12. februārī Tukuma Raiņa ģimnāzijas vidusskolēni tikās un pusotru stundu runāja ar šīs skolas absolventu, mecenātu, zvērinātu advokātu un pasniedzēju Ģirtu Rūdu. Pareizāk – klausījās viņa stāstu par skolas gadiem, darba pieredzi un trim mācībām, ko līdzšinējās dzīves laikā viņš guvis. Visu sarunas laiku uz lielā ekrāna bija redzama pasena fotogrāfija, kurā viņš redzams kopā ar klases kolektīvu uz skolas kāpnēm: “Šī fotogrāfija, kuras gadu es nepateikšu, ir pierādījums, ka esmu šeit mācījies. Ja jūs man jautātu, ko es darīju pirms 25 gadiem, es teiktu, ka tā gada februārī es noteikti vēl biju kaut kur šajā skolā, bet tanī mirklī es noteikti nezināju, ka pēc 25 gadiem es stāvēšu jūsu priekšā un stāstīšu par to, ko jums vajadzētu darīt, lai arī jūs reiz te varētu stāvēt un par sevi stāstīt. Pats galvenais, lai jūs saprotat, ka ar mācīšanos un darbu savā dzīvē varat sasniegt dažādas labas lietas. Par to arī būs šis stāsts.
– Cik no jums piedalījās ēnu dienā? Redzu – daudzi. Cik nu jums aizgāja pie juristiem vai advokātiem? Redzu – Neviens. Mūsu birojā bija divi jaunieši un viņu lielākais izbrīns bija par papīru daudzumu birojā. Jā, mēs, juristi, strādājam ar papīriem; droši vien, ja būtu jāsarēķina, cik manis dēļ izdrukāts lapu un nocirsts koku, man nevajadzētu ar sevi lepoties, bet tās ir lietas, kas noteikti mainīsies, jo mēs pārejam uz e-vidi un visticamāk pēc gadiem 10 juridiskajos birojos viss būs datorā.
Vairāk lasiet laikraksta otrdienas, 16. februāra, numurā ŠEIT!
Žēl, ka rakstā ielikta tikai maza un varbūt ne tik svarīga informācija no visas sarunas! Viņš taču stāstīja tik daudz interesantu un aizraujošu stāstu, kas šajā rakstā nav pat mazliet atspoguļots. Skumji…
Cik atceros, tad Ģirts bija daudzsološs Tukuma 2.vidusskolas perspektīvs vidusskolnieks. Nāca mums lasīt lekciju par Helsinki 86.
Pateicoties īpatnējai skolotājai Lībekai pārgāja uz Raiņa vidusskolu.
Diez vai, jo Raiņos gāju pamatskolā un pēc attēla nepazītu, bet pēc vārda, uzvārda atpazinu. Gāja 2 klases virs manis.
Vairāk lasiet laikraksta otrdienas, 16. februāra, numurā ŠEIT!
Gief labāk rakstu par spožo vienotības biedru ar savu pirmo un spalvaināko priekšlikumu ! 😉 pats brīdis, kamēr nezaudē aktualitāti !
tik tiešām labi teikts un ļoti aktuāli. Varbūt var mūs pamācīt kā līdz tādām domām var nonākt.
A kas tas par cilvēku?
šitie “juristi”var eksistēt tikai Krištopāna minētajā brīnumzemē….
Forši! Nesen iedomājos- diez ko tagad dara bijušais kaimiņš Ģirts?- un uzreiz -raksts par viņu 🙂
Cik atceros, viņam bija vecākais brālis – Ritvars Rūda, kurš arī pie mums raiņos mācījās. Tāds meiteņu mīlulis bija:) Ko diez tas tagad dara?
Rūda nav tas kuram pakaļā grūda?