22. maijā arī Tukuma 2. vidusskolā devītajiem un divpadsmitiem zvans vēstīja pēdējo mācību stundu. Skanīgs bez gala. Ābečnieki savus lielos aizbilstamos zālē ieveda pa ceriņziedu taku ar laimītēm ziedos.
Šī gada vidusskolas beidzēji savas mīļskolotājas Evitu Kornu, Tamāru Pūpolu un Zitu Štrausu uz skolu atvizināja ar dzelzs rumakiem: melnā limuzīnā, milicijas volgā un vecā, sirmā žigulītī. Goda tepiķus vaļā ritināja. Sumināja labās skolotājas. Cipars, kas vēsta, cik šogad vidusskolas beidzēju, – 69. Skaitlis vijīgs no abiem galiem, griez, kā gribi. 12.a klases skolēni savēju skolotāju E. Kornu celtu teju padebešos, ja nebūtu mākoņu. Evitai šī ir otrā izlaiduma klase. Viņa smaida un teic: "Pēdējā tāpēc, ka tik labus bērnus vairs neatrast." Tā jau allaž skolotāji saka. Labs ar labu gadu kā cimds ar roku.
Devītajiem zvans ieskandēja mācību stundu ar domu: priekšā vien trīs jaukas vasaras, rudeņi, ziemas. Un tad arī viņi būs lielās skolas beidzēji. Pavisam viņu – devīto – 110. Viņi ir Agitas Antones, Maritas Trušinas, Andras Locānes un Iras Antones lolojumi.
Skolas direktore teica, ka šogad abiturienti atkal, kā katru gadu, ir vislabākie. Nākamgad tāpat, un tā gadu no gadu.
