Tukuma uzņēmēju klubs – pirmais apskata «Jet Cafe club»

Otrdienas vakarā «Jet Cafe club» telpās, kas šajā nedēļas nogalē jau gatavojas vērties vaļā, notika kārtējā Tukuma uzņēmēju tikšanās. Uzņēmēji ļoti veiksmīgi savienoja patīkamo (sanākušie tika iepazīstināti ar jauno atpūtas vietu) un lietderīgo (domes izpilddirektors informēja ar pašvaldības plāniem un finansu analītiķis izklāstīja viedokli par to, kas notiek šajā valsī un ko gaidīt uzņēmējam).

Laukā nelaidīs

Vispirms Aleksandrs Zatevahins izrādīja sava jaunā klubiņa telpas. Pirmajā stāvā izkārtoti galdiņi, ir lete un deju placis, bet otrajā stāvā paredzēta VIP atpūtas telpa, arī rotaļu istaba bērniem. Darba gan līdz atklāšanai piektdien te vēl gana, un remontdarbi, iekārtošana vēl ir procesā. A. Zatevahins uzsvēra, ka te īpaši padomāts, lai tiem, kas atpūšas klubā, būtu ērti un droši, tādēļ visu novēro videokameras un nemiera cēlājiem, ja tādi gadītos, te netiks dotas īpašas iespējas izpausties. Savukārt, lai apkārtējo māju iedzīvotāji netiktu traucēti, klubā tiks ievērots "one way ticket" princips jeb tas, kurš vakarā reiz būs ienācis, varēs izklaidēties līdz galējai uzvarai, jo nekāda staigāšana iekšā-ārā nav paredzēta. Proti, pat kaislīgiem smēķētājiem būs īpaša pīpētava telpu iekšienē, lai nebūtu jādirn pie kluba durvīm ārpusē.

Iespēja iekarot Krieviju

Kad kluba telpas bija izstaigātas un visi sasēda sarkanmelnajos dīvānos, Tukuma uzņēmēju kluba biedrus par plānoto informēja novada domes izpilddirektors Māris Rudaus-Rudovskis. Uzņēmējiem ir radusies iespēja pretendēt uz līdzekļiem projektā, kas paredz daļēji finansēt pasākumus eksporta veicināšanai. Un mūsu novads sevi varētu popularizēt Tukuma sadraudzības pilsētā Krasnogorskā. "Tā tomēr ir Maskavas priekšpilsēta ar 150 000 iedzīvotāju un, kā zināms, Latvijas ražojumi viņus interesē," tā M. Rudaus-Rudovskis. Krasnogorskas pārstāvji jau gatavi Tukuma ražotājus, pakalpojuma sniedzējus uzņemts atplestām rokām. Starp citu, kā informēja izpilddirektors, šajā pilsētā ir arī viena no lielākajām izstāžu zālēm Eiropā 40 ha platībā. "Bet mums gan jau pietiktu arī ar pusi hektāra," puspajokam piebilda M. Rudaus-Rudovskis. Pusi no transporta, viesnīcas, izstādes stendu īres un tamlīdzīgiem izdevumiem projekta apstiprināšanas gadījumā tiktu segti no Eiropas Savienības fondiem, savs atbalsts būtu arī no pašvaldības. Tomēr vienīgais no klātesošajiem, kas teicās – šī iespēja interesē – bija Ainars Birkmanis jeb «Skonto Plan» direktors. Pārējie sprieda, ka mazu ražotņu un pakalpojumu sniedzēju uzņēmumiem diez vai šāds pasākums ko dotu…

Krīzes anatomija

Kā pēdējais no oficiālajiem runātājiem, līdz sākās pasākuma neformālā daļa ar suši, sakē un individuālajām sarunām, uzstājās Andris Vilks – «SEB bankas» galvenais ekonomists. Viņš par pašreizējo Latvijas ekonomisko situāciju izteicās visai optimistiski: "Ja valdību negāzīs, tik traki nebūs, un jau nākamā gada pavasarī situācija varētu stabilizēties." Īsāk sakot – esam uz pareizā ceļ, gan samazinot budžetu, gan noturot stabilu latu. Lata devalvācija, kā izteicās A. Vilks, ir visvieglākais ceļš, kā risināt savas problēmas, bet tagad jau Latvijā esot, pirmkārt, par vēlu to darīt, otrkārt, nebūtu nekāda labuma. "Lata stabilitāti no ārpuses neviens nespēj ietekmēt! To varam izdarīt vienīgi paši saviem spēkiem, ja sāksim masveidā mainīt latus uz citu valūtu," uzsvēra A. Vilks, piebilstot, ka Baltijas valstis esot īpašas ar to, ka pašu valūtai ir augsti reitingi.

Analītiķis uzsver, ka perspektīva būs tranzīta (īpaši dzelzceļš, ostas, lidosta) nozare, apstrādes rūpniecība, kā arī kokrūpniecība – vien vajadzētu padomāt par šīs nozares dažādošanu, piemēram, mēbeļu ražošanu, nevis vien eksportēt pašu koksni. Starp citu, A. Vilks uzsvēra, ka precēm būšot noiets, jo līdz ar globālo krīzi pasaules preču noliktavas ir krietni patukšotas. Un vispār – uz Latviju un Baltiju kopumā pārējā pasaule "skatoties kā uz brīnumu", jo citur tādi samazinājumi, piemēram, algām nenotiek. Lielajās valstīs ekonomiku sildot atšķirīgi, piemēram, Vācijā mainot mašīnas, ASV dalot naudu u.tml. Taču lielajām valstīm un ekonomikām gan citas iespējas, gan citi noteikumi…