No 11. līdz 24. novembrim Tukuma bibliotēkā, Šēseles ielā 3, ikviens interesents aicināts aplūkot fotoizstādes – sociālā projekta «Rokas» mākslas un dokumentālā foto darbus. Tukums ir viena no četrām Latvijas pilsētām, kur šajā rudenī skatāms unikālais foto projekts. Izstādei «Rokas» savus darbus ziedojuši vairāk nekā 10 Latvijā labi zināmi fotogrāfi. Tās mērķis ir atainot roku un kustību nozīmi cilvēka dzīvē, vienlaikus aicinot rūpēties par savu veselību, aizdomāties par sāpēm un to ietekmi uz ikdienu.
Sociālajā projektā «Rokas» Latvijas fotogrāfi piedalās jau otro gadu. 2014. gada izstādē «Rokas» piedalās Natālija Gusakova, Aigars Jansons, Karīna Jurciņa, Dagmāra Legante, Edijs Pālēns, Anrijs Požarskis, Evija Trifanova, Klāvs Vasiļevskis, Zigismunds Zālmanis un Ilmārs Znotiņš. Tukumniekiem īpašu pārsteigumu sagādājis 12. Saeimas deputāts, ilggadējais, bet nu jau bijušais Tukuma novada mērs, Juris Šulcs, kas līdzdarbojies fotogrāfu iniciatīvā, un kura rokas dokumentējusi Laura Šuspāne.
Izstāde, sākot no 2014. gada oktobra, ir bijusi skatāma gan Rīgā, gan Valmierā, kur saņēmusi tās apmeklētāju nedalītu atzinību. Rīgā, Galerijā Centrs, izstādi ik dienas skatīja vairāk nekā 20 000 Rīgas iedzīvotāju un pilsētas viesu, kas apmeklēja galeriju, tā var lēst, ka izstādi redzējuši kopumā vairāk nekā 200 000 cilvēku. Savukārt Valmierā, Valmieras Kultūras centrā to aplūkojuši teju 10 000 interesentu. Fotogrāfu darbi rāda dažādu vecumu, sociālo slāņu, profesiju cilvēku rokas vai kustību kā tādu. Izstādē dokumentēta arī ar reimatiskajām saslimšanām slimojošu cilvēku ikdiena.
Fotogrāfu veidotie stāsti apgāž stereotipus, ka artrīts ir tikai vecu ļaužu slimība. Izstādē «Rokas» skatāmie foto stāsti dod iespēju iepazīt reimatisko slimību nesaudzīgo dabu, rāda personību gara spēku un vēlmi izdzīvot dzīvi vismazākajos sīkumos, sasniedzot savus mērķus. Fotoizstādi – sociālo projektu «Rokas» īsteno Latvijas Kaulu, locītavu un saistaudu slimnieku biedrība (LKLSSB).
Sociālā projekta un izstādes “Rokas” veidotāji foto izstādi izvēlējušies kā īpašu formu, kas atgādina, ka reimatoīdais artrīts var sākties jebkurā vecumā, taču pārsvarā ar to slimo cilvēki vecumā no 25 līdz 55 gadiem. Tiek lēsts, ka Latvijā trešdaļa iedzīvotāju saskaras ar dažādām reimatiskajām saslimšanām, kas ietekmē viņu dzīves kvalitāti, spēju strādāt, sportot, veikt visdažādākos un ikdienišķākos pienākumus. Jāatzīmē, ka sievietes šī slimība skar divas līdz trīs reizes biežāk nekā vīriešus. Aptuveni 15% reimatoīdā artrīta slimnieku ir smaga slimības forma, kam raksturīga nerimstošas locītavu sāpes un uztūkums, smaga invaliditāte un funkcionālo spēju zudums. Locītavu sāpes, stīvums, ierobežots kustīgums pacientiem ierobežo spēju veikt ikdienas aktivitātes un rada darba nespēju.
LKLSSB Centrālās valdes pārstāve Marika Karlsone saka: “Latvijā trešdaļa iedzīvotāju cieš no dažādām reimatiskajām saslimšanām. Artrīts jau nežēlo un nešķiro ne vecu, ne jaunu, ne nabagu vai bagātu. Mēs katrs pats esam atbildīgi, lai novērtētu sev doto dabas dāvanu – kustību. Cilvēka organisms ir sarežģīts, un mums jāprot tajā ieklausīties. Piemēram, nevajadzētu ciest no nepatīkamām sajūtām un veselības traucējumiem, bet gan vērsties pie sava ģimenes ārsta ar jautājumiem un sākt rīkoties, lai situāciju mainītu. Jau otro gadu ar šīs izstādes starpniecību mēs stāstām un rādām cilvēkiem kustības un veselu locītavu nozīmi, aicinām pievērst uzmanību savām sajūtām un aicinām aizdomāties, kāda ir mūsu – pacientu – ikdiena. Tā ir milzu vērtība – spēt un darīt. Arī ikdienišķas lietas.”
Karlsone atzīmē, ka, lai gan valstī ir liels reimatisko slimnieku skaits, tomēr nepietiekami ātri iespējams nokļūt uz konsultāciju pie ārsta – reizēm rindā pie reimatologa nākas stāvēt vairākus mēnešus. Tāpat būtu nepieciešams uzlabot reimatologu pieejamību reģionos. Jāņem vērā, ka dažādām artrīta formām raksturīgās sāpes traucē dzīvot pilnvērtīgu ikdienas dzīvi, līdz ar to ārsta apmeklējums un pieejamība ir ļoti svarīgs aspekts kvalitatīvas ikdienas nodrošināšanā. Tāpat viņa atzīmē, ka būtu nepieciešams pievērst lielāku uzmanību slimības agrīnākai diagnostikai, kā arī palīglīdzekļu kvalitātei. Pacienti Latvijā joprojām saskaras ar augstām izmeklējumu, medikamentu un sociālās aprūpes izmaksām. Bioloģiskie medikamenti, kas neļauj slimībai attīstīties, apstādina audu bojājumus locītavās un novērš ārpus locītavu bojājumus vairumam Latvijas pacientu, ir pieejami. Tomēr garās rindas un ilgstošā gaidīšana – pat pusgada garumā uz vizīti pie ārsta, ļauj slimībai attīstīties un padara to par grūti ārstējamu. Tāpat nenovērtēta ir diagnostika – jo tā ir novēlotāka, jo sarežģītāka un ilgstošāka ārstēšana pacientiem nepieciešama, un lielāks skaits iedzīvotāju zaudē darbspēju, iegūst invaliditāti. 2013.gadā vien 2944 Latvijas iedzīvotājiem tika diagnosticēta pirmreizēji iegūta invaliditāte.
LKLSSB atgādina, ka ir vairāki būtiski priekšnosacījumi, kas jāievēro katram pašam, lai mazinātu iespējas „ielaist” saslimšanu. Ārsta reimatologa palīdzība jāmeklē, ja ir nepārtrauktas sāpes locītavās ilgāk par 2 nedēļām, ir pietūkušas locītavas, kustību ierobežojumi locītavās, rīta stīvums locītavās ilgāk par ½ stundu, nepamatots nogurums, kas nepāriet pēc atpūtas. Tikai, uzzinot vairāk par artrītu un citām muskuloskeletālās sistēmas slimībām, var savlaicīgi sākt cīņu ar tām un mazināt to ietekmi uz ikdienu un saglabāt iespējas dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.
Papildus informāciju par muskuloskeletālās sistēmas slimībām var iegūt mājas lapās www.artrits.lv un www.reimatik.lv
