Gluži tāpat kā mākslinieka Anša Artuma dzīves laikā, kad viņa mājās ļaudis tvēra stāstus par mākslu, šādi stāsti izskanēja viņa 110. jubilejas izstādes noslēgumā Tukuma muzejā. 7. aprīlī tur satikās gleznotāja tuvinieki un viņa mākslas cienītāji un runāja gan par mākslu, gan mākslinieka Anša Artuma vietu glezniecībā, ģimenē, Tukuma sabiedrībā. Par savām atmiņām sarīkojumā stāstīja mākslinieka tuvinieki Ārija un Dainis Sīļi.
Par godu šai sarunai muzejā bija apskatāms A. Artuma zīmētais Annas Brigaderes portrets, kas glabājas Rakstniecības muzejā un kas tapis 1937. gadā – par godu Latvijas Republikas 20. dzimšanas dienai, kad Latvijas māksliniekiem tika pasūtītas latviešu dzejnieku ģīmetnes. (Mākslinieks Kārlis Neilis toreiz bija gleznojis Aspaziju.)
Ā. Sīle:
– Tās nav tikai pēdas, ko viņš, 80 gadus dzīvodams Tukumā, ir ieminis, bet gan rises, turklāt ne tikai viņa paša vēsturē vien, bet arī Tukuma vēsturē – Artums un Tukums patiesībā bija simbioze. Turklāt pāri visam viņš bija talantīgs gleznotājs, kas savos darbos iemūžināja gan Tukumu un tā apkārtni, gan daudzas citas vietas Latvijā. Tā viņš gan toreiz, gan arī tagad ar saviem darbiem staro pār Latviju.
Vairāk lasiet laikraksta otrdienas, 17. aprīļa, numurā ŠEIT!
