Skolotāji, koristi un ceļotāji Prancāni par labas satikšanas noslēpumu

Valentīndienā daudzviet pelēko februāri nomainījis siržu sarkanais, lai visu mīlētāju dienā iepriecinātu gan tos, kas vēl tikai cer satikt savas dzīves laimi, gan tos, kam ar to jau veicies. Un visbeidzot, lai sapurinātu puišus, klusus pielūdzējus un vīrus, lai vēl kādu ārpuskārtas reizi iepriecināt savas iecerētās un mīļotās. Mēs savukārt īpaši meklējām kādu pāri, kas varētu atklāt savus labas satikšanas un kopdzīves noslēpumus. Un mums laimējās. Tukumnieki, skolotāji, koristi un ceļotāji Skaidrīte un Vilnis Prancāni par savu laulību saka, ka dzīvē nav tikai ar zelta maliņu vien, bet, ja spēj otru saprast un otrā ieklausīties, tad kopdzīve izdodas. Un tā kā viņi ir gan aizrautīgi, gan mīl pārsteigumus, abi piekrita gan sarunai, gan kopīgai foto sesijai Tukuma kultūras nama siržu ielokā…

– Sarēķinot jūsu kopdzīves gadus, šķiet, sanāk itin apaļš skaitlis.

– Pilnīgi precīzi. 2016. gada vasarā mums bija pērļu kāzas – 30 gadi. Mēs svinējām, bet, kā mēdz sacīt, pa vienkāršo. Lielāka balle bija, kad kopā ar draugiem un radiem svinējām mūsu abu kopīgos simts gadus, tāpēc kopdzīves 30 gadus svinējām divatā. Ļoti skaisti un latviski. Man dāvanā nebija pērļu, bet skaists dzintara gredzens; abi aizbraucām uz «Indāniem» pie Signes uz nakts pirtiņu (lai pliki pa pļavu varam rasā izvārtīties), uz nakts guļu, uz skaistajām rīta brokastīm.

– Esat iedomājušies, ka 30 gadi kopā ir daudz?

– Esam runājuši, ka tik daudz nevar būt. Patinot atpakaļ tos gadus, atmiņas ir tik svaigas!… Neliekas, ka pa vidu ir 30 gadu. Būtu taču kaut kam no tiem failiem jāizdzēšas, bet neizdzēšas.

– Ģimene sākas no diviem – kā jūs iepazināties?

– Mēs no ceturtās klases kopā mācījāmies vienā klasē Viļakas vidusskolā…

Vairāk lasiet laikraksta otrdienas, 14. februāra, numurā ŠEIT!