Piektdien, 22. maijā, kad pasaulē atzīmē Starptautisko bioloģiskās daudzveidības dienu, Tukuma 2. pamatskolas 3.b klases skolēni kopā ar savu audzinātāju Ainu Reķi devās apgūt dabaszinības dabā. Viņu uzdevums bija izpētīt bioloģisko daudzveidību vienā no skaistākajiem Tukuma pakalniem – 66 m v.j.l. augstajā Pavārkalnā, kas atrodas tikai dažu minūšu gājienā no skolas.
Skolēni darbojās piecās komandās, katrai bija jāizpēta dabas daudzveidība – augi, dzīvnieki – noteiktā teritorijā. Protams, pētnieciskā darba iemaņas trešklasniekiem vēl nav lielas, tomēr uzdevumi darba lapās pildījās raiti, un, ja ko nezināja, varēja saņemt Dabas aizsardzības pārvaldes speciālista padomu. Pa visiem kopā tika saskaitītas vairāk nekā 15 augu sugas, tomēr, jāsaka, ka īstais sugu skaits šeit ir krietni vien lielāks.
Šobrīd vieglāk pamanāmi tie augi, kuri zied pavasarī, bet daudzi vēl tikai pošas uz naskāku augšanu, tie ziedēs vasaras otrajā pusē. Secinājums: gan augiem, gan to pētniekiem vēl jāpaaugas! Tomēr jau pēc atrastajām augu sugām ir skaidrs, ka šai teritorijai piemīt augsta bioloģiskā vērtība. Prieks, ka bērniem nepalika nepamanītas arī neapzinīgu cilvēku atstātās pēdas dabā – ugunskura vieta, atkritumi. Tas lika aizdomāties par to, kā izturamies pret dabu un cik daudz nodarām tai pāri.
Pēc rūpīgas dabas pētīšanas varēja ļaut vaļu fantāzijai, lai iedomātos, kā Pavārkalns izskatīsies pēc divdesmit gadiem. Vai te varētu būt labiekārtota dabas taka un skatu tornis? Jā, tādu iespēju vairākums skolēnu atbalstīja. Interesanti, ka domas dalījās par to, vai šeit vajadzētu bērnu rotaļlaukumu. Kādēļ nē, kāds tam pamatojums? Jo tad būtu daudz atkritumu… Diemžēl ne bez pamata paši bērni tā domā.
Paldies jāsaka visiem mazajiem pētniekiem, bet jo īpaši jāpateicas visčaklākajiem atkritumu vācējiem, kas palīdzēja sakopt Pavārkalna veco muguru, salasot pilnus maisus atkritumu. Tikai mēnesi pēc Lielās Talkas te jau atkal bija krietni piemētāts… Vai Pavārkalnu nevarētu iekļaut vietējas nozīmes aizsargājamo teritoriju sarakstā, nosaucot to par dabas parku? Ar šādu priekšlikumu gribam vērsties pie Tukuma novada domes. Iespējams, ka šāds statuss palīdzētu īstenot labas idejas, piesaistot līdzekļus nākotnes projektiem. Gribas taču, lai mums pašiem, mūsu bērniem un mazbērniem saglabātos dabas daudzveidība tepat, pilsētā, lai ikreiz nav jābrauc tālās ekskursijās neskarto dabu lūkoties!
