SIA «Jauntukums» palielina apsaimniekošanas maksu un veidos uzkrājumu

Uzkrājumu var izmantot tikai remontam

– Tas nozīmē, ka papildus apsaimniekošanas maksai no šī gada iedzīvotājiem būs jāmaksā vēl kāda naudas summa?

– Jā, un tie būs no 20 līdz 60 centiem par m², atkarībā no veicamo darbu apjoma. Mēs, kā to paredz normatīvie akti, līdz pagājušā gada 15. oktobrim bijām izveidojuši katras mājas uzturēšanas darbu plānu un par tiem informējām iedzīvotājus. Informējām arī – ja iedzīvotāji tiem nepiekrīt, viņiem sešu nedēļu laikā ir jāsasauc sapulce un jālemj, kā šos darbus finansēt. Tātad, piemēram, ja mājai ir jāmaina jumts, un šo darbu izmaksas lielajām mājām un sarežģītās jumta konstrukcijas dēļ, kā, piemēram, arī Jelgavas ielai 17 – ir 60 000 eiro –, tad ir divas iespējas – vai nu katram dzīvoklim uzreiz samaksāt konkrētu naudas summu, vai arī sākt šo naudu krāt. Tā kā labi saprotam, ka tas nav reāli, plānotās izmaksas esam sadalījuši uz trim gadiem, un aicinām iedzīvotājus uzkrāt naudu kapitālajiem remontiem.

– Likums nenosaka konkrētu naudas summu, kas jums jāiekasē?

– Jā, bet tas nosaka konkrētas darbības, kas apsaimniekotājam ir jādara. Un SIA «Jauntukums» ir pašvaldības pilnvarots uzņēmums, kas apsaimnieko 26 mājas, kuru iedzīvotāji nav izpildījuši to, kas noteikts Privatizācijas likumā, un nav pārņēmuši mājas savā valdījumā, līdz ar to mēs pildām tos uzdevumus, kurus apsaimniekošanas jomā normatīvie akti mums ir uzlikuši attiecībā uz koplietošanas telpu apsaimniekošanu. Mēs esam novērtējuši reālo situāciju un iedzīvotāji nevar no tā atteikties.

– Un ja viņi izlemtu atteikties?

– Tad viņiem ir jāsasauc kopsapulce un jānorāda, no kādiem līdzekļiem mājai nepieciešamie darbi tiks veikti. Mēs nedarām neko tādu, kas ir nelikumīgs. Jau gadiem normatīvajos aktos šāda kārtība ir bijusi noteikta, tikai tagad tā arvien vairāk tiek aktualizēta.

– Bet vai šī nauda neaizies, piemēram, parādu dzēšanai vai jūsu uzņēmuma peļņai?

– Nē, šī nauda pēc likuma ir iezīmēta un tiek uzkrāta, lai investētu atpakaļ mājās.

– Ko teica iedzīvotāji par šo pieaugumu?

– Mēs visiem paziņojām un visu rudeni strādājam ar cilvēkiem, skaidrojām, kas tas būs par maksājumu un kā tas tiks izlietots. Varu teikt, ka iedzīvotāji izturējās ļoti saprotoši.

– Vai kādai mājai bija arī sapulce?

– Jā, Jelgavas ielas 21. nama iedzīvotāji sasauca sapulci – tā bija vienīgā māja, un mēs ļoti konstruktīvi visu izrunājām. Iedzīvotāji saprata, ja viņi grib izremontēt skursteņus un nomainīt jumtu, kopumā izmaksas ir daudz lielākas, tāpēc šai mājai noteiktie 50-60 centi par m² ir ļoti minimāls maksājums. Visdrīzāk būs jādomā par kredītu vai Eiropas Savienības finansējumu piesaistīšanu. Jāpiebilst, ka neviena māja arī nav attiekusies no mūsu apsaimniekošanas vai izteikusi vēlmi pati uzņemties apsaimniekošanu.

Nav uzkrājumu, ir parādi

– Kāds ir apsaimniekošanas naudas uzkrājums mājām? Iedzīvotāji taču gadiem ir maksājuši, un ne jau visa šī nauda avārijās ir iztērēta?

– Par uzkrājumu nerunājam, jo tas ir nulle. Drīzāk tā ir apsaimniekošanas maksas neizlietotā daļa, un dažām mājām tāda bija. Piemēram, Aviācijas ielai 6 bija šāds uzkrājums 4000 eiro, un par šo naudu mēs uztaisījām pagraba pastiprināšanas projektu, vai Aviācijas ielā 1, kur par 6500 eiro, kas bija šīs atlikums, uzlikām siltuma regulēšanas sistēmu un nomainījām daļu siltummezgla, līdz ar to mājai siltuma rēķini ir samazinājušies par 30%.

– Kā tā var būt, ka jums nav šāda uzkrājuma, bet «Tukuma namiem» – ir?

– Mēs nevaram runāt par uzkrājumiem, ja tie nav grāmatvediski nodalīti kā uzkrājumi. Kad mēs pirms diviem gadiem pārņēmām mājas, tām bija sastādītas tāmes, sadalot apsaimniekošanas maksu pa konkrētām pozīcijām, bet atsevišķi uzkrājumi netika veidoti, turklāt šo māju naudas plūsma bija ar mīnusa zīmi – vienai vairāk, otrai – mazāk, bet ar mīnusu. Tas viss katrā rēķinā ik mēnesi tiek norādīts.

Un tam ir objektīvs iemesls. Ja tagad apsaimniekošanas maksa ir tikpat liela, kāda tā bija 2003. gadā, tad parēķiniet, cik liela tolaik bija minimālā alga un kāda tā ir tagad?! Un arī citas izmaksas tagad ir daudz lielākas, tāpēc visa iekasētā nauda apsaimniekošanai arī tiek izlietota. Un tieši šī iemesla dēļ mēs nevaram izveidot nekādus uzkrājumus; mēs knapi varam nodrošināt 24 stundu avārijas dienestu, nepārtrauktās kanalizācijas tīrīšanas un plīsumu dēļ, jo caurules ir vecas un savu laiku nokalpojušas. Zinu, ka likums jau sen lika veidot uzkrājumus, bet pirmajā gadā, kad sākām strādāt, vēl nebijām izpētījuši mājas, lai noteiktu šādu maksājumu.

– Kā jūsu ieņēmumus ietekmē parādi?

– Kopā 26 mājām parādi ir ap 125 000 eiro, un tas, protams, ietekmē arī mājas kopējo ieņēmumu bilanci. Ja iedzīvotāji ir parādā, piemēram, 10 000 eiro, tad tas ir gandrīz tikpat, cik gada laikā no palielas mājas būtu jāiekasē par apsaimniekošanu. Mēs arī bijām spiesti daļu parādu norakstīt, jo tie bija neatgūstami, taču ikdienā strādājam ar visiem parādniekiem, un jau tad, kad cilvēks ir parādā vien mēnesi, viņam tiek zvanīts un prasīts, kas noticis. Varam teikt, ka visi lielākie parādnieki ar mums sadarbojas un ir noslēguši vienošanos par parādu samaksu. Esam secinājuši: ja ar cilvēkiem nestrādā, viņi ielaiž parādus, tāpēc ar viņiem ir jāstrādā.

– Vai nebaidāties, ka, liekot veidot šos remonta uzkrājumus, pieaugs parādu slogs?

– Bet ja neko nedarīs, mājas sabruks! Mēs jau tagad redzam, kādā stāvoklī ir balkoni, komunikācijas. Lai to visu remontētu, vajag naudu.

– Ja cilvēks šo naudu nemaksās, tas skaitīsies parāds?

– Jā, bet šī nauda neapliksies ar kavējuma naudu.

Visas mājas apsekotas, ir arī tehniskie atzinumi

– Kā noprotams, esat šīs mājas apsekojuši, organizējuši darbu iepirkumu, lai zinātu konkrētas naudas summas, kas darbiem nepieciešmas?

– Šādu pienākumu – divas reizes gadā katru ēku vizuāli apsekot – mums uzliek MK noteikumi 907 «Par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajam prasībām». Un mēs to arī esam izdarījuši. Savukārt izmaksas rēķinājām pēc aptuvenajām tirgus cenām, taču ir arī taisītas tāmes. Bet, protams, kad nauda būs savākta, sauksim sapulci un par visu runāsim, un tad arī būs iepirkums. Tad, protams, būs svarīgi atrast optimālāko risinājumu – vai nu nauda jākrāj vēl, vai varam remontēt daļu jumta vai arī būs jāņem kredīts – par to visu var lemt.

– Bet, piemēram, jumta problēmas vizuāli diez vai var redzēt?

– Ikdienā strādājot, mēs zinām, no kurām mājām ir nākušas sūdzības – ja iedzīvotāji saka, ka jumts tek, tad kāpjam uz jumta un skatāmies. Tur, kur esam konstatējuši problēmas, tiek veikta arī tehniskā apsekošana – piemēram, jau pieminētajai mājai Telegrāfa ielā 15 jumtam ir tehniskās apsekošanas atzinums, ka tas ir jāmaina. Alīnes un Jelgavas ielas ēkām ir veikta arī dūmvadu tehniskā apsekošana – katrā no šīm mājām ir pa 19 dūmvadiem, tostarp vienā dzīvoklī ir līdz pat trijiem – katrā istabā ir krāsns un līdz ar to arī dūmvads. Jelgavas ielas 17. mājā, kas atrodas Jelgavas un Alīnes ielas stūrī, ir 32 dūmvadi. Tad stādieties priekšā, kādas tur ir problēmas, jo plītis un krāsnis šajās mājās tiek ikdienā lietotas, bet mājām ir 65 gadi! Šai mājai ir arī tehniskais atzinums par jumtu, kura vidējo daļu 200 m² platībā saremontējām par saviem līdzekļiem.

Šai mājai ir arī uzkrājums – 2800 eiro, kuru taupām skursteņu remontam. 2018. gada rudenī sapulcē iepazīstinājām mājas iedzīvotājus ar pārbaudes aktu par to, ka septiņi skursteņi ir steigšus jāpārbūvē, tāpēc pagājušajā gadā izrakstījām rēķinus, aicinot iedzīvotājus samaksāt 5 eiro par m², lai savāktu vēl 7000 eiro, taču neviens šos rēķinus neapmaksāja, bet ar uzkrājumu pietiek pusotram skurstenim – viena skursteņa pārmūrēšana izmaksā 1300 eiro. Jāpiebilst, ka daļai šo māju ir arī sausās tualetes, kas jāpieslēdz pilsētas kanalizācijai, bet viens šāds darbs izmaksā ap 6000 eiro – 3000 eiro par vienu pieslēgumu.

– Tas nozīmē, ka kādā brīdī dienesti var aizliegt māju izmantot?

– Jā, tāds brīdis var pienākt. Un tāpēc jau arī aicinām veidot uzkrājumus, lai šādus darbus izdarītu. Protams, mēs skursteņus tīrām katru sezonu, mēs remontējam, ja ir avārijas situācijas, bet šajā brīdī ar esošajiem līdzekļiem nepietiek, ir vajadzīga kapitāla pārbūve kā jumtam, tā skursteņiem. Jāpiebilst, ka piecstāvīgajās ēkās tika apsekoti arī ventilācijas kanāli.

– Kurās mājās situācija ar jumtiem vēl ir slikta?

– Telegrāfa ielā 4, Parādes ielā 3, Telegrāfa ielā 15, Aviācijas ielā 1, Aviācijas ielā 10, Parādes ielā 15 un visām vecajām mājām: Jelgavas ielā 17, 19, 21 un 23, kā arī Alīnes ielā 2 un 4. Šo 1955. gadā celto māju šīfera jumti ir gandrīz nelietojami – to ekspluatācijas laiks ir beidzies, un, kad gribam ko remontēt, jumta segums vienkārši sadrūp. Jāpiebilst, ka pēdējos piecos gados nav mainīts neviens jumts, pirms tam Telegrāfa ielā 13 ir mainīts jumts, bet Aviācijas ielā 10 demontēta izbūve un bijis kapitāls jumta remonts. Protams, ne visām mājām ir jāremontē jumti, taču ir arī citi darbi. Aviācijas ielā 6 mēs pastiprinājām pagraba konstrukcijas, ko pagājušā gada beigās nodevām ekspluatācijā.

– Kuri darbi vēl ir nepieciešami?

– Patiesībā problēmu klāsts visās mājas ir līdzīgs, piemēram, balkoni. Esam saņēmuši atzinumu par vienu balkonu Telegrāfa ielā 13, kas ir apsekots un kuru novērtējām, pieaicinot arī domes būvinspektoru, kas norādīja uz veicamajiem darbiem. Līgums par balkona renovāciju ir noslēgts par 2900 eiro. Attiecībā uz citiem balkoniem arī tiks veikts apsekojums un būs iepirkums. Vēl sliktā stāvoklī ir arī ūdensvada un kanalizācijas tīkli.

Vairāk par iecerētajiem darbiem lasiet otrdiena, 14. janvāra, laikrakstā ŠEIT=>