“Es kustos, smaidu un… ēdu visu.” Šos vārdus, tiekoties ar lasītājiem Tukuma bibliotēkā 27. martā, profesors un medicīnas zinātņu doktors Anatolijs Danilāns teica vairākkārt, piebilstot, ka viņš darot tieši to pašu, ko mācot citiem. Klausīties sirmajā, taču vienlaikus jauneklīgi asprātīgajā dakterī, kas ar vieglu smīnu pasmaidīja gan pats par sevi, gan arī par dažādiem pieņēmumiem veselības jomā, bija atnākuši dažāda gadagājuma cilvēki. Turklāt tik lielā skaitā, kādu bibliotēkas telpas, kā atzina darbinieces, līdz šim vēl nebija piedzīvojušas. Tikšanos vadīja Pēteris Strubergs, grāmatas «Anatolijs Danilāns. Dakteris ar atvērtu sirdi» autors.
A. Danilāns:
– Esmu dzimis 1943. gada 24. martā, un, ja kāds nezina, kas tā ir par dienu, varu pateikt priekšā – tas ir 9 mēnešus pēc Jāņu nakts. Es nezinu, vai to apzinājās mani vecāki, bet man vienmēr ir paticis tā domāt. Mācījos Pieneņu skolā dziļos Preiļu laukos, apvienotajās klasēs. Vienlaikus esmu daudz ko mācījies pašmācības ceļā, piemēram, akordeona spēli, lai gan reizēm jūk baltie un melnie taustiņi. Vēl esmu apguvis šahu un pat guvis labus rezultātus – atceros, reiz, kad bija ļoti auksts un bērniem uz skolu nebija jāiet, es tomēr kaut kā aizkūlos. Priekšā bija tikai viens skolotājs, kas dežūrēja un aicināja spēlēt šahu. Viņš mani ļoti sakāva, par ko ļoti apvainojos; aizgājis mājās, es cītīgi mācījos no Koblenza grāmatas un pēc pāris mēnešiem viņu “nomazgāju”.
Vairāk lasiet laikraksta otrdienas, 10. aprīļa, numurā ŠEIT!
Šodien 12.04. publicē ziņas par 27.marta notikumu.
Tā nav ziņa, tas ir pieteikums rakstam. Informācija par iespēju to izlasīt.
sasaiste tad kur? ja vēlu, tad vēlu!