Gada nogalei parasti raksturīgi, ka mēdzam izvērtēt padarīto, likt punktus un atvērt jaunas lappuses dzīvē un darbā. Šādā noskaņojumā 27. decembrī runājām ar SIA «Snickers Production Latvia» menedžmenta direktori Aino Vītasāri (Aino Viitasaari) – par darbu, dzīvi, atmiņām un sajūtām. Viņai pērnā gada pēdējā strādājamā sestdiena, 28. decembris, bija arī pēdējā darba diena.
Par sarunas vietu izvēlamies uzņēmuma konferenču telpu, jo, kā saka Aino, darba kabinetā ir neliela nekārtība daudzo dokumentu dēļ. Jau kopš augusta viņa pamazām kārtojot lietas – kā nekā vairāk nekā 20 gadu dzīves nu jāved uz mājām Somijā.
Aino Vītasāri:
– Pirmo reizi uz Tukumu atbraucu 1992. gada novembrī. Bija lietains un tumšs.
– Kā tagad – decembrī un janvārī?
– Jā, tieši kā tagad. Tāds ļoti tumšs laiks. Es atbraucu, lai veidotu sadarbību ar toreizējo firmu «Latvija». Atbraucu uz gadu, lai iepazītos ar situāciju un veidotu kontaktus. Dzīvoju tepat, Tukumā; mani savās mājās uzņēma Sandra Pelce. Savukārt pēc gada Latvijā darbu sāka darba apģērbu ražošanas uzņēmums SIA «Snickers Production Latvia». Līdz tam – no 1985. gada – piecus gadus biju menedžere līdzīgā šī uzņēmuma fabrikā Zviedrijā, gadu nostrādāju galvenajā ofisā un tad atbraucu uz Latviju. Var teikt, ka visa mana darba dzīve saistīta ar ražošanu.
– Jūs uz Latviju atbraucāt salīdzinoši grūtā laikā – 90. gadu sākumā, kad šeit tikai sāka veidoties privāti uzņēmumi. Kāds bija šis laiks?
– Man ir daudz atmiņu par šo laiku. Tas bija ļoti īpašs, sarežģīts, un man būt un strādāt šeit bija liels izaicinājums – gan tādēļ, ka padomju gadi bija pavisam nesena pagātne, gan tāpēc, ka šis bija darbs citā valstī un, kas arī ir svarīgi citas kultūras valstī.
– Nebaidījāties?
– Nē, man nebija tādas sajūtas, ka būtu jābaidās, jo es strādāju ar cilvēkiem un cilvēki visur ir vienādi. Ja ļautu vaļu bailēm, tad noteikti pati sev būtu teikusi, ka to nevajag darīt, bet es par to nedomāju. Cilvēki, kurus es satiku šeit, bija draudzīgi noskaņoti, savukārt slikti cilvēki ir sastopami visās valstīs. Tajā pirmajā gadā jau es sapratu, ka viss ir kārtībā.
Visu interviju ar Aino Vītasāri lasiet ceturtdienas, 2. janvāra, laikrakstā ŠEIT!
