Suneni tomēr izdevās izglābt!

Agrs rīts, lauku sieviņa dodas uz pastkasti pie ceļa, lai palūkotos, vai nav kāds svētku apsveikums atsūtīts. Tā, ejot un prātojot, cilvēks pamana pļavā kaut ko guļam. Laikam kāds stirnu mazulis, sieviņa nodomā. Pieejot tuvāk, paveras ļoti nepatīkams skats, jo tā nav stirna, bet kucīte, kura no bezspēka pakritusi guļ, jo augums kā vilka sunim, bet zem kažoka tikai ribas izspiedušās. Sunīte ar lielām grūtībām pieceļas, un tad kundze pamana, ka viņas pakaļējā kāja bez satura karājas… karājas ādā! Nu ir skaidrs, ka sunīte vai nu cietusi no cilvēka rokas, vai kāda automašīna to notriekusi. Ap kaklu briesmīga siksna, vīriešu josta ar sprādzi, sasieta ar drāti tā, ka suns knapi var paelpot. Taču viņa ir tik izmocīta un padevusies, ka ir vienalga, kas notiks, viņai vairs nav spēka, sāpes un bads to pieveikuši. Padevīgi, galvu noliekusi, viņa ļaujas paņemties rokās…

Turot lielu suni rokās, bet nejūtot svaru, paliek neomulīgi, jo kauliņi spiežas rokās un vēders vārda tiešā nozīmē pierāvies pie mugurkaula.

Lūgums, ja kāds atpazīst saimnieku, dodiet ziņu, jo šāds cilvēks nevar palikt nesodīts, viņš ir ņirgājies par savu tuvāko, par savu draugu…

30. decembrī bijām Rīgā pie dr. Drapčes pēc palīdzības. Sunīte ir pārcietusi pirmo operāciju veiksmīgi, nākamā vizīte – pēc mēneša! Sīkāka info par sunītes stāvokli un iespējām palīdzēt, zvanot uz patversmi 26885916! Ja kāds var un vēlas atbalstīt sunītes ārstēšanos, būsim ļoti pateicīgi par palīdzību. Lai sunīte tiktu uz kājām, paies vairāki mēneši.

Ļoti daudzi juta līdz suņu puikiņam Muhtaram, kad tam grūti gāja, Muhtars saka paldies visiem un ar ļoti sirsnīgo Bērziņu ģimeni devās uz jaunām mājām skaistā ciemā pie jūras. Mēs zinām, ka ģimenē ir ļoti sirsnīgi un atbildīgi cilvēki un Muhtariņam tur ies ļoti labi un mīlestības nekad netrūks!