Tukuma slimnīcas vadītāja Dzintra Rabkeviča apstiprinājusi faktu, ka viņas vadītajā iestādē pēc mazuļa laišanas pasaulē nomirusi māte, bet izmeklēšanas dēļ nevēlējās sniegt sīkāku informāciju, vien pastāstīja, ka mazuli ir paņēmuši mirušās sievietes radinieki.
“Esam sarūgtināti, ka tā notika. Bet slimnīcā ir izveidota komisija, kas patlaban izvērtē, kā varēja gadīties šāda traģēdija,” laikrakstam «Latvijas avīze» sacīja iestādes vadītāja.
Tukuma slimnīcā gadā notiek apmēram 400 dzemdību, un dzemdību nodaļa ir ieguvusi mazulim draudzīgas nodaļas nosaukumu.
Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas vadītāja Dace Matule uzsvēra, ka pāragri notikušajā vainot slimnīcu, jo “dzemdības ir neprognozējami sarežģīta disciplīna, kas atkarīga no daudziem komponentiem”. Valstī pilnvērtīgi darbojas mātes mirstības audits, kur tiek analizēts katras grūtnieces nāves gadījums. “Auditējot nāves gadījumus, tiek noskaidrots, vai no nelaimes varēja izvairīties,” sacīja daktere Matule. Audita mērķis nav nevienu sodīt, bet atrast nelaimes cēloņus, lai nebūtu līdzīgu gadījumu nākotnē.
Kad piederīgie ar sūdzību vēršas Veselības inspekcijā, tad šī iestāde veic izmeklēšanu un tai ir tiesības vainīgos sodīt.
Inspekcijas preses sekretāre Liesma Kalve sacīja, ka par nelaimes gadījumu Tukuma slimnīcas dzemdību nodaļā nav saņemta neviena sūdzība.
Mātes mirstība Latvijā salīdzinājumā ar Eiropas Savienības valstu vidējo rādītāju, joprojām ir augsta, liecina Pasaules veselības organizācijas dati. Tie ir kliedzoši – janvārī vien dzīvību zaudējušas trīs grūtnieces jeb tikpat daudz, cik visa 2014. gada laikā. Īpaši nelabvēlīgs bijis 2009. gads, kad mirušas desmit sievietes, tostarp divas – no gripas. Bēdīgajā stāvoklī lielākoties vainojami sociālie un finansiālie apstākļi – daļa sieviešu vispār nestājas grūtnieču uzskaitē, daļai ārsts nav pieejams lielo attālumu dēļ.
Arī zīdaiņu mirstības rādītājs Latvijā ir viens no augstākajiem Eiropas Savienības valstu vidū, kaut gan tam ir tendence nedaudz samazināties. Izpētīts, ka tam par iemeslu visbiežāk ir augļa augšanas atpalicība, iedzimtas anomālijas vai infekcijas.
D. Matule norādīja, ka dzemdību speciālisti strādā par mazu atalgojumu (550 eiro pēc nodokļu nomaksas) augsta stresa apstākļos un tāpēc nav jābrīnās, ka arī ārstus skar izdegšanas sindroms, kas nenāk par labu ārstniecības kvalitātei.
/Ētisku apsvērumu dēļ liedzam iespēju komentēt šo rakstu/
