Tukuma tirgū dārzu un mežu bagātība vienuviet

Jūlija vidus ir tas brīdis, kad Tukuma tirgū satek puķu un dārzeņu dobēs izaudzētais un pļavās un mežos salasītais. Tik daudz krāsu – puķuzirņi, lilijas, rozes, kliņģerītes un citas sacenšas ar burkāniem, kabačiem, bietēm, visdažādāko toņu zaļumiem, kā arī zemenēm, gailenēm… Un tad vēl reibina smaržas – baziliks, timiāns, piparmētras un garšas…Vai katrs aicina pagaršot – zemenīti, mellenīti, ķirsīti, avenīti… Kā noturēsies nepircis…

Lai arī otrdienas tirgus nav tas lielākais, tajā netrūka ne ogu un dārzeņu, ne sēņu un puķu, bija daudz pircēju un prāvs skaits pārdevēju. Pie dažiem pat veidojās nelielas rindas, piemēram, daudziem klientiem bez Ilzes Venterzutes audzētajiem kartupeļiem pusdienu vai vakariņu maltīte nav iedomājama. Kad vaicājam, kurus vairāk pērk – miltainos vai priekš fri, Ilze smaida un saka, ka uz agrajiem šie nosacījumi neattiecas; tagad jāmeklē tādi, kas ir sausāki. No pārdodamajām šķirnēm Presto (burkāniem nosaukums tāds pats), Solists un Karatop – pēdējais viņai pašai garšojot vislabāk. Taču vispār tirgū pērkot ar acīm – to, kas ir smuks. Irlavniece Aija Veinberga vislabprātāk tirgojas Tukumā, taču pieredzi guvusi arī Rīgas tirgos: "Tukuma tirgus nav tik ļoti samaitāts ar ievesto preci kā Rīgā, lai gan…" Kad runājam – vajag vai nevajag tirgu katru dienu, viņa saka, ka tas neesot izdarāms – pāra dienās tirgojas, nepāra dienās strādā dārzā. Arī pircēji atzina, ka jau pieraduši produktus iepirkt, lai pietiek arī netirgus dienās. Protams, gribētos, lai šur tur pilsētā kāds tirgotu ogas, zaļumus, bet varot jau aizbraukt arī līdz lielajai šosejai, Ozolpilij vai Pūrei… Pašiem tirgotājiem prasījām, kas viņus uz tirgu dzen. Aina un rožu Gunta jau teju 20 gadus tirgo puķes un dara to sava prieka pēc, mazāk domājot par naudu. Prieks, ja tavs izaudzētais citiem sagādā prieku. Pie rožu Guntas iepērkamies sastapām Ainu Ulmani no Smārdes pagasta. Viņa jau ielāgojusi, kurš tirgo paša audzēto – uz to esot īpaša oža meitai Guntrai.