Līdz jaunajam mācību gadam palikusi nepilna nedēļa, tāpēc ir vēl nedaudz laika pielikt punktu pēdējiem sagatavošanas un remonta darbiem.
Mēs aptaujājām skolu direktorus par to, kas vasarā skolās padarīts, kādas ir problēmas un kādas ieceres. Interesējāmies arī, vai skolas var nodrošināt bērnus ar grāmatām un vai prasa darba burtnīcas.
Tukuma Raiņa ģimnāzija
Kā stāstīja skolas direktore Gunta Aumale, vasarā pagarināts interneta tīkls, remontēts jumts, ūdensvads, uzlabota fizikas kabineta materiāli tehniskā bāze, nopirkti datori un prezentācijas tehnika, kā arī sporta inventārs. Kopējie izdevumi – Ls 4639, no kuriem liela daļa ir pašas skolas nopelnītā nauda. Tomēr dažas problēmas esot jārisina – jāremontē karnīzes, dūmenis un mansarda koka konstrukcijas, jo caur sienu 2., 3. un 4. stāvā nākot ūdens. Otra problēma – ūdens ieplūst cokolstāvā, amatu mācības kabinetā un ģērbtuvē, lai gan jau ierīkotas drenāžas caurules, pamatu hidroizolācija un jaunas nosēdakas. Turpmākajos gados skola iecerējusi pielāgot telpas cilvēkiem ar speciālām vajadzībām un papildināt datoru klāstu. Interesējoties, vai skolēnu vecākiem jāpērk grāmatas un darba burtnīcas, G. Aumale stāstīja, ka grāmatas nav jāpērk: "Mūsu bibliotēkā ir visas vajadzīgās grāmatas – valsts tām piešķir uz skolēnu 67 santīmus, bet pašvaldība – trīs latus. Vienīgais pirkums vecākiem ir komplekts angļu valodā. Darba burtnīcu skaitu esam samazinājuši līdz minimumam, jo skolotāji secinājuši, ka tās nemotivē skolēnu radoši domāt; palikušas vien dažas, piemēram, matemātikā."
Tukuma 2. pamatskolā
"Tā kā esam jauna skola, remonti mums vēl nav nepieciešami, arī lietus dēļ radušās problēmas ir novērstas," stāstīja skolas direktore Dzintra Rībena. Vasarā liela uzmanība veltīta kabinetu labiekārtošanai – iekārtots jauns kabinets svešvalodu mācīšanai, nopirkti deviņi datori un divi projektori, papildināts bibliotēkas fonds. Grāmatas šīs skolas skolēniem jāpērk nav, darba burtnīcas, pēc direktores teiktā – saprāta robežās. Skolā uzskata, ka tās papildina mācību grāmatas, tāpēc atsevišķos priekšmetos esot nepieciešamas. Ja naudas vecākiem burtnīcu iegādei nav, skolotāji lapas darbam kopējot.
Tukuma 3. pamatskolā
Šovasar klašu telpās bijis neliels kosmētiskais remonts, papildināts grāmatu fonds. Skolas direktore Iveta Safranoviča stāstīja, ka skolā strādās jauni skolotāji: Arnija Maļinovska (audzinās 2. klasi), Gunita Rosicka (mācīs mūziku) un Dainis Germovs – zēnu mājturību, bet direktores vietniece pirmsskolas izglītības darbā būs Jeļena Kuļika. Vienlaikus ar skolu darbu sāks arī bērnu rotaļu, attīstības un konsultāciju centrs «Ķepa». Par pieteikšanos centrā interesēties pa tālruni 29391569. Skolas direktore stāstīja, ka centrā bērnus var pieteikt uz nākamo dienu, pirmajā reizē līdzi jābūt ģimenes ārsta izziņai par bērna veselības stāvokli.
Tā kā pirmo gadu vidusskolas vietā strādās Tukuma 3. pamatskola, interesējāmies, vai reorganizācijas process nav radījis kādas problēmas vai spriedzi. I. Safranoviča stāstīja, ka šāds risinājums visam skolas kolektīvam bijis laikus zināms, tāpēc daudz pārrunāts un pieņemts. Arī darbinieku skaits tamdēļ nav samazināts.
Tukuma 2. vidusskolā
Kā atzina skolas direktore Ināra Kravale, skola jaunajam mācību gadam sagatavota. Pašu spēkiem šovasar izremontēti divi mācību kabineti, uzsākta mācību kabinetu labiekārtošana dabaszinātņu un matemātikas mācīšanas projekta ietvaros – saņemtas četras interaktīvās tāfeles fizikas, bioloģijas, ķīmijas un matemātikas mācīšanai, kā arī 20 portatīvo datoru komplekts. Skola visiem skolēniem nodrošina mācību grāmatas. Izņēmums ir svešvaloda un daži mācību priekšmeti vidusskolā, kur tās ir jāpērk skolēniem pašiem. Arī darba burtnīcu piedāvājums tiek pamatīgi sijāts – tikai tad, ja ir skaidrs, ka simtprocentīgi tās izmantos, lūdz vecākiem iegādāties. Skolā līdz minimumam samazināts to klašu skaits, kuri mācās otrajā maiņā – sākumskolā no tās pilnībā izvairīties neesot iespējams telpu trūkuma dēļ.
Tukuma vakara un neklātienes vidusskolā
Skolas direktors Normunds Rečs stāstīja, ka skola ir labā kārtībā, tāpēc telpas nav jāremontē. Kabinetu labiekārtošana joprojām turpinās dabaszinātņu un matemātikas mācīšanas projekta ietvaros (kopējā summa – Ls 50 000), savukārt cita Eiropas projekta ietvaros, kas paredz uzlabot darba un sadzīves prasmes, tiks labiekārtots mājturības kabinets. Grāmatas skolēniem jāpērk nav, jo bibliotēkas krājums ir pietiekams, arī darba burtnīcas nav jāpērk, jo daudzus materiālus izstrādājuši paši skolotāji un tos kopētā veidā skolēni lieto. Eiropas projekta ietvaros mācību atbalsta nodrošināšanai bērniem tiek nopirktas arī mācībām nepieciešamās lietas. Vaicāts par skolas finansiālo situāciju, N. Rečs stāstīja, ka skola vienmēr dzīvojusi taupīgi, nav iekrājusi parādus, tāpēc šai ziņā problēmu neesot, tomēr pašvaldība ieteikusi uzturēšanas līdzekļus nākamajā gadā mazināt par 15 līdz 20%, un tas likšot vēl vairāk taupīt.
Tukuma speciālā internātpamatskolā
Šī skola ir viena no tām izglītības iestādēm novadā, kura piedzīvo vislielākās pārvērtības. Kā stāstīja skolas direktore Irēna Rava, 11 mācību kabinetos un gaitenī, kā arī nedaudz internātā veikts kosmētiskais remonts par skolas iepriekšējā mācību gadā ietaupītajiem nepilniem Ls 10 000. Nopirktas arī mēbeles, mācību līdzekļi un citas nepieciešamās lietas. Joprojām turpinās Eiropas reģionālā attīstības fonda finansētais projekts, kura ietvaros kādreizējā slimnīcas virtuves blokā tiek ierīkoti amatu mācības kabineti. Šie darbi, kuru kopējās izmaksas ir ap 100 000 eiro, joprojām turpinās – SIA «Amatnieks» un SIA «Telms» tos sola pabeigt septembra beigās. Bērni tikmēr strādās internātā, kur arī amata mācības ietvaros darāmā netrūkst.
Tukuma E. Birznieka-Upīša 1. pamatskolā
Kā stāstīja direktore Aina Ozerinska, mācību darbu varot sākt kaut tūlīt. Neciešamie kosmētiskie remonti veikti, mācību līdzekļu bāze papildināta. Grāmatu bērniem pietiek, tā ka vecākiem tās nav jāpērk, savukārt ar darba burtnīcām skola cenšas nepārspīlēt – izvērtē cenu un par to sagaidāmo rezultātu. Turklāt daudzi vecāki tās tāpat nevar iegādāties, tā ka nekāda lielā strādāšana nesanāk. Vaicāta par nākotnes iecerēm, A. Ozerinska skaidroja, ka viena iecere joprojām esot aktuāla – skolai nepieciešamā piebūve, kura atrisinātu tik daudz problēmu – sportošanas, ēdināšanas, bibliotēkas un citas.
Kāpēc nav aptaujāti visu novada skolu direktori, jo tagad taču novadā esam kā vienas lielas ģimenes locekļi?