Kā īsziņu un mēstuļu laikmetā atgādināt, ka ir teksti, kas sniedz ne tikai informāciju, bet arī prieku? Kā bērniem un pusaudžiem ieteikt lielisku nodarbi – grāmatu lasīšanu? Šādus jautājumus uzdod tie, kas raizējas par latviešu valodas lauciņu, jūt līdzi kultūras un dzīves pieredzes apdalītajiem, kam lasīšanas prieks ir gājis secen. Lai rosinātu bērnus un pusaudžus grāmatu lasīšanai, Valsts Kultūrkapitāla fonda programmas ietvaros jau septīto gadu bibliotēkās darbojas «Bērnu žūrija». 2008. gadā šajā programmā iesaistījās arī Tukuma 2. pamatskolas bibliotēkas lasītāji.
No septembra līdz decembrim, atbilstoši noteiktai klašu grupai, bija jāizlasa piecas grāmatas – speciālistu atlasītas, labākās, kas latviešu valodā izdotas 2007., 2008. gadā. Liekas – uzdevums nebija grūts. Bet, kā izrādījās, ne visiem 97 skolēniem, kas noslēdza līgumu par piedalīšanos «Bērnu žūrijā», pietika uzņēmības un pacietības darbu paveikt līdz galam.
Lasīšanu kavēja tas, ka vairākas grāmatas bija pa vienam eksemplāram, līdz ar to nācās sadarboties, rēķināties citam ar citu un atgādināt sev, ka ilga burtošana vai aizmāršība var traucēt darbu citiem lasītgribētājiem. Tā kā pie «Bērnu žūrijas» grāmatām nemaz tik viegli nevarēja tikt, tad katrs varēja izbaudīt īstu atradēja prieku, kad pēc ilgās lūkošanās bibliotēkā beidzot izdevās dabūt meklēto.
Vispieprasītākās bija 1. un 2. klasei paredzētās «Bērnu žūrijas» grāmatas. Ļoti bieži grāmata bibliotēkā parādījās ar diviem pavadoņiem – viens to atdeva, otrs – paņēma. Visaktīvāk «Bērnu žūrijā», skolotāju Ingas Lapiņas un Daigas Budreikas rosināti, piedalījās 2. b klases un 1. a klases skolēni. Pirmklasniekiem palīdzēja vecāki un vecvecāki, gan meklējot grāmatas veikalos un citās bibliotēkās, gan kopā ar bērniem lasot un pārrunājot iepazītās pasakas. No pamatskolas klasēm iepriecināja 5. c klases rosīgie lasītāji.
Pirmie darbu «Bērnu žūrijā» pabeidza Monta Zimerte (8. a klase), Annija Grūbe (5. c klase) un Māris Bikše (2.b klase). Jāuzteic arī dūšīgie un neatlaidīgie pirmklasnieki Gustavs Bērziņš un Mārtiņš Ručevskis, kas uz skolas bibliotēku atnāca arī Ziemassvētku brīvlaikā, lai apliecinātu, ka darbs godam veikts, neskatoties uz to, ka grāmatas dabūtas pēdējā brīdī, tātad abi ir to 43 skolēnu vidū, kas veikuši «Bērnu žūrijai» dotos uzdevumus. Saujiņu lasītprieka, cerams, guva arī tie, kas izlasīja kaut vienu no piecām grāmatām.
Izvērtējot lasīto un sarindojot pa vietām pēc interesantuma pakāpes, «Bērnu žūrijas» dalībnieki teica daudz labu vārdu par jaunajām grāmatām, priecājās par zīmējumiem, aprakstītajiem notikumiem, interesantajiem tēliem. No divdesmit grāmatām piecpadsmit tika kaut reizi nosauktas par interesantākajām. Piemēram, rakstnieces Ineses Zanderes uzburtajā pasaulē varēja iepazīties ar zoss jaunkundzi, kas meklē kāzu tērpu («Ko teica gaiļa kungs»). Māra Runguļa Tebras bebrs gluži kā Sprīdītis saprot, ka mājās tomēr labāk («Pasaka par Tebras bebru»). Pauls Bankovskis ir atdzīvinājis koka cilvēciņus – mazgalvīšus – un garantējis, ka "pasakas ir izmēģinātas ar bērniem", tātad pilnīgi drošas («Mazgalvīši spēlē mājās»). Stāstā ar izaicinošu nosaukumu «Es grāmatas nelasu» (autore Kristīne Ulberga Rubīne) galvenais varonis – pusaudzis – spuraini izturas pret visu pasauli un uzticas vienīgi noslēpumainam īsziņu sūtītājam. Savukārt dzejnieks Kārlis Vērdiņš grāmatā «Burtiņu zupa» atklāj, kā burtošana pārtop par lasīšanu, kā spēles ar burtiem rada lasītprieku.
Lasītprieka kopšana ir arī «Bērnu žūrijas» galvenais mērķis. Galvenais, lai “burtiņu zupa" neradītu ilglaicīgu sāta sajūtu, lai tās gribētos vēl un vēl.
