Trešdien, 12. maijā, notika novada domes ārkārtas sēde, kurā bija iekļauti pieci darba kārtības jautājumi. No tiem trīs attiecās uz Praviņu, Sēmes un Džūkstes izglītības iestāžu reorganizāciju. Tam saņemts arī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) saskaņojums.
Godīgs lēmums vai gudrs aprēķins?
Visilgāk deputāti diskutēja par Praviņu pamatskolas reorganizāciju no 2011. gada jūnija. Deputātiem sagatavotajā informācijā teikts, ka skolā mācās 82 skolēni, 50% no Degoles un citām pašvaldībām, pārējie – no Tukuma. Skolēni sasniegumi izvērtēti, un to rezultāti liecina, ka apvienotajās klasēs nevar iegūt kvalitatīvu izglītību. (Turklāt nelielā skolēnu skaita dēļ samazinās finansējums – nākamajā mācību gadā skolai būs jāiztiek ar Ls 3010, lai gan mēnesī tai nepieciešami Ls 7549.) Pēc skolas slēgšanas šiem skolēniem būšot iespēja mācīties Tumes vidusskolā 7 km tālāk vai skolās Tukumā.
Deputāts Arvīds Driķis jau diskusijas sākumā aicināja deputātus padomāt, vai ir lietderīgi šādu lēmumu pieņemt tagad, ja ministrija liek vecākus brīdināt sešus mēnešus pirms skolas slēgšanas. Novada domes priekšsēdētājs Juris Šulcs skaidroja, ka domes lēmums jāpieņem, lai Izglītības pārvalde (IP) varētu aptaujāt skolēnus un viņu vecākus un lai zinātu, ko viņi gatavojas darīt šajā un nākamajā mācību gadā. Rezultāti tikšot apkopoti līdz šī gada maijam, un, iespējams, jau tagad būs maz skolēnu, kuri jau šoruden šai skolā mācīsies. A. Driķis iebilda, ka šāda domes steigšanās ir pārsteidzīga un tai varētu būt tieši pretējs efekts – tā vietā, lai stiprinātu skolu, tā tieši otrādi var pamudināt skolēnu vecākus izlemt citādāk. Brīdināt vecākus nevis tagad, bet augustā lūdza arī Tumes un Degoles pagastu pārvaldes vadītāja Lidija Legzdiņa, jo skolas telpās domāts izveidot bērnu pieskatīšanas grupiņu – šai idejai atsaukušies 15 bērnu vecāki. IP vadītāja Velte Lekse un J. Šulcs gan atzina, ka tā būtu slēpšanās no patiesības: "Labāk skaidra patiesības, nevis paļaušanās, ka viss pats no sevis atrisināsies. Mūsu vēlme ir nodrošināt bērniem kvalitatīvu izglītību, taču ar to finansējumu, kāds šai skolai tiek plānots, tas nav iespējams."
Deputāts A. Jomerts atzina, ka skolas slēgšana patiesībā sagrauj pagastu un tādā veidā cilvēki tiek pazaudēti: "Mēs aizslēdzam skolu, un šie bērni pēc tam turpina mācības citā novadā – Cērē un Zemītē. Tādējādi esam viņus zaudējuši. Jā, sola, ka bērnus uz skolu aizvedīs, bet jau tagad šos braukātājus sauc par tūristiem, ne tajā labākajā nozīmē, turklāt transporta dēļ viņiem jāatsakās no nodarbībām skolā."
Uz deputātes Daces Lebedas jautājumu, vai skola nav nākusi ar saviem priekšlikumiem, domes priekšsēdētāja vietnieks Ēriks Lukmans informēja, ka skola lūgusi atļauju apstiprināt pamatizglītības programmu bērniem ar mācīšanas traucējumiem, taču to nolemts noraidīt, jo novadā ir divas speciālās izglītības iestādes un šādas programmas dažās skolās jau izveidotas.
Pēc ilgām un garām diskusijām par pamatskolas likvidēšanu no 2011. gada 30. jūnija nobalsoja 11 deputāti (Juris Bogužs, Ludmila Reimate, Gunta Kalviņa, J. Šulcs, Aivars Volfs, Jānis Ozols, Modris Liepiņš, Juris Rozenbergs, Ē. Lukmans, Indulis Zariņš, Vladimirs Skuja; sēdē nepiedalījās Agris Baumanis), "pret" balsoja A. Driķis, A. Jomerts, "atturējās" Guntis Bondars, Daiga Reča, D. Lebeda.
Sēmē sešu klašu vietā – sākumskola
Lai arī izglītības, kultūras un attīstības komitejas sēdē martā deputāti lēma par to, ka Sēmē pēc reorganizācijas atstājama sešklasīgā pamatskola, ārkārtas sēdē deputātiem tika likts priekša lēmuma projekts par Sēmes sākumskolas izveidošanu no 2011. gada 1. jūlija. Tas darīts, jo skolēnu skaits 5. un 6. klasē esot nepietiekams. Par šādu notikumu virzību izbrīnīti bija daudzi deputāti, ieskaitot domes priekšsēdētāju, taču, kā pēc tam noskaidrojām, viss izdarīts pareizi. IZM saskaņošanai dome "ar gudru ziņu" bija aizsūtījusi dokumentu, kurā nebija norādīts saglabājamais klašu skaits, bet gan – ka skola realizēs nepilnas pamatizglītības programmu. V. Lekse un deputāte L. Reimate gan atzina – ja nākotnē būs bērni, kuri varēs piepildīt 5. un 6. klasi, nebūšot problēmu apstiprināt šādas programmas, taču ne patlaban. A. Jomerts, pieminot kolēģu izteiktos pārmetumus par emocionālajiem un patriotiskajiem balsojumiem, lūdza informēt, vai pagastam, skolai maz bijuši līdzekļi bērnu piesaistīšanai: "Dažās lauku skolās visiem bērniem ir brīvpusdienas, un tas ir vērā ņemams arguments, lai ģimeni ieinteresētu. Tāpat jādomā, kā piesaistīt labus skolotājus." Sēmes un Zentenes pagastu pārvaldes vadītāja Silvija Rabkēviča stāstīja, ka brīvpusdienas bērniem tiek nodrošinātas ar sadarbības partneru atbalstu, arī par izglītības darba kvalitāti tiek domāts, tagad jāstrādā, lai saglabātu esošos bērnus un piesaistītu atpakaļ tos, kuri no skolas aizgājuši. Viņasprāt, tomēr vajadzētu pieņemt tādu lēmumu, kas sešklasīgo skolu nenogrieztu kā ar nazi, bet atstātu cerību gan bērniem, gan vecākiem. Tomēr lielākā daļa deputātu nolēma, ka Sēmē pēc gada būs tikai sākumskola. "Pret" balsoja A. Jomerts un A. Driķis, atturējās: G. Bondars un D. Reča.
Džūkstē – jau šovasar pamatskola
Jau no šī mācību gada Džūkstes vidusskola pārtaps par pamatskolu – arī šo lēmumu saskaņojusi IZM, līdz ar to tagadējā 12. klase ir pēdējie šīs skolas vidusskolēni. Uz deputātu jautājumu, cik daudz skolēnu šobrīd mācās pamatskolas klasēs un kāda būtu skolas izaugsmes perspektīva, IP vadītāja atbildēt nevarēja, jo viņai nebija līdzi šādu skaitļu, tomēr viņa norādīja, ka jau kopš 2003. gada vidusskolas klases bijis grūti nokomplektēt. Tieši šī iemesla dēļ skola palikusi aiz borta dabaszinātņu projektā. J. Šulcs atzina, ka vidusskolu tīkls novadā esot dikti blīvs; ņemot vērā skolēnu skaita samazināšanos, visas vidusskolas vienalga nepaliks objektīvu iemeslu dēļ. D. Lebeda iebilda, ka, runājot ar pagasta iedzīvotājiem, viņi pauduši neapmierinātību ar to, ka pati skola tik brīvi pieļauj skolēnu aizplūšanu uz citām skolām. Iedzīvotāji teikuši, ka skolai vajadzētu daudz pamatīgāk strādāt ar skolēniem un vecākiem, lai piesaistītu viņus savai skolai.
Arī šajā jautājumā deputātu vairākums noteica, ka Džūkstē turpmāk būs pamatskola. "Pret" balsoja A. Jomerts, A. Driķis un G. Bondars.
***
Ko vēl piebilst? Atklāti sakot, tieši tāpat kā iepriekš, argumenti par "nepieciešamību nodrošināt Praviņu bērniem kvalitatīvu izglītību" un ka "viss – tikai bērnu labā", nepārliecina. Tāpat kā fakts, ka par citu skolu slēgšanu lēmumu pieņem ieinteresēti cilvēki – citu skolu, pagastu pārstāvji, kam, protams, domas par savas skolas likteni ir svarīgākās…
Un vēl – kamēr Tukumā pašvaldības vadītāji un daļa deputātu nolaiž rokas jaunā finansējuma modeļa – nauda seko skolēnam – priekšā, Cēsu pusē pašvaldību un izglītības darbinieki raksta dusmīgu vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai. Vidzemnieki uzskata tā – ja skolu nebūs, beigas pagastiem, vietējām ģimenēm un attīstībai…
Sēmes puse slavena – ar kredītgrābējas slavu un vājo vērtējumu
Džūkstēs skolotāji – pirms vēlēšanu kampaņā apliecināja patriotiskās audzināšanas trūkumu
Praviņas – cīnās ar Tukuma skolotāju atraidīto materiālu
Latvijas valdošo partiju politika ar skolotāju atbalstu pierādījusi savu nemākulību saglabāt valsts materiālos un cilvēciskos resursus.
Bumerangs atgriežas un alga redzama. Izglītības reformā nonāksim pie mājskolotājiem un katram pēc savām spējām un padarītā.
Visas skolas, kas ka galveno skolenu piesaistisanas lidzekli grasas izmantot brivpusdienas IR JASLEDZ CIET un so skolu vadibai un pedagogiem jaaizliedz stradat ar berniem. Kas tad skola ir macibu iestade vai labdaribas zupas virtuve!
Ja skolas cīnās par brīvpusdienām, tas ir tikai apsveicami… Izskatās, ka te kādam ir bijusi viegla bērnība… Ne visiem paveicies piedzimt "normālā" ģimenē (par to, cik normāla ir vecāks ģimene gan varētu strīdēties), viņi bieži vien nevar atļauties pat zeķes nopirkt, par pusdienām nemaz nerunāsim… Tad teiksi, ka jāmācās tikai tiem, kuri to var atļauties, bet pārējie lai paliek tupi? Un tad tādi eksemplāri kā komentētājs vecāks bļaus par to, cik mūsu jaunatne ir stulba un šausmināsies par viņu izdarībām uz ielas.
Bieži vien šo "normālo" vai "biezo" ģimeņu bērni ir totāli izlutināti kretīni, savukārt tie, kuri nevar neko atļauties – cilvēcīgi bērni. Arī viņiem jādod iespēja.
Gadījumā ja tev vēl nav pielecis… Laukos skolas ir ne tikai skolas, tās lielākoties pilda kultūras centra funkcijas, atsevišķos gadījumos arī sociālās… Ir vietas, kur nolikvidējot skolu nepaliek nekā…
Ēst vajag.
Taču valsts iekārta ir radījusi zagļu sistēmu – augšas zog un piesavinās līdz kase tukša un apakšas dara tāpat, jo ja tie drīkst, kāpēc arī pārējie nedrīkst.
Pavērojiet virtuves darbiniekus un nevienam, arī kaimiņiem, nav noslēpums, kā un ko nes, pat ved ar automašīnām, ko nevar aiznest ar rokām.
Padomājiet, kāpēc virtuves katlu pensionārus nevar atraut no bērnu barotavām? Pavērojiet vien tos lielos saiņus viņu rokās, ka liekas veikali tur darbojas. Un speciāli novietotie autiņi pie durvīm – lai nepārstieptos.
Arī vadība grib ēst, tādēļ neredz.