Kā pastāstīja Dace Runča-Štelmahere, katru gadu semināru mērķis ir atrast veidu, kā palīdzēt skolotājiem virtuozi “darbināt” viņu spējas un kā izmantot savas zināšanas.
– No praktiskā viedokļa – kā šis process notiek?
– Vispirms no priekšmeta ir jānotīra vecā krāsa; ja vecās krāsas nav, priekšmets vienalga jāapstrādā ar smilšpapīru, lai mazinātu koka raupjumu – katram ir jājūt, līdz kādam līmenim tas vajadzīgs. Pēc tam koku gruntē – vai nu ar grunti vai impregnējošu materiālu. Mēs gruntējam ar tehnisku grunti, kas domāta kokam un nopērkama būvmateriālu veikalā. Tā nesmird.
– Un kādas krāsas izmantojat?
– Tā kā strādājam ļoti intensīvi, izmantojam akrila krāsas, lai darbs ātri žūst un ātri var virzīties uz priekšu.
– Vai visu šo arī katrs pats mājas var pamēģināt?
– Pilnīgi noteikti. Tā būtu pozitīvā blakne šim visam, ja kāds izlasītu un padomātu – es arī tā varu. Mēs daudz neizdarām, jo domājam, ka nevaram, bet tā nav. Protams, ir jārespektē tehnoloģija, piemēram, krāsu jaukšanas pamati, bet, ja cilvēks, kam nav šādu zināšanu, vēlas kādu priekšmetu apgleznot, šī nezināšana nevar būt par šķērsli izmēģināt. Un ja kāds šaubās, aicinu piektdien, 22. augustā, 14.00 atnākt uz mūsu izstādes atklāšanu galerijā «Durvīs» un apskatīties. Vienlaikus savus darbus rādīs arī Talsu mākslinieks Andris Vikainis, kurš strādā kopā ar kursu dalībniecēm