«Tukuma siltums» bez koģenerācijas stacijas enerģijas varētu arī iztikt

Šīs nedēļas sākumā publiskajā telpā izskanēja ziņa, ka Ekonomikas ministrija vērsusies Valsts policijā ar iesniegumu par to, ka Tukuma koģenerācijas stacijā SIA «Tukums DH», iespējams, nelietderīgi izmanto siltumenerģiju. Turklāt pārbaudītāji uzsvēruši, ka šī koģenerācijas stacija citam uzņēmumam siltumu pārdevusi par piecreiz zemāku cenu nekā Tukuma novada pašvaldībai. Aptaujājot iesaistītās puses, centāmies rast atbildi uz jautājumu, cik un vai vispār Tukumam bija vajadzīga un izdevīga šī koģenerācijas stacija, kā arī, vai tukumnieki šos piecus gadus tikuši apkrāpti un patiesībā par siltumu ir maksājuši dārgāk tikai tāpēc, ka siltuma ražotājs (vai Tukuma novada dome) šo cenu bija izrēķinājis lielāku, nekā reāli izmaksā siltums? Protams, mūs arī interesēja – vai tad, ja, piemēram, šai koģenerācijas stacijai tiks atņemta OIK licence, tas kaut kādā veidā ietekmēs pašvaldības uzņēmumu «Tukuma siltums» (gan tarifa, gan siltuma piegādes ziņā)?

Par to, kā koģenerācijas stacijā notiekošais var ietekmēt SIA «Tukuma siltums» un kāda ir sadarbība ar SIA «Tukums DH», runājām ar SIA «Tukuma siltums» valdes locekli Gundaru Kūlu. Viņš skaidroja: lai arī no SIA «Tukums DH» tiek iepirktas 2/3 pilsētas centra daļai nepieciešamā siltuma, notiekošais koģenerācijas stacijā siltuma piegādi nekādi neietekmē: ”Kopumā apkures sezonā tiek patērēti ap 45 000 megavatstundu (MWh) siltuma, no kuriem lielāko daļu – ap 25 000 MWh – mēs iepērkam no koģenerācijas stacijas, bet pārējo saražojam paši.”

– Tātad «Tukuma siltums» ir atkarīgs no koģenerācijas stacijas?

– Absolūti nē! Ja koģenerācijas stacijas nebūtu, mūsu katlu māja spētu saražot nepieciešamo siltuma daudzumu. Turklāt tā 2011. gadā tika kapitāli rekonstruēta.

– Iedzīvotāji arvien nesaprot, kāpēc Tukumam vajadzēja uzbūvēt katlu māju par 2,6 miljoniem latu (3,7 miljoni eiro), un pēc gada lemt par siltuma iepirkšanu no koģenerācijas stacijas? 

– Toreiz bija iespēja piesaistīt Eiropas Savienības investīcijas koģenerācijas staciju būvniecībai un uzņēmēji to izmantoja. Pareizi būtu bijis, ka šīs stacijas tiktu būvētas tur, kur bija nepieciešams izslēgt no apkures mazutu un gāzi, lai  izmantotu atjaunojamos resursus un lai neaugtu maksa par siltumu… Bet, kā visi zinām, ne visur tā notika, tāpēc tagad par elektrību pārmaksājam…

– Un kā tas ir Tukuma gadījumā?

– Neteiktu, ka mums tas nemaz nav izdevīgi… Pirmkārt, koģenerācijas stacijā pašvaldība nav savu naudu ieguldījusi, otrkārt, tā ir dubultdrošība apkurei.

– Kas tad var notikt «Tukuma siltuma» katlu mājai, ka nepieciešama dubultdrošība?

– Es ar to domāju apgalvojumu, ka esam uzbūvējuši kaut ko lieku, ka katlu māja nebija vajadzīga… Mūsu katlu māja ir tā dubultdrošība apkurei, pat vēl vairāk – ja tiešām būtu lielas problēmas, darba kārtībā ir apkures katls arī šķidrajam kurināmajam. Tāpēc mēs neuztraucamies par to, vai koģenerācijas stacija strādā vai nestrādā, jo jebkurā mirklī varam izmantot savu katlu māju. Tā jau ir bijis, ka viena vai otra koģenerācijas stacija nestrādā, bet tas mūs neietekmē; kā saka – varam naktīs mierīgi gulēt.

– Bet, ja nebūtu koģenerācijas stacijas siltuma, tarifs būtu augstāks?

– Nē, aptuveni tāds pats. Tā kā esam katlu mājā investējuši, līdz ar to šādi ieguldījumi mums vairs nav vajadzīgi, taču tieši tie parasti kāpina tarifu. Mēs esam savas izmaksas samazinājuši un spējam ietaupīt, un par ietaupīto remontējam siltumtrases.

– Izstāstiet, kāpēc tad iepirkt siltumu ir izdevīgāk nekā ražot pašiem?

– Mēs iepērkam siltumu no koģenerācijas stacijas, maksājot 24 eiro par megavatu, savukārt šķeldas cena, kuru iepērkam katlu mājai, ir 12,80 eiro par m³. Lai saražotu vienu megavatu, ir vajadzīgs pusotrs kubs šķeldas, tātad – ap 20 eiro ir tikai šķeldas maksa, bet vēl ir arī elektrība, nodoklis un citas izmaksas. Protams, tarifu veido ne tikai siltuma maksa, bet arī nemainīgā maksa – kredīti, algas, amortizācija, remonti utt. un vēl citi izdevumi, taču šajā gadījumā mēs runājam tikai par siltuma ražošanas izmaksām.

– Tātad – ja šķeldas cena ir zema, jums izdevīgāk ražot pašiem, nevis siltumu iepirkt?

– Viennozīmīgi, bet, izskatās, ka cena tikai pieaugs. Vēl nesen bijām noslēguši  līgumu par šķeldas piegādi par 9,30 eiro/m³, bet šī gada līgums ir par 12,80 eiro/m³. Tāpēc arī veidojam uzkrājumus 5000 m³ apjomā, kas ļoti palīdzēja pagājušajā gadā, kad daudzviet bija slapjš, nevarēja mežos iebraukt un nebija kurināmā. Mums šķelda bija.

Vairāk lasiet piektdienas, 20. jūlija, laikraksta numurā ŠEIT