezvanīšanas:
„Ar katru gadu Tukums pamazām, bet kāpj kalnā. Tukumu kalnā virza viņa paša cilvēki ar savu darbu un Dievs ar savu svētību.
Tukuma vārds skan visā Latvijā. Ar Rožu svētkiem un uz ķiršu ziedēšanu. Ar puķu dobju krāsainajām ballēm, kurās skan viršu valši un lefkoju tango. Tukums skan. Bites, auto un cilvēku soļi. Putni un frizētavas fēni. Sētnieku slotu švīksti un mūzikas skolas gammas. Renstelēs lietus un kaķi martā. Tā Tukums skan pats sevī. Kora mēģinājums, dzeja uz māju sienām un sirdspuksti. Tukumam ir daudz balsu. Tukumā ir daudz skaņu.
Taču šodien Tukumā atgriežas Tukuma lielā balss, Tukuma cēlākā skaņa – Dievnama zvans. Tā ir skaistāko Tukuma skaņu summa, pašu tukumnieku veikums, pašu gribēta, pašu iegūta Tukuma jaunā balss.
Es ticu, ka šis brīnišķīgais zvans savā jaunajā skaņā ietvers katra cilvēka cerības, prieku, ilgas un lūgšanas. Šodien mūsu valsts svētkos es vēlētos, lai jaunais zvans ievibrē arī šīs manas dzejas rindas:
Dzimtene mana!
Mute lai tīra kā avots, daudzinot tevi.
Domas lai šķīstas kā liliju ziedi.
Lai man laime ir – dot tev un dāvāt,
Nevis nelaime – prasīt un ņemt!
Lai man laime ir – mīlēt un radīt,
Nevis nelaime – postīt un graut!
Lai zvans sauc un aicina mosties visus savās sirdīs! Lai skan Tukuma Dievnama zvans par prieku cilvēkiem un Dievam par godu.
Sveicot un līdzi priecājoties –
Jūsu Māra Zālīte.”
Uz zvana sānu malas ir izlieta lūgšana «Dievs, svētī Latviju!». Lūgšana izsaka vēstījumu un atgādinājumu par nācijas kultūras un gara vērtībām pārmaiņu laikā. Tā kā Tukuma baznīca savulaik dibināta kā Svētās Trīsvienības baznīca, tad uzrakstā zem zvana kroņa liturģisko aicinājumu izsaka vārdi «Gods lai Tēvam un Dēlam un Svētajam Garam». Uz otras zvana malas ir izveidots draudzes nosaukums «Tukuma evaņģēliski luteriskā draudze» un Lutera roze kā konfesionālās identitātes apliecinājums, kas vienlaicīgi pauž saistību ar Tukumu kā rožu pilsētu.
Jauno bronzas zvanu 18. oktobrī izlēja Vācijas pilsētā Karlsruē, Baherta darbnīcā un uz Tukumu tas tika atvests aizvadītajā nedēļā. Zvans sver 362 kilogramus, apakšējais diametrs 834 mm, un ir izgatavots skaņtonī h’. Bez tam izgatavota arī jauna zvana mēle un ozolkoka plecs.
Akcijā «Iezvani Tukumu» ziedotāji devuši Ls 6218,75 un 5,31 EUR. Ziedojuši ir draudzes locekļi, novadnieki, vairāki uzņēmēji, kā arī ir tikuši rīkoti koncerti, lai iegūtu nepieciešamos līdzekļus. Ziedojumos nav saņemti līdzekļi no organizācijām, iestādēm, partnerbaznīcām vai politisko interešu apvienībām.
Zvana uzstādīšana pilsētā ir liels notikums, jo turpat 60 gadu garumā lietošanā bija nodots Ērgļu baznīcas zvans, kas pērn novembrī tika atdots tā īpašniekiem. Iepriekšējos zvanus draudzei rekvizējuši gan zviedri, gan krievu cara armija, gan – Otrajā pasaules karā – vācu karaspēks.
Kāpēc eņģeļi nenes zvanu tornī, bet baiss ķeceru izgudrojums – celtnis ? Ko nu ?