Novada domes sēdē 1. jūlijā atkal tika spriests par novada skolu – Sēmes un Praviņu pamatskolas – likteni. Galīgs lēmums tika pieņemts tikai vienā gadījumā.
Palicis 50 skolēnu
Šī gada 12. maijā novada dome nolēma Sēmes pamatskolu reorganizēt par sākumskolu no 2011. gada 30. jūnija. Vienlaikus šī mācību gada noslēgumā tika organizēta vecāku aptauja ar mērķi noskaidrot, kuru izglītības iestādi viņi izvēlēsies savam bērnam nākamajā mācību gadā. Aptaujā noskaidrots, ka sākumskolas posmā – no 1. līdz 4. klasei – mācītos 29 skolēni, bet pamatskolas posmā – 21 skolēns. Ar šādu skolēnu skaitu nav iespējams nodrošināt mācību procesu pat piecos apvienotajos klašu komplektos, turklāt tam pietrūkst Ls 3192 mēnesī.
Tādējādi, kā skaidroja novada domes priekšsēdētāja vietnieks Ēriks Lukmans, ir skaidrs, ka pamatskola nespēj pastāvēt jau šajā mācību gadā. 18. jūnijā arī saņemts Sēmes pamatskolas direktores pienākumu izpildītājas Natālijas Liepiņas iesniegums, kurā lūgts saglabāt izglītības iestādi Sēmes un Zentenes pagasta pārvaldē un reorganizēt pamatskolu par sākumskolu.
Skolai jābūt, trūkstošā nauda jāatrod
Deputāts Artis Jomerts vaicāja, cik skolēnu bijis šī mācību gada noslēgumā. N. Liepiņa stāstīja, ka skolā bijuši 80 skolēnu, taču šobrīd daudzi dokumentus izņēmuši, tostarp gandrīz visi no topošas devītās klases. Uz deputāta jautājumu, kāds bijis viņu pamatojums, skolas vadītāja skaidroja, ka īpaša pamatojuma neesot bijis, viņi vienkārši gribējuši projām. Teikuši, ka ies uz Kandavas internātvidusskolu un Tukumu. Sēmes un Zentenes pagasta pārvaldes vadītāja Silvija Rabkēviča iebilda, ka par šādu iznākumu neesot jābrīnās, jo visu laiku publiski sludināts, ka skolā var iegūt tikai nekvalitatīvu izglītību… Ar iepriekšējo lēmumu panākts, ka vecākie bērni aizgājuši no skolas un mazākos brāļus un māsas paņēmuši līdzi. Tomēr skola, viņasprāt, noteikti būtu saglabājama, lai tā varētu strādāt un veidoties no jauna un jaunā kvalitātē. Domes priekšsēdētājs Juris Šulcs iebilda, ka ne lēmumā vaina; patiesībā pēc iedzīvotāju sapulcēm Sēmē un Zentenē šādu rezultātu varējuši prognozēt, jo vecāki tur teikuši, ka bērnus šajā skolā nelaidīs, kamēr nebūs labas mācību kvalitātes. Tomēr gan viņa, gan deputāta Induļa Zariņa viedoklis bija tāds, ka skola noteikti jāsaglabā. Tā uzskata arī Izglītības pārvaldes vadītāja Velte Lekse, atzīstot gan, ka sākumskolas posmā būs arī viena apvienotā klase un katru mēnesi pašvaldībai nāksies tūkstoš latu skolai piemaksāt. Tomēr citas iespējas neesot – skolai rudenī jābūt un trūkstošā nauda jāatrod. Par lēmumu skolu reorganizēt nobalsoja 16 deputāti, Artis Jomerts atturējās. Vienlaikus deputāti atcēla iepriekš pieņemtos lēmumus un noteica, ka skolu reorganizēs no šī gada 31. augusta, savukārt 5. līdz 9. klašu skolēniem jāizvēlas kāda cita novada izglītības iestāde. Normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tiks brīdināti pamatskolas darbinieki par izmaiņām darba tiesiskajās attiecībās vai atbrīvošanu no darba.
Savukārt Izglītības pārvaldei uzdots kopā ar pamatskolas vadību izzināt 5. līdz 9. klašu skolēnu vecāku viedokļus par izvēlēto izglītības iestādi, bet no 1. septembra sadarbībā ar to skolu vadītājiem, kur šie bērni mācīsies, jānodrošina skolēnu iekļaušanos jaunajos kolektīvos.
Par Praviņām lems septembrī
V. Lekse skaidroja, ka joprojām neskaidra situācija ir Praviņu pamatskolā, kur arī mācību gada noslēgumā tika aptaujāti bērnu vecāki. Pēc tās zināms, ka skolā varētu mācīties 48 skolēni, vismaz tik daudz vecāku viedokļi zināmi. Ar šādu bērnu skaitu katru mēnesī skolai pietrūks ap pusotra tūkstoša latu, lai varētu izpildīt mācību plānu minimālā līmenī. Ar direktori situācija pārrunāta, panākta vienošanās, ka par turpmāko lems 1. septembrī, kad redzēs, cik daudz bērnu būs skolā. Šobrīd ne visu vecāku viedoklis esot zināms. Domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Volfs lūdza Izglītības pārvaldi piestrādāt, braukt uz mājām, aprunāties, lai noskaidrotu arī līdz šim neaptaujāto bērnu un vecāku viedokli.
Deputāti arī interesējās, vai līdzīga situācija varētu draudēt arī citām novada skolām. V. Lekse teica, ka nu uz vairākiem gadiem vajadzētu būtu mieram, ja nu vienīgi varētu nākties risināt lauku vidusskolu problēmas.