Tukuma novada dome piešķir Ls 3500 Valsts svētku koncertam

Novada domes sēdē tika lemts par līdzekļu piešķiršanu Ls 3500 apmērā valsts svētku pasākumam 18. novembrī, kurā tiktu atskaņots Pētera Butāna darbs «Pūt, vējiņi!».

Ideja – jauna

Lielu diskusiju par atbalstu naudas piešķiršanai nebija, vairums deputāti ideju atbalstīja. Tikai deputāte un kultūras nama direktore Dace Lebeda teica, ka balsojumā nepiedalīsies, atturējās arī Gunta Kalviņa. D. Lebeda piebilda, ka kultūras namam bijusi iecere, kā rīkot pasākumu saviem spēkiem, bet tad kļuvis zināms, ka ir ideja organizēt šī darba atskaņojumu kopā ar orķestri, tikai tam nepieciešami Ls 3500 – mūziķu algām un sociālajām iemaksām. Kultūras nams iepriekš par šo projektu neko neesot zinājis.

Jautājumus radīja fakts, ka ideja par pasākumu izteikta tikai pirms divām nedēļām un krīzes laikā uzreiz tam atradusies nauda. Lai gan zināms, ka šādi pasākumi un attiecīgi arī līdzekļi tiek plānoti laikus. Kā varēja noprast sēdē, šie Ls 3500 ir tā pati nauda, kuru kultūras namam vasaras vidū nācies samazināt. To, kurš ko nav zinājis, izdarījis, plānojis un vai tiešām krīzes laikā tik prāva summa jāmaksā pieaicinātiem māksliniekiem, vaicājām gan kultūras nama direktorei D. Lebedai, gan domes izglītības, kultūras un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājai Inesei Smirnovai.

Par iespējām, varēšanu un līdzekļu samazinājumu

– Vai ar kultūras nama kolektīvu spēkiem būtu iespējams svētku koncertu noorganizēt?

D. Lebeda:

– Varētu. Mums bija plāns "a" – krīzes variants par to naudu, kāda mums ir, un plāns "b" – šis «Vanemas» ierosinājums, par kuru uzzinājām pirms divām nedēļām.

– Un ko vēlas cilvēki?

– Cilvēki grib svētkus. Grib skaistu pasākumu, kad skudriņas skrien, kad nav politikas, bet ir emocijas. 18. novembris ir ģimeņu svētki, kad uz kultūras nama pasākumu nāk visi kopā, iededz sveces Brīvības laukumā.

– Kāpēc jums nav naudas šim pasākumam?

– Dome vasarā lika samazināt līdzekļus, ko arī godīgi izdarījām; proporcionāli – tradīciju pasākumiem, kolektīviem, remontiem – kopumā par Ls 24 000. Darījām tā, lai nepārtrauktu kultūras nama darbu un nodrošinātu pasākumu norisi. Pēc samazināšanas pasākumu organizēšanai palika Ls 5000.

– Jums nebija pateikts, ka 18. novembrim vajag vairāk naudas?

– Skolotāju koris «Vanema» pirms divām nedēļām pateica, ka ir iestudējis lielu muzikālu darbu ar profesionāliem solistiem un orķestri. Protams, priecājos. Ja līdzekļi nebūtu samazināti, šādas diskusijas vispār nebūtu; tad varētu atļauties arī uguņošanu. Bet šajā situācijā par savu naudu to nevaram atļauties, tāpēc bija jāprasa nauda domei.

– Kā noprotams, mūsu kolektīvi visu dara bez maksas, bet viesmāksliniekiem maksās?

– Tā sanāk. Bet – kultūras nama kolektīvus uztur par pašvaldības naudu un viņu pienākums ir uzstāties pasākumos, dome arī sedz izdevumus par komunālajiem pakalpojumiem, maksā algas utt. Turklāt tik profesionālu mūziķu mums nav, lai šādu projektu realizētu.

Ir dažādi viedokļi. Nereti Pilsētas svētkos cilvēki saka – atkal tie mūsu pašdarbnieki, kāpēc nevar parādīt kaut ko jaunu?! Taču mums jāpriecājas, ka cilvēki tik daudz dara, tagad daudzi pasākumi uz pašdarbniekiem vien turas.

– Tu balsojumā nepiedalījies. Kāpēc?

– Kā kultūras nama direktore, iespējams, balsotu "par", jo tas ir kvalitatīvs kultūras pasākums, bet kā deputāte balsoju "pret", jo zinu reālo situāciju… No otras puses, ne visi var aizbraukt uz koncertu Rīgā un nopirkt biļeti par Ls 3,50 vai vairāk. Šis koncerts ir pašvaldības dāvana iedzīvotājiem. Un ir kolosāli, ka ir šāda sadarbība, ka kolektīvi ir radoši un viņu izdoma neapsīkst, ka viņi izceļ mūsu komponistus, iestudē viņu darbus, tikai… šis laiks ir tāds grūts – kod kurā pirkstā gribi, visi sāp.

– Kā kultūras nams plāno finansējumu pasākumiem? Dod visiem, kuri prasa, vai ir noteikta kārtība?

– Naudu kolektīvu vadītāji saplāno iepriekšējā gada beigās, atbilstoši prioritātēm, izstrādājot pieprasījumu budžetam – stāsta par iecerēm, projektiem, nosakām arī prioritātes. Šogad tie bija rajona dziesmu un deju svētki Irlavā. Nākamajā gadā – Skolēnu dziesmu un deju svētki, zinām, ka uz mūsu pleciem būs Pilsētas svētki.

Prasītajam samazinājumam nevajadzēja piekrist

Par šo situāciju runājām arī ar Tukuma novada domes izglītības, kultūras un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāju Inesi Smirnovu; sarunas gaitā savu viedokli izteica arī deputāts Modris Liepiņš, kurš balsoja par naudas piešķiršanu korim «Vanema».

I. Smirnova:

– Pirms divām nedēļām koris «Vanema» aicināja uz tikšanos un piedāvāja darbu, ko «Vanema» iestudē sadarbībā ar profesionāliem mūziķiem. Tā kā esam centušies katru gadu 18. novembrī sarīkot īpašu, kvalitatīvu pasākumu, piekritām.

– Vai koris to nevar izpildīt viens?

– Nē, bez pavadījuma tas nav iespējams.

– Vai kolektīvu vadītāji bija sprieduši, ko darīs 18. novembrī?

– Nezinu, vai kultūras nams to darīja, jo tradīciju pasākumu rīkošana ir viņu kompetencē.

– Vai iepriekš iniciatīva vienmēr nāca no kultūras nama?

– Kā kuro reizi: ideju izteikusi Rasma Valdmane, kultūras nams, es.

– Varbūt ir vērts domāt, ka var svētkus sarīkot mazākiem līdzekļiem? Vai – lai nauda paliek vietējiem, komponistam?

– Pašvaldība uztur kolektīvus un nekad neviens nav prasījis samaksu, nevaru komentēt par darba radīšanu, pieļauju, ka autoram ir samaksāts. Protams, nākamajā gadā tas būs jādara pašiem.

– Varbūt tā būtu lielākā balva pašu kolektīviem konkursu laureātiem – 18. novembrī uzstāties?

– Gluži tam nepiekrītu. Pirmkārt, visus gadus esam gājuši uz profesionālismu, otrkārt, koncertos mūsu kolektīvus iesaistām. Tāpēc esam šo līmeni sasnieguši. – Bet tas jau ir operas mākslinieku līmenis…

– Bet vai mūsējie var dot tādu gandarījumu? Sev pāri galvai nevar pārkāpt. Ja ir panākumi, kā «Vanemai», tad viņi arī piedalās.

M. Liepiņš:

– Ikdienā redzot vienus un tos pašus kolektīvus, daudzi saka, redz, atkal tie paši. Ja atbrauc citi, novērtē. Mūsu kolektīvi piedalās visos pasākumos, bet reizēm vajag pirmreizīgumu, un nereti tikai tas, kurš uzaicināts no malas, to var sniegt. Ir vajadzīga rozīne. Šoreiz par to arī balsojām.

– Kultūras namam ir pasākuma plāns, bet atnāk mākslinieks ar ideju, un to pieņem.

I. Smirnova:

– Tā var būt. Var būt izcils piedāvājums, kuru nevar noraidīt. Jautājums tikai, kā procesu veidot tālāk. Piekrītu, ja priekšlikums būtu iesniegts laicīgāk, diskusiju nebūtu. Bet kultūras nams visu godīgi samazināja un vairāk pat necīnījās; ja būtu cīnījušies, nauda nebūtu samazināta.

– Bet vai tad tā nav jūsu kompetence un atbildība – piedalīties reālā plānošanā? Kultūras nams taču ir pakļautības iestāde, ja dome pasaka, ka nauda jāsamazina, tad samazina. Nu izrādās, ka vienlaikus gaidīts, lai iestāde cīnās!?

– Kā jau teicu, ja kultūras nams maijā būtu zinājis, ka ir šāds pasākums, viss būtu izvērties savādāk – naudu nesamazinātu un mūsu pašdarbnieki kopā ar jelgavniekiem būtu uztaisījuši lielisku pasākumu. Redziet, kad mākslinieks nāk ar ideju, viņš jāieliek rāmjos. Arī šajā gadījumā mēs esam domājuši, kā šo tāmi samazināt un ko varam izdarīt pašu spēkiem.