Rekonstruēs dzelzceļa pārbrauktuvi Zemītes ielā

22. aprīlī, pie dzelzceļa stacijas Tukums II pārbrauktuves satikās VAS «Latvijas dzelzceļš» (LDZ), Tukuma domes, VAS «Latvijas valsts ceļi» pārstāvji un runāja par gaidāmajām pārmaiņām šīs pārbrauktuves darbā. Jāteic, saruna bija visai emocionāla un abas puses – dome un dzelzceļš – savas pretenzijas neslēpa.

Arī Lauktehnikas pārbrauktuve – bez barjeras

Zināms, ka pārbrauktuve gada otrajā pusē tiks rekonstruēta un tajā vairs nebūs būdiņas ar darbiniecēm, kas šobrīd paceļ barjeru. Kā to paredz projekts, satiksmi regulēs ar gaismas un skaņas signāla palīdzību un – bez barjeras.

Viesturs Bērzājs, domes īpašumu nodaļas vadītājs:

– Domes galvenā vēlme, lai tiktu samazināts laiks, kurā pārbrauktuve ir slēgta. Tagad iznāk tā, ka elektriskais vilciens stāv Tukums II stacijā, bet pārbrauktuve ir slēgta trīs līdz četras minūtes; tāpat vilcieni mainās, viens aiziet, bet otrs atkal jāgaida trīs līdz četras minūtes. (Visi sarunas dalībnieki redzēja, ka pārbrauktuve aiztaisījās, taču elektrovilciens no Tukuma atnāca tikai pēc vairākām minūtēm; pa to laiku gaidītāju bija daudz abās dzelzceļa pusēs. – Red.)

Māris Riekstiņš, LDZ attīstības direktors:

– Signalizācijas sistēmu modernizācijas projekta ietvaros šajā vietā tiks ierīkota automātiskā luksofora signalizācija – projektētājiem dots uzdevums pēc iespējas samazināt to laiku, kas autovadītājiem jāgaida pie pārbrauktuves.

Egīls Feldmanis, Jelgavas ceļu distances Ventspils nodaļas priekšnieks:

– Ja pārbrauktuve darbojas automātiski, to var izdarīt ātrāk. Ja to regulē cilvēks, to izdarīt nevar, jo pārbrauktuve aizveras automātiski, bet tā jāpaceļ mehāniski. Ja elektrovilciens stāvēs stacijā, tajā laikā pārbrauktuve vairs netiks slēgta, un tas pagarinās tās šķērsošanas laiku. Ja brauks kravas vilciens, ieguvums būs 20 sekundes – par tādu laika sprīdi gaidīšanas laiks automašīnām samazināsies.

Ceļu speciālisti prasa barjeru

– Vai pārbrauktuve bez barjeras būs droša? Durbē, kur arī slīpā vietā ierīkota neregulējamā pārbrauktuve, notika traģisks nelaimes gadījums.

Roberts Lagzdiņš, Latvijas valsts ceļi:

– Mēs gribam, lai jūs saglabājat barjeru. Jo, tā kā šai vietā mainās lokomotīves, autovadītāji var tikt maldināti. Turklāt autovadītāji ir neuzmanīgi, nereti apbrauc barjeras. Es saprotu, ka viņi pārkāpj noteikumus, bet… Mēs ar šo barjeru kādas dzīvības varētu izglābt.

M. Riekstiņš:

– Cilvēciskais moments pastāv, bet ir likumi un normas, kas jāievēro. Ja normatīvi pieļauj šai vietā barjeru neierīkot, tad mēs to nedarām. Turklāt – cik tā maksātu?!

– Bet vai šie normatīvi atgriezīs dzīvē to sievieti, kura pabrauca zem vilciena? Apšaubu, ja būtu bijusi barjera, vai viņa zem tās būtu pabraukusi. Vai vienas barjeras cena ir adekvāta cilvēkam?!

– Piekrītu, ka šī cilvēka dzīvību varbūt izglābtu, bet mēs nevaram paredzēt visus negadījumus, kas varētu notikt. Varam mēģināt šo jautājumu virzīt, jautājums tikai, cik daudz par to vajadzēs maksāt, jo tad visa sistēma, viss projekts ir jāpārtaisa. Varu solīt, ka to izskatīsim.

Ja prasa celiņu, par to jādomā arī pilsētai

R. Lagzdiņš:

– Pārbrauktuvei nav atrisināta gājēju pārejas un velobraucēju celiņa problēma.

M. Riekstiņš:

– Piekrītu, bet gājēju un velosipēdistu kustība notiek starp divām apdzīvotas teritorijas vietām un šo plūsmu regulēt nav dzelzceļa uzdevums. Manā uztverē tas jādara pašvaldībai. Turklāt, ja šajā ielā būtu ietve, tad par to nebūtu runas, bet ietves taču nav.

V. Bērzājs:

– Bet, ja dara, tad izdara līdz galam, tātad vajadzētu ierīkot ietvi gājējiem.

M. Riekstiņš:

– Ja šajā vietā būs ietve, gājējs tiks pāri dzelzceļam, bet kur viņš tiks tālāk? Ietves taču nav. Tagad iznāk tā, ka jūs gribat, lai dzelzceļš visu dara jūsu vietā.

G. Feldmanis:

– Jautājums par pārēju nav problēma, to var izdarīt. Bet citas pašvaldības dara tā – saka, mēs būvēsim celiņu, vai jūs to varētu izdarīt uz pārejas. Starp citu, Rīgas ielā jūs par darbiem uz pārejas mūs pat neinformējāt. Vienā jaukā dienā ieraudzīju, ka tur kaut kas ir izdarīts.

Z. Skrūzkalne:

– Bet tur ir zemes nomale, kur var paiet. Pārbrauktuves zonā šādas nomales nav, tāpēc jāiet pa brauktuvi.

G. Feldmanis:

– Te būs vairāk nekā 11 metrus plata gumijas klātne. Tātad pārbrauktuve būs nedaudz platāka par šo. Kur likt ietvi? Turklāt MK noteikumi nosaka, ka mums jānodrošina pāreja tur, kur ir pieeja.

Z. Skrūzkalne:

– Vai tas nozīmē, ka tās divas pārejas uz Kuldīgas ielu, kur būs ietve, jūs sataisīsiet par savu naudu?

– Nosacījums viens – ja ietve ir pie pārbrauktuves un ja tā ir autoceļa sastāvdaļa.

Pāreju tomēr "pieprojektēs"?

– Kad visi šie darbi notiks?

M. Riekstiņš:

– Patlaban norisinās projektēšana, darbi notiks rudenī – septembrī vai oktobrī domes noteiktajā laikā – sestdienā un svētdienā.

V. Bērzājs:

– Varbūt šī saruna ir novēlota, ja projekts ir izstrādāts un neko vairs nevar mainīt?

M. Riekstiņš, G. Feldmanis:

– Lasiet normatīvus. Ja dzelzceļš grib novākt būdu, mums jāsasauc komisija un to mēs arī darām. Komisija par tehniskajiem noteikumiem ir bijusi, saņemts arī domes komunālās nodaļas apstiprinājums projektam, ka iebildumu nav.

Z. Skrūzkalne, domes galvenās arhitektes pienākumu izpildītāja:

– Konflikts te sanāk tāpēc, ka – ja mēs kaut ko projektējam, tad prasām tehniskos noteikumus, šajā gadījumā – jūs projektējat, bet tehniskos noteikumus mēs neesam devuši.

M. Riekstiņš:

– Bet mēs projektējam dzelzceļa sistēmas – signalizācijas sistēmu izmaiņas no Jelgavas uz Ventspili, taču pārbrauktuves apsardzes nomaiņa nebija tajā paredzēta. Ja katru reizi atļauju prasīs pašvaldībai, mēs nevienu projektu nerealizēsim, tāpēc likumiski ir noteiktas normas – ko drīkst un ko nedrīkst.

Kāpēc par ietvi nerunājāt tad, kad projekts bija domē? Tagad jūs sakāt – dzelzceļam jādara tas, tas un tas? Dome taču saskaņoja.

Z. Skrūzkalne:

– Šādas prasības nosaka tehniskajos noteikumos vai plānošanas uzdevumā, taču mēs neko tādu neesam izsnieguši, tāpēc nevarējām saskaņot vai noraidīt.

M. Riekstiņš:

– Bet kāpēc jūs saskaņojāt?

G. Feldmanis:

– Komunālā nodaļa saskaņojusi ielas šķērsprofilu.

M. Riekstiņš:

– Uzdosim pieprojektēt gājēju pārēju un atgriezties pie skaņošanas vēlreiz.