Priekšvēlēšanu diskusija Tukumā /pilna teksta versija/

Noslēdzot redakcijas organizēto priekšvēlēšanu diskusiju, 18. maijā, Raiņa ģimnāzijas aktu zālē kopā tika aicināti Tukuma novada deputātu kandidātu saraksti. Ieradās un diskusijās piedalījās pieci vēlēšanām pieteikto sarakstu –  Reformu partijas, «Saskaņas centra», «Tukumam pilsētai un novadam», «Vienotības» un «Zaļo un Zemnieku savienības» – kandidāti. Iespēju sevi publiski pieteikt redakcijai nezināmu iemeslu dēļ neizmantoja vien Nacionālās apvienības saraksts. Diskusiju vadīja «Neatkarīgo Tukuma Ziņu» (NTZ) redaktore Ivonna Plaude, tajā piedalījās žurnālistes Agita Puķīte, Liena Trēde, fotogrāfs Jānis Vītols un tikai pieci ”mierīgie iedzīvotāji”…

Pašreklāmai – divas minūtes

Pēc uzstāšanās kārtas numuru izlozes, jau tradicionāli katram sarakstam tika dots laiks pašreklāmai. Tā kā sarakstu vairāk nekā citos novados, uzstāšanos laiku nācās ierobežot, reklāmai atvēlot tikai divas minūtes. Viens saraksta līderis šo laiku izmantoja, lai nosauktu deputātu kandidātus, cits, lai pieskartos priekšvēlēšanu programmas būtiskākajiem punktiem.

Reformu partijas (RP) saraksts: Edmunds Jurēvics, LR Saeimas deputāta palīgs, Reformu partijas Tukuma nodaļas valdes priekšsēdētājs; Reinis Ziļevs, biedrības «Tautas skola «99 Baltie zirgi»» valdes priekšsēdētājs; Kaspars Reihmanis, Irlavas vidusskolas direktores vietnieks, skolotājs; Anita Stikāne, IK «Amarants M» vadītāja un īpašniece; Inese Kukule, Latvijas tautas skolas mācību centra «Zinātne» direktore; Edmunds Akimovs, SIA «Inženierbūve» tehniskais direktors; Māris Melnis, Valsts meža dienesta Zemgales virsmežniecības inženieris; Agris Zvaigzneskalns, SIA «Zvaigzneskalns» vadītājs; Māris Dāvidsons, students; Aija Baltiņa, SIA «Erberģis» administratore, būvinženiera asistente; Daiga Sidabra, LR IeM Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes grāmatvede; Ludmila Helviga, IK «Helvigs» vadītāja; Agnese Začesta, Rīgas rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļas tiesneša palīdze; Rudīte Martišauska, Valsts meža dienesta Zemgales virsmežniecības vecākā referente; Nils Valainis, SIA «FS Noma» klientu apkalpošanas speciālists; Olga Kuzmina, Tukuma 2. vidusskolas skolotāja; Pāvels Kazjonovs, SIA «Veismaņi», SIA «RE Development», SIA «Ziedu Grupa» valdes loceklis; Matīss Briedis, SIA «2M projekts» valdes loceklis; Edgars Andersons, Latvijas Jūras administrācijas inspektors; Inga Mozaļevska, SIA «Polteh» galvenā grāmatvede.

E. Jurēvics (RP):

– Vēlos pastāstīt par sarakstu un mērķi, kādēļ kandidējam. Saraksts sastāv ne tikai no pilsētas iedzīvotājiem, bet arī ir lauku pārstāvji – gan no Irlavas, Sēmes, gan Degoles, Tumes un Pūres. Sakritis tā, ka saraksts izveidojies dzimumlīdztiesīgs – 11 vīrieši, deviņas sievietes. Mūsu programmatiskie galvenie punkti, prioritātes (programmas ir ļoti konkrēta un ar to var iepazīties www.cvk.lv, reformupartija.lv), detaļās neieslīkstot, ko ceru paskaidrot vēlāk, diskusijas laikā. Pirmkārt, mums ir ļoti svarīga demokrātijas lieta – lai novadā veicinātu demokrātiju un novads justos kā viens kopējs, nevis atsevišķi lauki un pilsēta. Lai mēs beidzot visi sajustos vienoti! Tas ir saistīts, piemēram, ar domes atklātību darbā, ar kuru jau esam strādājuši un ko Tukuma novada dome jau ir atbalstījusi – sēdes pašlaik tiek translētas arī internetā. Kā arī dažādas citas lietas. Tāpat esam izvirzījuši arī prioritātes izglītībā. Piemēram, ir runa par stipendiju sistēmu, kas jāatbalsta, jāievieš un kurai jāatvēl vairāk līdzekļu. Runa ir arī par demogrāfijas atbalstīšanu, un ļoti svarīga lieta ir tarifi – gan siltuma, gan apsaimniekošanas tarifi. Uzskatām, ka, pirmkārt, būtu jānodrošina, lai regulāri iedzīvotājiem atskaitītos visas kompānijas, kas sniedz šos pakalpojumus. Un lai beidzot (kas ir arī iedzīvotāju prasība) tiktu veikts neatkarīgs energoaudits. Ir ļoti daudz lietu programmā, par kurām divās minūtēs nav iespējams pastāstīt…

Politisko partiju apvienība «Saskaņas centrs» (SC): Mareks Žizņevskis, SIA «Vejmars» izpilddirektors; Aigars Iesals, SIA «Poltex» mehāniķis; Ilva Ruķere, SIA «Eva» īpašniece; Diāna Šidlovska, Dzirciema internātpamatskolas audzinātāja; Aleksandrs Stoļarovs, sabiedriskās organizācijas «Tukuma karatē klubs» prezidents; Ilze Everte, SIA «GlaxoSmithKline Latvija» medicīnas pārstāve; Oskars Eisaks, SIA «Notte» projekta vadītājs.

M. Žizņevskis (SC):

– Pārstāvu politisko spēku «Saskaņas centrs», kura galvenais mērķis, kā līdz šim, tā arī šajās pašvaldību vēlēšanās ir ikvienam nodrošināt cilvēka cienīgu dzīvi. Tādēļ būtiskāko uzsvaru savā darbā gaitā es liktu uz sociālās jomas sakārtošanu, darba tirgu un atbilstošu izglītību, pieejamiem medicīnas pakalpojumiem. Šajās dienās braukājot pa pagastiem, tika uzdots jautājums, vai tiks atbalstīts sports, neatkarīgi no tā, vai kāds tiks vai netiks deputātos. Visi atbildēja “jā”. Un tāpat ir par kultūras sfēru, arī izglītību – nepieļaut, ka tiek slēgtas skolas, pirmsskolas izglītības iestādes lauku pagastos, kas jau šobrīd ir panākts. Kopā sarakstā esam septiņi deputātu kandidāti, bet šajā diskusijā esam divi: es – Mareks Žizņevskis – domē darbojos sporta un vides komitejā, brīvajā laikā dejoju «Svītas» vidējās paaudzes kolektīvā, un Diāna Šidlovska – skolotāja Pūres pagastā.

«Tukuma pilsētai un novadam» (TPN): Juris Šulcs, Tukuma novada domes priekšsēdētājs, Tukuma novada domes deputāts, partijas «Tukuma pilsētai un novadam» priekšsēdētājs; Aivars Volfs, Tukuma novada domes priekšsēdētāja vietnieks, Tukuma novada domes deputāts, mednieku kluba «Pūre» vadītājs; Ēriks Lukmans, Tukuma novada domes priekšsēdētāja vietnieks, Tukuma novada domes deputāts; Indulis Zariņš, SIA «LATFERT» Tukuma nodaļas vadītājs, Tukuma novada domes deputāts; Ludmila Reimate, Tukuma Raiņa ģimnāzijas direktores vietniece mācību darbā, skolotāja, Tukuma novada domes deputāte; Gunta Kalviņa, Tukuma nevalstisko organizācijas apvienības valdes priekšsēdētāja, sieviešu invalīdu biedrības «Tukuma Aspazijas» valdes priekšsēdētāja, Tukuma novada domes deputāte; Agris Baumanis, SIA «KR Motors» direktors, Tukuma novada domes deputāts; Modris Liepiņš, SIA «Tukuma ledus halle» valdes loceklis, Tukuma novada domes deputāts, biedrību «Hokeja klubs «Tukums»» un «Tukuma Vieglatlētikas klubs» prezidents; Vladimirs Skuja, pensionārs, Tukuma novada domes deputāts; Sarmīte Krecere, Tukuma pilsētas pensionāru biedrības valdes priekšsēdētāja, Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja vietniece; Dace Pole, Džūkstes pamatskolas direktore; Ainārs Vahtelis, SIA «Kopideja» konsultants; Juris Rozenbergs,  Smiltenes novada kultūras pārvaldes mākslinieciskās daļas vadītājs, SIA «Rozenbergi» direktors, Tukuma novada domes deputāts; Liene Akmens, tulkotāja; Kaspars Valdmanis, SIA «Interbaltija» nekustamā īpašuma vērtētāja asistents; Jānis Rosickis, Valsts meža dienesta Zemgales virsmežniecības Kandavas nodaļas vecākais mežzinis; Linda Zemīte, Tukuma novada bāriņtiesas juriste, biedrības «Mēs – Ozolnieku ciemam» valdes priekšsēdētāja; Normunds Rečs, Tukuma vakara un neklātienes vidusskolas direktors; Jānis Lielmanis, SIA «Kopideja» valdes priekšsēdētājs.

J. Šulcs (TPN):

– Esam viena no vecākajām reģionālajām partijām Latvijā. Esam deviņus gadus veci – dibināti 2005. gadā, un būtībā jau kopš tā laika, kad piedalījāmies Tukuma pilsētas vēlēšanās, ieguvām savu iedzīvotāju uzticību – bijām 6 deputāti no 11. Un, veidojot 2009. gadā jaunus novadus, esam 11 deputāti no 17. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka jūtamies atbildīgi par tām pozitīvajām lietām, kas ir izdarītas gan pilsētā, gan novadā un, protams, mēs atbildam arī par tām kļūdām vai lietām, kas vēl nav izdarītas. Tādēļ mūsu programmā nav solījumu, kuriem nav seguma, un, ja iedzīvotāji par to grib pārliecināties, ir partijas mājas lapa www.tpn.lv, kurā detalizēti uz vairākām lapām būs izanalizēta iepriekšējās darbības programma. Un ar pārliecību varu teikt, ka vairāk nekā 90% no tā, kas bija rakstīts programmā, ir izpildīts. Tā ir mūsu atbildība par dāvāto uzticību, tāpēc arī nevaram solīt to, ko uzskatām, ka nav iespējams izpildīt. Mūsu devīze, protams, ir: “Godprātība, atbildība, zināšanas un profesionalitāte.” Tāpēc, ka šie 19 deputātu kandidāti nav sanākuši kopā īsi pirms vēlēšanām, lai noklātu kādas sfēras, bet visi šie cilvēki ir aktīvi strādājuši četrus gadus sabiedriskās organizācijās, biedrībās, domes veidotās komisijās, komitejās, domes sēdēs, un tik tiešām, ko pirms diskusijas runājām, visiem bija iespēja piedalīties katru trešdienu pirms domes sēdes atklātās valdes sēdēs un kopīgi risināt jautājumus.

Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) saraksts: Dagnija Staķe, SIA «Apgāds Atēna» biroja vadītāja, CP «Latvijas Zemnieku savienība» Tukuma nodaļas vadītāja; Arvīds Driķis, Tukuma novada Tumes un Degoles pagastu pārvaldes vadītājas vietnieks, Tukuma novada domes deputāts; Agris Jaunkļaviņš, Tukuma novada domes deputāts; Jolanta Batina, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas Tukuma filiāles vadītāja; Andris Račkovskis, z/s «Jaunkalniņi» īpašnieks; Agris Skuja, SIA «Skonto Plan Ltd.» būvdarbu vadītājs; Lelde Lobodinska, SIA «Easy Building» biroja administratore; Dzintars Laivenieks, z/s «Aizļoļas» īpašnieks; Zigrīda Jampole, Valsts sociālās aprūpes centra «Zemgale» filiāles «Ķīši» vadītāja; Vilis Seleckis, pensionārs; Natālija Liepiņa, Sēmes sākumskolas direktore; Māris Kalniņš, SIA «Dekšņi» tirdzniecības vadītājs; Māris Lasmanis, SIA «Komunālserviss TILDe» komunālās saimniecības vadītājs Tumes un Degoles pagastā; Jānis Eisaks, SIA «TM Security Latvia» apsargs, biedrības «Tukuma brāļi» vadītājs; Anija Rabkeviča, Tukuma Raiņa ģimnāzijas 12. klases skolniece; Jānis Kotāns, Tukuma pensionāru biedrības valdes priekšsēdētājas vietnieks; Jānis Verza, SIA «D-Force serviss» pārdošanas daļas vadītājs; Vladimirs Kasparjosts, SIA «Polteh» veikala vadītājs; Ēvalds Rundāns, Valsts Vides Dienesta Ventspils Reģionālās vides pārvaldes vecākais inspektors; Gunita Nagle, Valsts zemes dienesta Rīgas reģionālās nodaļas Jūrmalas biroja vadītāja.

 D. Staķe (ZZS):

– Veidot sarakstu man uzticēja Zaļo un Zemnieku savienības centrālā valde, jo mūsu partija gan apvienībā, gan atsevišķi startē 90 novados no 119 pašvaldībām. Un 33, tai skaitā arī Tukumā, ir Zaļo un Zemnieku savienība. Protams, Zemnieku savienības biedru mums ir vairākumā, Zaļā partija nav tika aktīva, bet savu artavu tā arī ir nesusi šim sarakstam. Mūsu sarakstā varbūt nevaram lepoties ar tik plašu pārstāvniecību domē, bet ceram, ka varbūt varēsim palielināt savu deputātu skaitu. Tātad, mums ir trīs deputāti, arī pensionāri, Raiņa ģimnāzijas skolniece visnotaļ labām atsauksmēm apveltīta, ir valsts iestāžu pārstāvji, uzņēmēji, kultūras darbinieki, pie kuriem es arī sevi pieskatu, un sociālie darbinieki ar profesionālo stāžu. Programmu stādot, nav noslēpums, protams, iedziļinājāmies tajā, ko dara pašreizējā dome, un atzīstam kopumā to par labu esam. Tomēr mēs savā programmā uzsvaru esam likuši uz cilvēku, un, protams, ka ļoti svarīga ir arī pilsētas un lauku sabalansētība. Tikai tādā veidā mēs šo novadu varam veidot tādu, kā mēs gribam, un priecāties par to, ka Tukuma novads tiešām ir viens no attīstītākajiem valstī.

Partija «Vienotība» (V): Dace Lebeda, Tukuma kultūras nama direktore, Tukuma novada domes deputāte, partijas «Vienotība» Tukuma nodaļas vadītāja; Juris Bogužs, ārsts, SIA «Dobeles un apkārtnes slimnīca» valdes priekšsēdētājs, Tukuma novada domes deputāts; Artis Jomerts, zemnieku saimniecība «Jomas» īpašnieks, Tukuma novada domes deputāts; Raivis Nikolājevs, SIA «Telms» valdes priekšsēdētājs; Iveta Čivčiša, SIA «SBE Latvia LTD», SIA «Jūrmalas siltums» darba aizsardzības inženiere; Ilvars Auseklis, SIA «Ronis», SIA «SNLA» un biedrība «Sadzīves preču ražotāju asociācija» valdes loceklis; Liene Bēniņa, Tumes kultūras nama mākslinieciskās daļas vadītāja, Tukuma pilsētas modes deju studijas «Demo» vadītāja, biedrības «Mēs dejai» valdes priekšsēdētāja; Artjoms Grudcins, Tukuma E. Birznieka-Upīša 1. pamatskolas un Tukuma sporta skolas skolotājs; Gunta Neilande, biedrības «Latvijas Sarkanais Krusts» Tukuma komitejas izpilddirektore; Ilze Kļava, Valsts Ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Jūrmalas klientu apkalpošanas centra galvenā nodokļu inspektore; Mārtiņš Priede, Tukuma 2. pamatskolas skolotājs; Ivonna Bredovska, Slampes kultūras pils direktore, režisore; Ričards Černovs, bezdarbnieks; Zigfrīds Freimanis, SIA «Ansis» valdes loceklis, ceļojumu un orientēšanās kluba «Silva» valdes priekšsēdētājs; Rigonda Āboliņa, Valsts Ieņēmumu dienesta Pirmās nodokļu strīdu izskatīšanas daļas galvenā nodokļu inspektore; Aija Ektermane, Džūkstes pagasta kultūras nama direktore; Romualds Stankevičs, piemājas saimniecības «Šūļas» īpašnieks; Anita Zēne, Sēmes tautas nama un Zentenes kultūras nama direktore, biedrības «Zentenes izaugsme» valdes priekšsēdētāja; Māris Rudaus-Rudovskis, Tukuma novada domes izpilddirektors.

D. Lebeda (V):

– Saraksta galvenā devīze ir: “Tukuma novads – iespēju novads.” Līdz ar to tiek akcentēts tas, ka katrs no mums var piedalīties novada dzīves veidošanā – kā deputātu kandidāts, kā deputāts un arī iedzīvotājs, kas piedalīsies vēlēšanās, un kā savādāk piedalīties lēmumu pieņemšanā. Šogad 19 Tukuma novada iedzīvotāji ir izmantojuši iespēju mēģināt turpināt darbu pie novada dzīves veidošanas. Mūsu sarakstā startē trīs novada domes deputāti: Dace Lebeda – kultūras darbiniece, dakteris Juris Bogužs, zemnieks Atis Jomerts. Ir uzņēmējs Raitis Nikolājevs, iedzīvotāja no Irlavas pagasta – Iveta Čivčiša, Ilvars Auseklis – Tume, Liene Bēniņa – kultūras darbiniece, Tume, «Demo» studijas vadītāja, Artjoms Grudcins – sporta pedagogs, futbola treneris, Gunta Neilande – Tukuma «Sarkanā krusta» nodaļas vadītāja, Ilze Kļava – Degole, ekonomiste, Mārtiņš Priede – jauns pedagogs, strādā Tukuma 2. pamatskolā – mūziķis, Ivonna Bredovska – kultūras darbinieks, Slampe, Ričards Černovs – bezdarbnieks, Zigfrīds Freimanis – viesu nams «Sveikuļi», orientierists, Tume, Rigonda Āboliņa – Tukums, ekonomiste, Aija Ektermane – Džūkstes kultūras nama vadītāja, Romualds Stankēvičs – zemnieks, Jaunsātu pagastā, Anita Zēne – Sēmes-Zentenes kultūras nama vadītāja un Māris Rudaus-Rudovskis – domes izpilddirektors. Mēs gribētu aicināt visiem būt tomēr aktīviem – gan piedaloties vēlēšanās, gan aktīvi darbojoties konsultatīvajās padomēs, jo pasaule pieder optimistiem. Pesimisti ir tikai skatītāji. Un tāpēc aplausi visiem optimistiem!

Problēmas un prioritātes

Pēc pašreklāmas iespējām deputātu kandidātu saraksti bija aicināti izvirzīt, viņuprāt, būtiskākās problēmas, ko atrisināt, vai prioritātes, ko īstenot. Un atkal – laika ierobežojumu dēļ – no trim izvirzītajām prioritātēm katrs saraksts izvērstāk varēja pastāstīt par vienu, viņuprāt, prioritāru novadā risināmu lietu.   Vienlaikus diskusijās bija iespēja iesaistīties arī citiem klātesošajiem deputātu kandidātiem.

Jākonsultējas, jāveic aptaujas un jārīko forumi

Reformu partija rakstiski izvirzīja šādas prioritātes: ”Demokrātijas un caurspīdīguma veicināšanas Tukuma novadā; vietējo ražotāju atbalsts; cīņa ar augstajiem komunālajiem maksājumiem un nelietderīgiem naudas līdzekļu tēriņiem.”

E. Jurēvics (RP):

– Kā pirmo izvirzījām demokrātijas un caurspīdīguma veicināšanu. Domāju, ka jebkuram iedzīvotājam ir svarīgi, lai pašvaldība strādātu viņu interesēs. Un, kā jau minēju, Reformu partija, sadarbojoties ar Tukuma novada domi, ir panākusi, ka tā ir viena no retajām pašvaldībām, kur novada domes sēdes tiek ierakstītas. Mēs gribam panākt arī to, lai iedzīvotāju sapulce notiktu ne tikai pirms vēlēšanām, bet arī regulāri dome atskaitās iedzīvotājiem. Nodrošināsim arī to, ka veidosim iedzīvotāju forumus katrā pagastā, kur būs iespēja izteikt savus viedokļus, apmainīties idejām un virzīties uz priekšu. Tālāk demokrātijas attīstību gatavojamies nodrošināt ar to, ka, kaut arī daudzi pagasta vadītāji strādā labi un arī cipari ir labi, uzskatām, – ja nākotnē ir plānots mainīt šo pagasta vadītāju, tad pirms tam ir jākonsultējas ar iedzīvotājiem, jākonsultējas, jāveic aptauja un jāļauj arī viņiem izvirzīt savus kandidātus. Trešā lieta, ko minējām – iedzīvotājiem ir jājūtas vienotiem. Mēs – Reformu partija – piedāvāsim, ka katru mēnesi pēc domes sēdes braukāsim atsevišķi pa pagastiem, tiksimies ar iedzīvotājiem. Piedāvājam, lai katra ceturtā novada domes sēde varētu notikt kādā pagastā, lai iedzīvotāji justos piederīgi. Mums ir jārespektē, ka laukos dzīvo 40% iedzīvotāju. Domāju, ka, neapšaubāmi, Tukuma novadā, kopā strādājot, mēs varam godīgāk, varam labāk un, domāju, ka visi piekritīs, ka godīguma nekad nevar būt par daudz.

I. Plaude (NTZ):

– «Tukumam un novadam» šobrīd ir visvairāk atbildības – 11 deputāti un 10 balotējas atkārtoti. Līdz ar to visi pārmetumi, kas tiek izteikti, lielākoties tiek raidīti jūsu virzienā. Acīmredzot, pēc reformistu domām, nav “caurspīdīguma”, netiek pietiekami ievērots jautājumu demokrātisms? Būtiskākais, ko saklausīju, ka pagasta pārvaldnieku iecelšana notiek, iepriekš nekonsultējoties ar iedzīvotājiem. Kā tas notiks?

E. Jurēvics (RP):

– Ar aptaujas palīdzību.

J. Šulcs (TPN):

– Pirmkārt, jau sākumā teicu – šo četru gadu garumā mājas lapā, laikrakstā «Tukuma Laiks» ir gan attīstības programma, gan prioritātes un citas lietas iekšā. Par pagasta pārvaldnieku ievēlēšanu “demokrātiskā ceļā”. Jā, es pilnībā piekrītu – nākotnē tas ir process, kas būtu jādara. Bet atcerieties, ka 2009. gadā tika veidots pavisam jauns novads, sākts strādāt ar cilvēkiem. Bet arī tagad ir, piemēram, konsultatīvās padomes u. tml. Citu partiju programmās ir daudz kas tāds, ko esam jau izpildījuši!

– Nākamais pārmetums esošajai domei –  ka priekšvēlēšanu periodā iedzīvotāju sapulces tika rīkotas pastiprināti.

– Absolūti nē! Visus četrus gadus pavasarī notiek iedzīvotāju sapulces visos 10 pagastos. Tas nav tikai vēlēšanu gadā. Pilsētā tas jau notiek kopš, ja nemaldos, 2005. gada. Un, starp citu, pagastos katru reizi apmeklētība ir augsta – vismaz 40 līdz 50 iedzīvotāju ir sapulcēs. Un jāsaka paldies arī deputātu kandidātiem – kopīgi piedalījāmies arī iedzīvotāju sapulcēs piecās pagastu pārvaldēs, kur bija vairāk nekā 100 cilvēku. Tādēļ es neuzskatu, ka mums ir maza aktivitāte un cilvēki atmetuši ar roku, domādami, ka neko nevar ietekmēt. Absolūti ne. Jebkuru jautājumu jau var skatīt savādāk un uzlabot. Bet šajos četros gados galvenais bija izveidot darboties spējīgu novadu, ko esam izdarījuši. Tālāk varam strādāt pie niansēm un jautājumu risinājumus pilnveidot.

Vai un kā celt medicīnisko pakalpojumu kvalitāti? 

– Partiju apvienības «Saskaņas centra»izvirzītās prioritātes: ”Sociālais jomas sakārtošana; uzņēmējdarbības veicināšana; medicīnas pakalpojumu uzlabošana.”

M. Žizņevskis (SC):

– Izvēlamies runāt par medicīnu. Ja skatāmies šī brīža situāciju – ļoti liels procents [iedzīvotāju] izvēlas doties ārstēties uz Rīgu. Tas nozīmē, ka problēma ir ne tikai ar speciālistiem, bet būtībā arī ar to, ka laika gaitā cilvēki jau vairāk netic vietējai veselības aprūpes iestādei… Kā piesaistīt speciālistus? Viena no iespējām – dot dienesta dzīvokļus, kur kopā ar ģimeni jaunajiem speciālistiem dzīvot. Ar šo jautājumu saistīta arī sociālā joma. Vissmagākā situācija ir pagastos. Braukājot pa pagastiem, secināts – kaut sociālie darbinieki cilvēkus apkalpo, bet ne visur ir skaidrots un izstāstīts par to, ko var, ko nevar panākt. Par medicīnu – saskaroties ar to pašam, runājot ar Rīgas speciālistiem, liels ir to cilvēku skaits, kas slimnīcās nokļūst jau ar ielaistām slimībām. Tas arī ir gan sociāls, gan veselības aprūpes kvalitātes jautājums. Šī sfēra ir jāsakārto un, pirmkārt, valsts vadošajā koalīcijā, kas līdz šim to nav izdarījusi un sistēma tikai grimst. Pirmais jautājums – medmāsu un ārstu algas. Piemēram, ja Reformu partija solīja, ka skolotājiem minimālai algai ir jābūt 500 latiem, tad jautājums, kāpēc ne medicīnas personālam?

–  Bet kur jūs šais problēmai redzat risinājumus pašvaldībā? Pašvaldība algas ārstiem nemaksā.

– Bet pašvaldībā ir arī partiju pārstāvji, kas saistīti ar valdošajām partijām – «Vienotība», Reformu partija.

– Pašvaldībai jau pašai jāstrādā – jūs būsiet tas, kuram slimnīcas problēmas jārisina!

– Bet ir iespēja ar iesniegumu vērsties pie savas partijas pārstāvjiem.  

– Bet slimnīca pieder jums – pašvaldībai. Pieņemsim, ka esat deputāts un nevarat no citiem prasīt: ko tieši jūs darīsiet, lai problēmu risinātu, piemēram, kad atkal būs kādas sūdzība par ārstēšanas kvalitāti?

– Šajā gadījumā jāprasa atbildība.

– «Tukumam un novadam», slimnīcā ir tik daudz ieguldīts, ko jūs darīsiet, lai saskaņiešu minētās problēmas risinātu?

J. Šulcs (TPN):

– Pirmkārt, jāsaprot divas lietas, lai vispār par to runātu. Slimnīca ir četru novadu dibināts SIA. Tā ir sadarbība, un jāmeklē kopceļš, kā slimnīcu pārvaldīt un vadīt. Otrais, ir traģēdija jeb finansējums. Valsts neiedot pietiekamu finansējumu, bet darbs jāizdara tāpat. Gultas vietas katru gadu regulāri izstrādā 5500 latus, bet valsts iedod finansējumu 3000 latus… Ko var izdarīt pašvaldība? Pašvaldība var atbalstīt Eiropas struktūrfondu projektus, sniedzot līdzfinansējumu. Otrs – atsevišķa dzīvokļu rinda speciālistiem, ne tikai medicīnas sfērā. Esam iegādājušies veselu jaunu māju, kas jūlijā vai augustā būs gatava un paredzēta ne tika sociāli maznodrošinātajiem, bet arī speciālistu piesaistei. Vēl cilvēkiem jāņem vērā, kaut finansēšanas sistēma ir galīgi garām, mēs izcīnījām, lai slimnīca nav tikai Dienas centrs un esam to noturējuši kā lokālo slimnīcu. Ticiet man, tas ir 10 reizes lielāks panākums nekā minētās nianses, kas jau ir izrunātas.

– Tātad jūs neuzskatāt, ka viena no reālajām novada problēmām ir medicīnas pakalpojumu kvalitāte vai, pareizāk sakot, it kā tās trūkums?

– Tas ir Tukuma spožums un posts, ka spēcīgi speciālisti diemžēl aizplūst. Var dzīvokļus nodrošināt, atbalstīt projektus, bet tieši ietekmēt?… Neredzu iespēju, kā pašvaldība to var.  

– Šobrīd valstī galvenie ir «Vienotība». Vai gājāt ”ar dakšām” pie valdības un prasījāt?

D. Lebeda (V):

– Tā jau ir, ka «Vienotība» nav vainīga tikai pie Ziemeļkorejas apbruņošanās… Bet būtībā ir tā, ka «Vienotība» beidzot ir sākusi runāt par to, kur tad lai šos līdzekļus mediķu algām rod, – par nodokļu maksāšanu. Tie, kas nodokļus nemaksā, pieprasa, lai valsts viņiem visu garantē. Bet domāšana ir jāmaina un jāsaprot: ja tu dosi valstij, būs pretī arī izglītība, medicīna un viss pārējais. Un šī domāšana jāsakārto valsts mērogā. Bet par pārējo – precīzāk varētu pateikt Juris Bogužs.

J. Bogužs (V): 

– Varu teikt tikai to, ka Ārstniecības likumā un visos pārējos likumos, kas saistīti ar veselības aprūpi, ir rakstīts, ka cilvēkam ir brīva iespēja izvēlēties kādu ārstniecības iestādi. Tādēļ, vai tā ir Rīgas vai kāda reģiona slimnīca – tas nav nekas ārkārtējs. Bet par Veselības aprūpes reformu – esat dzirdējuši masu medijos, kā tas notiek – cik “viegli” pieņemt lēmumus un veikt kādas izmaiņas…

– Bet jūs kā pašvaldības deputāts redzat iespēju šo «Saskaņas centra» izvirzīto problēmu risināt – uzlabot kvalitāti šajā slimnīcā? Jūs redzat, ka deputātiem pašvaldībā ir tādas sviras? 

– Pašvaldības deputāti to nevar tādā veidā atrisināt. Dzīvokļi un ārstniecības kvalitāte nav viens un tas pats.

– Nu, bet, piemēram, varētu taču sakārtot stāvlaukumu pie slimnīcas?

– Tas ir ārstniecības iestādes, ne pašvaldības jautājums.

– Bet ārstniecības iestāde pieder pašvaldībai… Lūdzu, Reformu partija, jūsu komentārs par šo jautājumu!

E. Jurēvics (RP):

– Brīnos, ka «Saskaņas centrs» uz pašvaldību vēlēšanām mums nesola pensiju indeksāciju… Bet par slimnīcu. Pašvaldība neregulē mediķu algas un lielākā Saeimas partija jau varēja to ietekmēt. Bet, ja runājam nopietni, domāju, ka Tukuma slimnīcai ir gan savi plusi, gan mīnusi. Pats te esmu ārstējies un gribētu teikt tikai labu par ārstiem. Taču pašvaldība, kaut var censties lobēt mediķu algu palielināšanu, nevar izlobēt tā, lai te atalgojums būtu lielāks nekā citur Latvijā. Tā ir valsts kopējā sistēma.

– Jūs neredzas, kā ar pašvaldības deputātu spēkiem varētu iestādi padarīt pieejamāku, patīkamāku u.tml.?

– Protams, varam guldīt līdzekļus infrastruktūras attīstībā, izglītot iedzīvotājus par veselības aprūpi, bet algas pašvaldība nenosaka.

– Kvalitāte jau ne vienmēr ir tieši proporcionāla atalgojumam…

– Protams, ka par to ir jādiskutē, piemēram, ar slimnīcas vadību. Bet domāju, ka tas viss izdarāms sarunu ceļā. Bet ar kaut kādām konkrētām lielām svirām, nolikumiem pašvaldība to nevar izdarīt.

– Zaļo un Zemnieku savienība, ko jūs domājat par šo jautājumu?

D. Staķe (ZZS):

–  Esmu strādājusi arī Veselības ministrijā, un tieši tāpēc ir, ko par to teikt. Par Tukuma slimnīcu, manuprāt, nevarētu tik pesimistiski izteikties – kvalitatīvā ziņā pēdējos gados slimnīca ir ievērojami augusi. Atceros datus – ja nemaldos, slimnīca ir otrā vai trešā vietā Latvijā, kas aizsūta pacientus uz augstāku medicīnas iestādi nekavējoties – trīs dienu laikā, kas, manuprāt, ir ļoti svarīgi. Blakus Jūrmalā pacientu patur pat 15 dienas, sakrāj maksājumu no valsts un pacienta un tikai tad sūta. Bet Tukumā, ja paši netiek galā, nosūta uzreiz.

– Bet kā domājat, ja būtu deputāte – jūs varat ietekmēt slimnīcas darbību, uzlabot medicīnas pakalpojumu kvalitātē vai ne?

–  Protams, ka varam. Mūsu programmā ir sadaļa, kas uzrakstīta, izejot no iepriekšējā gada datiem. Proti, pensionāriem un invalīdiem apmaksāt trīs dienas stacionārā. Līdz ar to veicinātu to, ka cilvēks iet uz slimnīcu, jo bieži vien gadās, ka neārstējas – cilvēkiem vienkārši nav naudas.

– Cik tas pašvaldībai izmaksātu?

– 57 000 latu, izejot no iepriekšējā gada datiem. Protams, skaitļi var mainīties un jāskatās, kur tos budžetā atrast, un ir jau sfēras, kurās vienu gadu iegulda, bet nākamajā tas vairs tik daudz naudas neprasa. Bet es vēl gribēju pateikt, ka liela uzmanība jāpievērš arī tam, kas notiek laukos – ar lauku ģimenes ārstiem. Jo ģimenes ārsti diemžēl ne vienmēr ir pieejami. Ne vienmēr obligāti ir jāiet pie ārsta – var doties arī pie ārsta palīgiem, kam piešķirta nauda. Bet ne visi to izmanto.

– Bet kā var piespiest šo finansējumu ārstus izmantot? Tukumā gan tas tiek izmantots…

– Piespiest var tikai valsts. It kā es par to nemaz negribētu runāt, jo tad man kritīs virsū par to, ka vēlos palielināt administratīvos štatus, bet domāju, ka ir nepieciešama centralizēta medicīnas sfēras pārraudzība novadā, kas ir viens no lielākajiem valstī. Tas varētu būt, piemēram, koordinators.

– Tad jau, kā redzu, vajadzētu kādus trīs darbiniekus?

– Nē, pilnīgi pietiktu ar vienu cilvēku.

– Bet kopumā par izvirzīto «Saskaņas centra» problēmu – jāpiekrīt arī Reformu partijas teiktajam – jums taču pašiem Saeimā ir 31 deputāts! Vai jūs esat vērsies pie partijas valdes, lai šie jautājumi tiktu risināti?

M. Žizņevskis (SC):

– Ir runāts par medicīnu, un programmā bija runāts gan par medicīnu, gan nodokļu atlaidēm. Konkrēti ar Orlova, Zaiceva kungiem. Bet kāpēc medicīnas jautājumus sasaistījām ar sociāliem? Nav normāli, ja cilvēks nokļūst slimnīcā un pirmais, kas tur tiek skaidrots – tev ir vai nav naudas. Galu galā ārsts ir devis zvērestu.

J. Šulcs (TPN):

– Tikai viena replika. Kad ministrijā kopīgi sēdējām pie galda, viennozīmīgi tika pateikts, ka valstij nav naudas, lai uzturētu koordinatorus un tos likvidēja. Un tagad pašvaldībām saka: lūdzu, veidojiet šādas štata vietas!

– Gribat teikt, ka Staķes kundze bija tā, kas tos likvidēja? Kas atklājas!?….

Būtiskākais – pabeigtā reorganizācija un bērnudārzi?

Partijas «Tukuma pilsētai un novadam» izvirzītās prioritātes: uzņēmējdarbības veicināšana, izglītība, vides – kultūras, sociālās u.c sfēru – uzlabošana.

Ē. Lukmans (TPN):

– Izvēlamies runāt par izglītību. Nākamo četru gadu perioda virsuzdevums, ar ko būtu jāstrādā, atbilstoši priekšvēlēšanu programmas uzstādījumam – nodrošināt pēctecību pieņemto lēmumu izpildē, sabalansēt visu pašvaldības noteiktu funkciju attīstību, bet – ievērojot šīs trīs augstākminētās prioritātes. Un izglītībā pats būtiskākais pēc novada izveidošanas, mēs uzskatām, ir tas, kas esam pabeiguši sistēmas reorganizāciju, pieņemot arī smagus lēmums, un ir jānodrošina izglītības pakalpojumi arī turpmāk gan pagastos, gan pilsētā. Tukumā ir uzcelti divi jauni bērnudārzi, 80% apmērā renovēta Slampes pagasta pirmsskolas izglītības iestāde, pakāpeniski tiek rekonstruēta Pūres un Irlavas PII. Un pēc bērnudārza Raudas ielā 3 rekonstrukcijas principā varam teikt, ka ir nodrošinātas vietas bērniem no 1,5 gadu vecuma. Tāpat ir uzbūvētas sporta zāles pie Džūkstes, Sēmes skolām, sakārtots stadions pie Zemgales vidusskolas, plānveidīgi veikti rekonstrukcijas darbi citās novada izglītības iestādēs. Un nākamo četru gadu uzdevums ir turpināts šo plānveida rekonstrukciju, nodrošināt materiāltehnisko bāzi, tai skaitā mācību līdzekļu nodrošināšanu, kas ir mūsu izvirzītā programmu. Visbeidzot, piektais, būtu jāpiemin konsekventa un plānveidīga ģimeņu atbalsta programmas izpilde.

– Jūs gandrīz vai visu programmu iekļāvāt! Vairāk gan izklausījās pēc atskaites, un kā jums šķiet, kas izglītības jomā ir pats problemātiskākais?

– Pats būtiskākais ir šis nodrošinājums pirmsskolas izglītības iestādēs, lai vecāki varētu atgriezties darbā. Ja viss izpildīsies, kā paredzēts un tiks apstiprināts projekts, 2014. gada 1. septembrī šī problēma tiks atrisināta. Ja par problēmām, tad var minēt šo mācību līdzekļu nodrošināšanu, kas pašvaldībām noteikta kā pienākums, bet vēl līdz šim nav  pieņemti spēles noteikumi, kā sadalās atbildība starp valsti un pašvaldību.

– Jums ir šie 15 lati budžetā, kas paredzēti mācību līdzekļu nodrošināšanai.

– Esam to iestrādājuši un šajā gadā tie ir 15 lati – mācību grāmatām, līdzekļiem u. tml.

J. Šulcs (TPN):

– Tas ir tikai sākums, jo ir plāns šo summu palielināt līdz 56  latiem.

– Bet kur vēl ir problēmas?… Tad teikšu priekšā. Piemēram, Upīšu skolas piebūve?…

 – Tā kā bija ierobežots laiks, to vēl nepateicu. Bet mūsu programmā ir iekļauts punkts – uzbūvēt Upīšu skolai piebūvi, lai nodrošinātu ēdināšanu, telpas sporta zālei un bibliotēkai.

 – Kad tiks uzbūvēta?

Ē. Lukmans (TPN):

– Šobrīd tiek aktualizēts projekts. Optimistiskais termiņš – 1. septembris, 2015. gads, pesimistiskais – 1. septembris, 2016. gads. Šobrīd notiek pašas ēkas rekonstrukcija – tika mainīts jumts.

J. Šulcs (TPN):

–  Esošā dome šo projektu ir izvirzījusi kā prioritāti.

– Vai pārējie kandidātu saraksti arī uzskata, ka izglītības jomā viss iet pa ”pareizo taciņu”? Visās programmās šī sfēra arī minēta kā viena no prioritātēm. Panākumi ir milzīgi, nākotnes plāni – rožaini. Vai ir kādam ko iebilst?

E. Jurēvics (RP):

– Divi konkrēti solījumi, ko mēs darītu nedaudz savādāk. Nenoliedzami ir daudz labu lietu izdarīts gan infrastruktūrā, gan visā pārējā. Kā redzam, Tukuma novada skolēniem ir labas sekmes ne tikai pilsētas olimpiādēs, bet arī valstī. Bet ko mēs piedāvātu? Viena konkrēta lieta, ko varam solīt un kas domei varētu palīdzēt diskutēt par šiem jautājumiem, tai skaitā līdzfinansējumiem u. tml. – pēc vēlēšanām uz Tukumu atvedīsim Izglītības un zinātnes ministru Vjačeslavu Dombrovski. Otra lieta, mēs uzskatām, ka būtu jāpārskata atbalsts studējošiem. Ja nemaldos, jau ilgus gadus tie ir 1000 lati, ko pašvaldība var atvēlēt studenta atbalstam. Protams, pašvaldības budžets nav neizmērojams, tādēļ uzskatām, ka jāstrādā kopā ar uzņēmējiem, jāveido stipendiju fonds, kurā pusi ieguldītu dome, pusi uzņēmēji, un tādējādi varētu atbalstīt vairāk studentu un arī skolnieku.

A. Jomerts (V):

– Jāņem vērā arī demogrāfiskā situācija. Domāju, ka sāpīgākā lieta bija Lestenes skolas slēgšana, jo pagastā ir uzņēmējdarbība – vairāki uzņēmumi, kuru darbinieki arī veda bērnus uz šo skolu. Arī no Dobeles.

– Atvainojiet, ka pārtraucu, bet vai jūs bijāt klāt, kad tika lemts par skolas slēgšanu? Cik saprotu, skolotāji paši rosināja skolu slēgt, norādot, ka neviens negrib Lestenē mācīties un vecāki izņem bērnus no skolas. Kā, jūsuprāt, pašvaldība to varēja ietekmēt?

– Tajā reizē klāt nebiju, bet balsojumā biju pret skolas slēgšanu. Pirmkārt jau, tāpat kā tas šobrīd ir Jaunsātos, vērtējot finansējumu, tika piedāvāts apvienot klases, kur ir mazāk nekā 10 bērnu. Vecāki tā negribēja.

– Tātad jūs sakāt, ka tā bija šantāža – piedāvājot mācīties apvienotajās klasēs?  Ko jūs darītu savādāk?

– Domāju, ka vajadzēja atrast līdzekļus un saglabāt kaut vai sākumskolas klases.

J. Batina (ZZS):

– Mēs šajā – izglītības jautājumā – gribētu pievērties tieši kadru jautājumam pirmsskolas izglītības iestādēs. Ja būšu deputāte, es noteikti mācīšos, bet no malas, tā kā esmu RPIVA Tukuma filiāles vadītāja, redzu situāciju šādi: ir labi, ka priecājamies par to, ka bērnudārzi ir piepildīti un vēl rinda stāv, bet vasarās, kad notiek dokumentu iesniegšana, ir bijušas situācijas, ka man tiek lūgta izziņa, kas apliecinātu, ka jaunais reflektants ir students. Taču es to nevaru iepriekš darīt. Tai pat laikā redzu, kāds ir atalgojums jaunajiem speciālistiem, ja ir grūtības ar studiju maksu… Rezultātā bieži vien studentus pārvilina kaimiņnovadi, kur ir piemaksas un arī atalgojums ir lielāks nekā pie mums.

– Kuri novadi?

– Konkrēti, Engures novads.

– Tātad, jūsuprāt, pašvaldība varētu vairāk atbalstīt savus jaunos speciālistus. Tomēr gribētos izteikt kādu repliku. Domāju, ka tieši bērnudārza audzinātājas, manuprāt, lielā mērā nogremdēja izglītības sistēma. RPIVA, vēl dažas augstskolas, to īpašnieki savulaik nolobēja likumu, kas bērnudārza audzinātājiem, kam jau tāpat bija pedagoģiskā izglītība, piespiedu kārtā un par lielām maksām lika papildus mācīties. Līdz ar to liela daļa labu speciālistu vidējā vecumā bija spiesta no sistēmas aiziet, bet turpina maksāt augstskolām mācību kredītus. Paskatīsimies līdzi, kas toreiz privātās augstskolas lobēja, dažāda līmeņu pasniedzējiem garantējot darbu uz bērnudārza audzinātāju rēķina!? Man ir zināmi vairāki šādi gadījumi mūsu novadā, kur labi speciālistu šobrīd strādā ārzemēs, lai atpelnītu naudu kredītam… Atvainojiet, protams, ka pārtraucu, bet, domāju, kas šī replika ir īsti vietā.

– Vai vēl kas piebilstams? 

M. Žizņevskis (SC):

– Mūsu piebilde, kaut daudz kur tika slēgtas laukus skolas,  uzskatām, ka tiešām no 1. līdz 4. klasei bērniem vajadzētu mācīties pēc iespējas tuvāk mājām. Tāpat būtu nepieciešams, lai pēc iespējas ātrāk bērni tiktu bērnudārzā – jau no 1,5 gadu vecuma, lai vecāki varētu sākt strādāt un pelnīt naudu.

– Tas viss jau notiek. Tātad piekrītat, ka viss ir šajā jomā kārtībā un problēmu nav?

– Loģiski, ka jebko var papildināt un uzlabot, tāpat kā, skrienot 100 metrus…

Komunālos jautājumus var risināt citādi?

– Apvienības «Zaļo un Zemnieku savienība» prioritātes: medicīniskās aprūpes uzlabošana; Komunikācijas ar novada iedzīvotājiem uzlabošana;  Komunālo pakalpojumu sistēmas sakārtošana.

A. Skuja (ZZS):

– Vakar laikrakstā bija raksts par šo jauno atkritumu apsaimniekošanas līgumu, un jāsaka, kauns pašvaldībai, kas šo visiem svarīgo līgumu atstājuši daudzu pašvaldību pārziņā, kas kaut ko “neesot izdarījuši”. “Mēs neesam! Vainīgi – tie tur Talsos!’ Kā tad tā? Es pirms četriem gadiem sāku slēgt līgumu ar «Kurzemes ainavu», bet beigu beigās pietrūka enerģijas. Lai izmainītu grafiku, man bija jāprasa novada domei atļauja mainīt izvešanas daudzumu. Tur ir tikai vien patiesība – grafiks un atkritumu daudzums tvertnē. Bet ja es dzīvoju viens un, lielākoties esmu darbā…..

– Kā saprotu, jūs uzskatāt, ka šo varēja sakārtot labāk?

– Protams. Vēl – par ūdeni un kanalizāciju. Ir ieguldīta nauda, darbs, bet tikšanās reizēs ar iedzīvotājiem pagastos dzirdam – dome saka, ka šobrīd ir pieslēgušies, grib pieslēgties tikai 10% no vēlamo abonentu skaita, lai projekts atmaksātos. Bet, manuprāt sen jau bija jābūt gatavam plānam, kā tad cilvēkus stimulēs, runās, lai viņi pieslēgtos. Pirmais – jau apbūves noteikumos bija jāieraksta, ka, ja ielā ir centralizētā ūdens un kanalizācijas sistēma, tad tai jāpieslēdzas. Un ja tu dzīvo šajā vietā – tas ir jāizpilda! Ir paredzēts pārejas laiks, tomēr jābūt tā, lai tas jau rīt ir izdarīts, jo, kaut ir kanalizācija, tāpat tiek laists smirdīgais ūdens grāvjos, ar ko nevar samierināties. Tas viens. Otrs, ar cilvēkiem ir jārunā un šajā gadījumā varbūt būtu vērtīgi atjaunot, piemēram,  ielu, mikrorajona vai miesta “vecākos”. Viņus var nosaukt jebkādā vadā, bet tie ir cilvēki, kas zina, kādas katrā konkrētajā vietā ir problēmas.

–  Jūsu laiks ir pagājis, bet, kā saprotu, jums bija divi ieteikumi. “Ielas vecāko” sistēmas izveide vai atjaunošana (dažviet gan tas vēl arvien darbojas). un apbūves noteikumos noteikt atbalstu tiem, kas, kas gatavojas pieslēgties sistēmai. Līdzīgi tas varētu būt arī par siltumu…

– Un arī par īpašumu sakārtošanu! Tas bija pilnīgs absurds, ka Kuldīgas iela tika pārvērta par vienvirziena kustības ielu. Aizgāju uz domi, izrunājāmies ar arhitekti. Izrādījās, kas šis jautājums – lēmums mainīt satiksmes kustību visā mikrorajonā – iepriekš nav ticis apspriests Satiksmes drošības komisijā. Jājautā, par ko tad šajā komisijā vispār runā, ja ne par tik svarīgu jautājumu?

–  Tātad trešais, ko es te dzirdu – uzlabot Satiksmes drošības komisijas darbu?

– Ne tik daudz komisija, cik domes darbu – lai šādi jautājumi tiktu apspriesti. Lai arī iedzīvotājiem iepriekš pajautā, ko viņi domā par to, ka te būs vienvirziena iela.

– Ceturtais – jūsuprāt, nav komunikācijas ar iedzīvotājiem.

–  Pie manis gan atnāca meitene, lai es parakstos par to, ka tiks rats manas mājas vārtu priekšā. Bet, kad jautā, kā remonts notiks – viņa nemaz nezina.

Viņa tikai mācēja smaidīt…

– …Tas arī labi. Vai vēl kādas idejas, ja būsiet deputāts?

– Par siltumu. Citā pilsētā esmu bijis tuvu diez gan tuvu šai nozarei un jautājumiem. Man likās interesanti, ka pirms dažiem gadiem tika remontēta katlumāja pašvaldības SIA «Tukuma siltums» un pēkšņi rodas koģenerācijas stacija. Līdz ar to, koģenerācija izmaksā lētāk, bet mēs maksājam to pašu. Tā arī, manuprāt, ir nekonsekvence. Es sev nekad nepērku mersedesa riteņus ar domu, ka kādreiz nopirkšu mersedesu! Līdzīgi ar minēto katlumāju.

– Tomēr jautājums paliek atklāts, ko jūs, ja būtu deputāts darītu citādāk, piemēram, ar atkritumiem?

– Uzskatu, ka pašvaldībai vajadzēja piedalīties pie līguma slēgšanas.

– Piedalījās un teica, ka neko nevarēja lemt un panākt. Jā, pēdējā no trim reizēm tika uzticēta Talsu pašvaldībai, bet tas tādēļ, ka J. Šulcam tiek pārmests, ka viņš lobē «Kurzemes ainavu».

– Lai lobē – ka tik cilvēku labā.

– Nu labi, bet ko vēl darīsiet citādāk?

– Ar cilvēkiem ir jārunā. Nevar visu zināt viens domes darbinieks.

–  Bet viņi jau, vismaz komunālajā nodaļā, strādā, mēles izkāruši. Jūs palielinātu administratīvos resursus un pieņemtu vēl kādu?

– Nē, bet darbus sadalītu. Cik šobrīd strādā komunālajā dienestā un, cik sabiedrisko attiecību nodaļā?

M. Rudaus-Rudovskis (V):

– Trīs un trīs.

A. Skuja:

– Un vai šīs divas jomas var salīdzināt?

– Vai ir kāds papildinājums? Reformu partija, lūdzu!

E. Jurēvics (RP):

– Tādi brīnumi notikuši, ka Reformu partijai jāsāk Zaļo zemnieku partijai piekrist… Bet lieta tāda – arī programmā esam kā vienu no pirmajiem ielikuši punktu, ka visu komunālo pakalpojumu sniedzēji atskaitīsies iedzīvotājiem un katru gadu būs nopietna diskusija par šiem jautājumiem – kur nauda ieguldīta, kādi tarifi.

– Bet viņi atskaitās, un mēs arī to publicējam…

– Kā intervijas, piekrītu – ir bijušas. Bet būtu vajadzīga diskusija.

– Jautājums «Tukuma pilsētai un novadam» – vai jūs neatskātāties katru gadu?

J. Šulcs (TPN):

– Kādas muļķības! Pat likums ir tāds, kas liek katru gadu atskaitīties, domei jāizskata visi rādītāji un jāpieņem lēmums katru gadu. Tā ir vienkārši nezināšana.

E. Jurēvics (RP):

– Tā ir viena lieta – kādā nelielā vietiņā ielikt informāciju, ka notiks atskaite. Bet iedzīvotājus būtu jāuzrunā nopietnāk un jādiskutē. Otra lieta – lai būtu pārliecināti par tarifiem, ir jāveic energoaudits. Trešais, ko dome jau sākusi darīt, – informēt cilvēkus par māju siltināšanas iespējām. Arī mēs jau esam veduši speciālistus – Ekonomikas ministrijas parlamentāro sekretāru Vilni Ķirsi.

Par atkritumiem un siltumu

– Tātad izmantosiet vairāk savas partijas resursus. «Vienotība»? Jūsu rindās taču ir domes izpilddirektors. 

M. Rudaus-Rudovskis (V):

– Ar atkritumiem ir tā, ka pagaidām mēs esam lūguši caur presi nesteigties un neslēgt šos līgumus. Bet jāsaprot viens – pašvaldība caur iepirkumu nodiktē viena kubikmetra atkritumu izvešanas cenu un izvešanas kārtību jeb biežumu. Jau kādu līgumu slēgt starp iedzīvotāju un firmu – tā jau ir viņu brīva izvēle. Saprotu, ka iedzīvotāji šobrīd paliek tādā kā ķīlnieka lomā, tāpēc vēlamies šo piedāvāto līguma projektu pārskatīt. Vai nu tiks tajā iestrādāti mūsu piedāvātie noteikumi, vai ne. Ja – nē, tad, visticamāk, būs vēl viens iepirkums.

– Jūrmalas dome uzņēmumam ir jau uzlikusi sodu…

– Līgums, kas noslēgts starp Tukuma novada pašvaldību un uzņēmēju, ir tāds, kas nosaka, ka no 1. jūnija mūsu teritorijā, atbilstoši saistošajiem noteikumiem, tiek izvesti atkritumi par Ls 3,91 m³ + PVN.

– Mēs to nopublicēsim, lai šādu nemēģina slēgt, bet jums jādomā par sodiem. Nevar uzlikt tantei slēgt līgumu, kur pat jurists kaklu nolauzīs!

– Piekrītu. Vēl attiecībā uz atkritumu izvešanas biežumu. Gribam, lai nebūtu tā, kā šobrīd saistošajos noteikumos, kad iedzīvotājam atkritumi jāizved vismaz vienu reizi mēnesī vai viņš var vērsties domē, lai saņemtu atsevišķu atļauju izvest retāk. Iepriekš gan pārbaudām, vai īpašumā tiešām nav deklarēti vairāk nekā divi cilvēki, pensionāri, kuriem tiešām šo atkritumu nav. Šādas atļaujas tiešām dotas ļoti daudz. Bet, tā kā piedāvātais tarifs ir ļoti zems, mums – «Vienotībai» – ir piedāvājums pēc vēlēšanām šos noteikumus atkal vērt vaļā, izskatīt, pārskatīt un lemt par jaunu atkritumu izvešanas kārtību.

– Par siltuma piegādi. Arī šīs nedēļas «Ceturtdienas sarunās» bija šāds jautājums: ir uzcelta jaunā katlumāja, kuras būvniecības izdevumi iekļauti tarifā un tad uzbūvēta koģenerācijas stacija, kas būtībā rada zaudējumus pašvaldības uzņēmumam.

– Nepiekrītu, ka pasliktina, un nepiekrītu, ka tarifs var būt dārgāks vai lētāks. Nav pagājis pat gads, lai varētu zināt, kā būtu, ja visu laiku iepirktu siltumu no koģenerācijas stacijas. To darām tikai no šī gada janvāra, un šī ir bijusi arī pirmā sezona, kurā esam pārgājuši tikai uz šķeldu un uz jaunajiem apkures katliem. Domājam, ka varētu pārskatīt tarifu, kad tas viss būs zināms.

– Uz kuru pusi?

– Domāju, ka uz leju, jo koģenerācijas piedāvātais siltums ir lētāks nekā mūsu saražotais. Vai varējām no viņiem nepirkt? To likums nosaka – ja kāds saražo lētāk nekā mēs paši, mums tas ir jāpērk.

– Jautājums cits – vai vajadzēja rekonstruēt katlumāju, ja skaidri zinājāt, ka būs koģenerācijas stacija?

– Obligāti vajadzēja rekonstruēt, jo ar esošo katlu māju, esam neatkarīgi no uzņēmēja. Uzņēmējs varbūt šodien strādā, bet rīt vairs ne. Un ko mēs tādā situācijā darīsim? Otrs, savu rekonstrukcijas projektu sākām pirms četriem, pat pieciem gadiem, kad par koģenerācijas staciju Tukumā neviens nemaz nerunāja. Šis piedāvājums nāca vien pagājušā gada janvārī.

A. Puķīte (NTZ):

– Nav tiesa. 2010. gadā par to runāja.

– Tās ir divas atšķirīgas lietas. Ideja jau bija pat 2005. gadā, tomēr visas šīs ieceres apstājās. Un, kad mēs pieņēmām lēmumu būvēt un likt savus katlus, sākām projektu virzīt un bija saņemts piedāvājums, atnāca koģenerācijas stacija, blakus nopirka zemi, uzbūvēja staciju un piedāvāja mums pirkt savu siltumu.

– Trešais [pašreizējai domei izteiktais] pārmetums – darbu sakārtošana. Jums komunālajā nodaļā esot par maz darbinieku, kas noskrējušies nespēj ar cilvēkiem runāt, kaut ļoti labi strādā…

M. Rudaus-Rudovskis (V):

– Komunālā nodaļa beidzot ir tāda, ar kuras darbu esmu daudz maz apmierināts. Mums ir jauns vadītājs, kurš tiešām ieviesis jaunas vēsmas, un ir uzrāviens šajā jomā. Un tas ir lauciņš, kas, domāju, ir sakārtots.

– Uz sanatoriju viņus vajag. Bet jūs uzskatāt, ka viņiem atliek laika arī, piemēram, aprunāties ar cilvēkiem… 

– Tieši tā, un jauni štati komunālajā nodaļā šobrīd nav paredzēti. Ja vien vēlāk nenotiks kāds politisks uzstādījums par visas koncepcijas maiņu visā novadā. 

– Bet par lielajiem  projektiem – ūdens un kanalizācijas sistēmu, par ceļu u.tml. Acīmredzot iedzīvotāju aptaujas, kas bija jārīko uzņēmējiem, bijušas paviršas?…

– Konkrēti par ūdens un kanalizācijas projektu tika runāts katrā atsevišķā ielā, bet par Kuldīgas ielu pat tika organizēta iedzīvotāju sapulce, kurā konkrētais kungs, kurš izteicās, nemaz nepiedalījās. Nezinu, kāpēc.

A Skuja (ZZS):

– Ja man pirmdienas vakarā iemet pastkastītē zīmīti, ka otrdiena 10.00 notiek sapulce, piedodiet, es arī strādāju.

M. Rudaus-Rudovskis (V):

– Darba laikā iedzīvotāju sapulces nenotiek. «Tukuma ūdens» varbūt tās rīkoja pa dienu, bet tad pie katra iedzīvotāj tika iets atsevišķi.

 – Pie manis neviens nebija… Nu labi, bet jūs uzskatāt, ka problēmu komunālajā sfērā nav un viss ir sakārtots?

– Līdz galam sakārtots nekas nekad nevar būt. Vienmēr var kaut ko uzlabot, bet es uzskatu, ka virzība ir pareizā.

– Šulca kungs, jūs jau gan izmantojāt iespēju izteikt replikas, un tomēr – jūsuprāt, ir vai nav problēmas komunālajā jomā?

J. Šulcs (TPN):

– Vēlreiz saku, ka visu var izdarīt savādāk – ar citām metodēm, pieejām…  Tik liels ūdenssaimniecības projekts kā pilsētā nav neviens valstī, un principā, ja kopumā skatāmies, tas ir arī viens no veiksmīgākajiem, ja salīdzina ar to pašu Saldu, Talsiem u. tml.

 – Bet jautājums bija cits – vai esat domājuši, kā veicināsiet klientu pieslēgšanos sistēmai?

– Sen jau darbojas noteikumi par līdzfinansējumu, ja vēlas pievienoties ūdens un kanalizācijas sistēmai. Dotajā brīdī SIA «Tukuma ūdens» ir izveidota brigāde, kas par stipri zemākām cenām, nekā, piemēram, uzņēmēji, pieslēdz māju pie sistēmas. Šobrīd jau ir vairāk nekā 600 iesniegumu par pieslēgumiem. Lai attīstītu projektu, no novada budžeta ir tajā ieguldīts, lai iedzīvotājiem nebūtu tik augsti tarifi.

– Kāda ir tā piešķirtā summa, lai atbalstītu pieslēgšanos?

 – Līdz īpašuma robežām tas ir nodrošināts.

 – To paredz projekts.

 – Bet jūs gribētu, lai visiem, neatkarīgi ne no kā, pieslēgtu ūdensvadu un kanalizāciju? To neatļauj arī likums. Negribu atkal nonākt KNAB!

 – Bet kādreiz taču atbalstījāt ēku krāsošanu?

 – Bet tas bija kaut kas cits un skāra pilsētas kultūrvēsturisko ēku vizuālo skatu. Tādējādi mēs arī šobrīd sniedzam atbalstu, piemēram, mainām logus baznīcā. Bet privātā īpašumā ieguldīt mēs nedrīkstam.

A. Puķīte (NTZ):

– Konkrēti Baznīcas ielā gan dome 60% atbalstīja pieslēgšanos ūdensvadam…

J. Šulcs (TPN):

– Tas tādēļ, ka tur ir pašvaldības dzīvokļi un arī – parasti velkam maģistrālos vadus, ne iekšā dzīvoklī. Minētais gadījums bija izņēmums, jo sadales punkts bija starp divām mājām. Katrs gadījums ir individuāls. Bet ko esam domājuši – kādu atbalstu sniegt un ko arī, visticamāk, darīsim: ja parādīsies cilvēki, kuriem nav iespēju pieslēgties, bet viņi to grib, tad ir viens likumisks variants – pieslēgšanās izdevumi tiks pievienoti tarifam un cilvēks to varēs nomaksāt laika gaitā.

– Tātad it kā kreditēsiet?

– Caur uzņēmumus, ne domi. Un, ja būs vajadzīgs, to darīsim. Šobrīd piedāvājumu pieslēgties, kā minēju, ir ļoti daudz. Kad viss noslēgsies – pēc kādiem diviem gadiem, tad varēs arī domāt par šo jauno programmu.

Un kā ar pagastiem?

– Lielākoties mēs šobrīd runājam tikai par pilsētu un tās komunālo sistēmu.. Kā būs pagastos? Šobrīd Slampē, Džūkstē, citur redzamas problēmas. Kā izteicās zemnieki…

J. Šulcs (TPN):

– Jā, nu var paskatīties, kur lielie zemnieki bijuši… Reizēm šķiet, – kopā nākot novadā, esam  sākuši no pilnīgas nulles, kurā nekas nav bijis! Šobrīd ir izveidota pašvaldības SIA «Tilde», kas pārņem komunālos darbus pagastos. Intensīvi cilvēki tiek aicināti slēgt apsaimniekošanas līgumus, kas daudz kur nav bijuši. Un pamazām problēmas tiks risinātas, piemēram, ar Džūkstes katlumāju, ko domājam risināt koģenerācijas formā. Par tīkliem – arī intensīvi risinām.

– Vai esat atvēlējuši naudu šo divu pagastu sistēmu sakārtošanai?

 – Projektam ir līdzfinansējums, un četru gadu laikā nav bijis tā, ka nebūtu tas piešķirts.

– Jūs tātad koncentrējaties uz projektiem?

 – Bet kā savādāk, ja kredītus var ņemt tikai projektu īstenošanai!

 – Tātad varam solīt, ka siltumapgādes sistēmas Džūkstē un Slampē būs. Vai «Saskaņas centram» ir ko piebilst?

M. Žizņevskis (SC): 

–  Ja runājam par koģenerāciju un «Tukuma siltumu» – viennozīmīgi – tas nav slikti, jo vienlaikus tiek ražota elektroenerģija. Ja salīdzina ar Ozolniekiem (dati gan ir kādu gadu veci), sanāk, – ja 30% par siltumu nav nomaksāts, to nosedz ar elektrības tirgošanu. Tāpat arī uzņēmējam sanāk lētāk padot silto ūdeni uz nelieliem apjomiem. Bet, ja palaiž «Tukuma siltuma» katlus un veidojas liekais saražotais, tas nav efektīvi. Šajā gadījumā mēs atbalstām domes rīcību.

– Bet par komunālo sistēmu kopumā – ko jūs varbūt darītu savādāk?

 – Ja runājam par ūdenssaimniecības projektu – viennozīmīgi, lielākā problēma ir pieslēgšanās no līnijas uz mājām. Ko darīt? Es jau esmu izteicies, ka ar «Tukuma ūdeni» noslēgtu savstarpējo līgumu uz diviem gadiem par tā saucamo novilcināto maksājumu. Par šo jautājumu tātad būtu koalīcijā ar esošajiem deputātiem. Vēl jāņem vērā,  ka daļa, kaut nemāk pieslēgties, to dara, kā ienāk prātā. Beigās mēs būsim tikai zaudētāji.

– Tātad domājat, ka vajadzētu papildus uzraudzību šajos darbos.

 – Un tam vajadzēja būt jau pašā sākumā, slēdzot līgumu. Jāsaka, ka pats arī esmu ap 20 līdz 30 centra mājas jau pierunājis, lai slēdzas klāt.

I. Plaude (NTZ):

–  Nu tad noslēdzošie vārdi – diskusijas aizsācējiem, ZZS!

A. Skuja (ZZS):

– Tikai dažas replikas. Kāpēc, kad tika uzsākts katlumājas remonts, jau tajā brīdī netika izskatītas koģenerācijas iespējas? Tas nav pēdējo trīs gadu sasniegums, bet gan pirms 12 līdz 15 gadiem bija zināms, ka tas ir lētāk. Atbildi nevajag.

J. Šulcs (TPN):

– Bija loģisks risinājums, bet, ja atbildi nevajag….

A. Skuja (ZZS):

– Viens saka, ka komunālā nodaļa ir ļoti pārslogota, cits – ka viņi ir diezgan pabrīvi. Es pieņemu tā, – ja cilvēki katram grib izskaidrot, kādi būs atkritumu izvešanas noteikumi, protams, tas noslogo. Tas jādara uzņēmējam… Otrs – šis pavasara jaunums pie bērnudārza «Karlsons». Uzstādīts guļošais policists, pirms kura ir zīme, ka pēc 100 m tas būs, bet guļošais policists ir pēc 25m!

– Tas jau ir cits jautājums…

 –  Bet šie sīkumi jau kopā salasās.

 – Mēs par to rakstām avīzē! Bet nu, piedodiet, jūs būsiet savu laiku jau iztērējuši.

Lielāku atbalstu uzņēmējiem

Partijas «Vienotība» trīs prioritātes: uzņēmējdarbība; izglītība un kultūra; sociālā joma.

A. Jomerts (V):

– Laikam jau runāsim par atbalstu uzņēmējdarbībai.

– Jums šķiet, ka tas bijis par mazu? 

D. Lebeda (V):

– Nē, mēs tā nesakām.

A. Jomerts (V):

– Cik nu spējusi, tik pašvaldība ir atbalstījusi uzņēmējdarbību. Piemēram, iepriekšējos četros gados piesaistīti 30 miljoni Eiropas fondu projektiem, kas ir ievērojama summa, un daudzi uzņēmumi ir bijuši nodarbināti. Tie ir gan ceļi, gan siltināšana un daudzām citām lietām. Tāpat ir atbalstīti NVO projekti – ir dota iespēja darboties, piesaistīt naudu. Tālāk problēmas, ko iepriekš jau pārmeta, ka līdz ar projektiem citiem uzņēmējiem savukārt tiek traucēts darbs. Piemēram, Pils ielā. Šo sistēmu vajadzētu uzlabot, lai, rokot ielu, paliek vismaz viena josla. Dome to varbūt varētu kompensēt ar nomas maksas atlaidēm.

– Vai Pils ielā vispār ir pašvaldības telpas, izņemot mūzikas skolu un pašvaldības policiju? Tad par kādām atlaidēm mēs varam runāt?

– Piemēram, uz nekustamā īpašuma nodokļa rēķina. Arī līdz šim mēs dodam nodokļu atlaides tiem  uzņēmējiem, kas saglabā darba vietas, tiem, kas izīrē dzīvokļus un kam ir noteikti ieņēmumi par platību u.tml.

– Ko darītu citādāk?

– Piemēram, iepirkumos, lai būtu lielāka iespēju mazajiem uzņēmējiem, pieliktu klāt zaļās komponentes noteikumus, kā tas bijis, piemēram, Smārdē, kur iekļauts punkts par CO² izmešiem un nav vairs izdevīgi pakalpojumu piegādāt, piemēram, no Liepājas.

– Tā ir tāda savējo slēptā lobēšana…

– Ir daudz vēl tādu lietu, ko varētu darīt.

– Kā saprotu – jūsu piedāvātais jaunums ir spēcīgāka projektu koordinācija?

– Vienkārši jābūt tā, lai projektu īstenošana pēc iespēja citiem netraucētu.

– Tad jau jūs šajā jautājumā varētu bloķēties ar «ZZS» komunikācijas jautājums?

– Jā, komunikācijas ir jāuzlabo.

D. Lebeda (V):

– Daudzi uzņēmēji, darba devēji saka, ka trūkst informācijas par darba spēku. Domāju, ka arī pie mums vajadzētu regulāri ar domes atbalstu, sadarbojoties ar uzņēmēju, organizēt Darba vakanču gadatirgus. Tas šajā novadā ir visnepieciešamākais.

– Ko var papildināt pārējie? Reformu partija, līdzu!

E. Jurēvics (RP):

– Mums jāatbalsta uzņēmēji, NVO un Tukuma uzņēmēju klubs. Esam atbalstījuši viņus arī iepriekš, kopīgi organizējot diskusijas. Trešais, uzskatām, ka jāatbalsta vietējie ražotāji, piemēram, izveidojot atpazīstamības zīmi.

– Kā konkrēti jūs to iedomājaties?

– Piemēram, tirgū būtu redzams, kas ir saimniecības no Tukuma, Tukuma novada. Var jau nopirkt graudus, bet es nezinu, vai tie ir vietējie.

– Kā tad jūs par to pārliecināsieties, ja visa valsts ar to netiek galā?

– Uzskatu, ka pašvaldība varētu šādas atpazīstamības zīmes izveidot un izdot.

– Bet, kā jūs saprotat, tas nav lēts prieks. Un, jūsuprāt, dome to visu finansēs?  Arī kontroli, kas sekos līdzi ražotājiem, zīmes uztaisīšanu, izdalīšanu?

– Domāju, tas būs, sadarbojoties ar uzņēmējiem, būs jājautā arī viņu domas, ne tikai dome to uzņemsies. Otrs, skolās jāatbalsta, lai vietējie uzņēmēji, ražotāji varētu sniegt savu pakalpojumus. Saka jau, ka ES to aizliedz, bet to noteikti varētu īstenot, kā jau minēja, nosakot attālumus, cik tālu produkti tie vesti.

– Mūsu skolās lielākoties ēdināšanu nodrošina uzņēmēji. Kā jūs piespiedīsiet viņus iepirkt produktus no vietējiem ražotājiem? Ko darīsim, ja Indijas gurķīši ir lētāki?…

– Protams, bet es domāju, ka daudz ko dzīvē var panākt ne tikai ar normatīviem aktiem, bet arī ar runāšanu.

– Zaļie zemnieki, ko jūs teiksiet par uzņēmējdarbības atbalstu – tā ir problēma Tukumā? Jūs esat uzņēmējs, kā jums ar nodokļu atlaidēm?

A. Račkovskis (ZZS):

– Nekādas. Ar atbalstu ir diezgan pašvaki, es pat teiktu, ka tā nav. Bet sākumā droši vien vajag sakārtot esošās lietas un tad ķerties klāt jaunām. Piemēram, šobrīd Tukumā ir redzami simtlatnieki, kas vāc ar cirvīšiem zarus. Vajadzētu varbūt šos zarus 90% gadījumu sašķeldot un aizvest uz to pašu «Tukuma siltumu». Tas ir ierosinājums tikai par sakārtošanu. Ja runājam par jaunajiem uzņēmējiem, gribētu piedāvāt nodokļu atvieglojumus tiem, kuri atver jaunu uzņēmumu vismaz ar desmit nodarbinātajiem.

– Cik ilgu laiku dosiet nodokļu atlaides? Turklāt jūs tās varat piedāvāt tikai nekustamā īpašuma nodoklim.

– Tur jāskatās, cik lielā apmērā to varam darīt.

– Cik lielu nodokli jūs maksājat, atvainojiet par tādu privātu jautājumu? Un vai jums šāda atlaide būtu svarīga? Engures novads, piemēram, lidlaukam (skrejceļam) atlaida 90%.

– Protams, sākumā viss ir būtiski, arī Ls 100 un Ls 200. Ja skatāmies, kā tas notika, kad veidoju savu pirmo uzņēmumu, tad par noteikumu tika uzlikta jauna ceļa sākumposma izbūve, kuru šogad taisos pabeigt. Tagad saka, ka varbūt nevajag…

– Kāpēc tad jūs [TPN] neatbalstāt uzņēmējus?

A. Volfs, TPN:

– Vajag precīzāku informāciju, Andris te ļoti aptuveni izstāstīja.

A. Račkovskis (ZZS):

– Bet ja es iedziļināšos faktos, pusstunda paies.

– Zinu, ka Pūrē ir ļoti liels atbalsts uzņēmējiem… Bet Tukumā jūs nemīlēts izklausāties?

A. Volfs (TPN):

– Nav taisnība.

A. Račkovskis (ZZS):

– Tāpēc arī vajag mazināt birokrātisko slogu pret uzņēmējiem, it īpaši, kad vietējais cilvēks grib veidot savu uzņēmumu. Varbūt ne pats domes priekšsēdētājs, bet varbūt viens no deputātiem vai uzticamības persona vismaz sākumā ar viņu var aprunāties, kā domā darīt to un to? Citādi – dialogs veidojas tikai ar būvvaldi, citām instancēm…

– Un šis dialogs ir labs?

– Protams, ka labs. Tikai norādījumi būvvaldei nāk no augšas, un tur mainīt vairāk neko nevar.

– Tas, ko dzirdēju: šī atbalsta tomēr nav un uzņēmējs Tukuma novadā mīlēts īsti nejūtas, vismaz daži uzņēmēji ne?

M. Žizņevskis (SC):

– Ja runājam par uzņēmējdarbības atbalstu, vienu mīnusu varu pateikt. Uz vienu dienu Stacijas ielas aplis, Kurzemes iela, Lauktehnika bija ciet un izveidojās nekur neizbraucams ceļš… Trakākais, ka bija izfrēzēts asfalts, padziļinājums ļoti smuks, bet neviena zīme nebija uzlikta.

– Tas ir jautājums par koordināciju – kā šie darbi tiek veikti un ka tie tiek nepietiekami uzraudzīti.

– Ja runājam, kā veicināt uzņēmējdarbību, tad pilsētā divus gadus, laukos trīs gadus vajag atlaides no īpašuma nodokļa.

– Vai tas ir tik būtiski, jo pie mums nodoklis ir neliels?

– Ir būtiski. Ja skatāmies, ka daudzi veido jaunas firmas, viņam Ls 100 ir daudz.

Ja skatāmies pilsētas attīstību, varbūt viss ir okei, bet, ja skatāmies [iepirkumu, konkursu] noteikumus, tad būtu vienreiz jāievieš novadam izdevīgākais produkts, izdevīgākā tāme, aprēķins. 

– Vai nebija tā, ka valsts noteica, ka noteiktā laikā bija jāizvēlas tikai lētākā cena?

– Bija, bet pēc tam var izskatīt papildu variantus.

J. Šulcs (TPN):

– Var noraidīt un sludināt konkursu atkārtoti, taču Eiropas projektā tad laiks ir atkal zaudēts.

– Vai šodien ir iespēja runāt par citiem kritērijiem, izņemot lētāko cenu?

M. Žizņevskis (SC):

– Saimnieciski izdevīgākais piedāvājums. Tagad reizēm projektos summas lēkā no 240 līdz 90 tūkstošiem latu. Ja iet runa par lētāko piedāvājumu, tad visiem skaidrs, kas var notikt, ja vinnēs lētākais – darbu nepabeigs, nesamaksās nodokļus, nesamaksās strādniekiem…

– Uz šā grābekļa esam pāris reižu uzkāpuši, es domāju, tas visā valstī tā ir – paskatāmies Talsu ūdenssaimniecības projektu…

J. Šulcs (TPN):

– Tas pats projekts ar «Mūsu māju».

– Atceros, kā pirms iepriekšējām vēlēšanām par to tepat diskutējām un uz tā paša grābekļa uzkāpām.

M. Žizņevskis (SC):

– Nekas jau nav mainījies.

Ē. Lukmans (TPN):

– Protams, šis atbalsts var būt lielāks, bet nepiekrītu, ka tā nav – līdzfinansējums maģistrālo komunikāciju (ūdensvada un kanalizācijas) izbūvei komersantiem šogad ir Ls 25 000. Tas attiecas uz pilsētu un arī lauku teritorijām. Ja pieprasījums būs, šo summu var izmantot. Līdzfinansējums ielu izbūvei – Ls 20 000. Ar saistošajiem noteikumiem noteikta nekustamā īpašuma atlaižu programma. Var, protams, diskutēt par procentuālo attiecību; noteikumos šis atbalsts iekļauts līdz pat 90%, ko atļauj likums.

– Automātiski tas tātad nav; ja uzņēmējs nāk, tad arī atlaides dodat?

– Jebkurā gadījumā saistībā ar šī nodokļa samaksu ir jākontaktējas ar pašvaldību, un tad arī parādās jautājums par atlaižu sistēmas piemērošanu.

– Sapratu no uzņēmējiem, un arī citi par to ir teikuši, ka nav cilvēka, ar kuru Tukuma domē var aprunāties;  ir pat sūdzības par augstprātīgu attieksmi.  Vienīgi pie Šulca varot iet, un tad ir jāpierakstās, vai pie Māra (izpilddirektors M. Rudaus-Rudovskis).

J. Šulcs (TPN):

– Domē ir komandas darbs…

Ē. Lukmans (TPN):

– Gribu turpināt par netiešo atbalstu uzņēmējiem caur pašvaldības institūcijām – šogad tie ir divi miljoni latu, par ko tās veic remontdarbus, iegādājas preces, pērk pakalpojumus. Otrais netiešais atbalsta veids – jaunu asfaltētu ielu izveidošanas programma.

– Bet iebildums bija, ka jūs liekat atjaunot uzņēmējam kādu ceļu posmu, lai gan brīvu līdzekļu viņam nav.

– Pašvaldība līdzfinansē.

– Savos plānos [pašvaldība] var stāstīt nezin ko. Vai jums [A. Račkovskim] bija līdzfinansējums?

A. Račkovskis (ZZS):

– Ar līdzfinansējumu bija tā: sākumā izbūvēju ielu (Vilkājas) ar šķembu segumu, jo asfaltam man nepietika līdzekļu, taču ar to arī pietika. Bet blakus uzbūvējās «TOP» veikals, un cilvēku pieplūdums bija cits, tāpēc šķembu ceļš sāka jukt ārā. Tad veikals kopā ar domi atrada šos līdzekļus, lai noasfaltētu ielu, bet sākotnēji par līdzfinansējumu nebija runas nekādas.

– Kāpēc dome šo uzņēmēju neatbalstīja?

Ē. Lukmans (TPN):

– Bet rezultāts jau ir panākts.

–  Kāpēc viņam no ērkšķiem līdz zvaigznēm bija jāiet?

– [A. Račkovskim] Bet tas jau bija jūsu piedāvājums.

A. Račkovskis (ZZS):

– Mani piedāvājumi būvvaldei bija daudzi un dažādi, bet rezultātā, vienalga, tika paprasīts: vai nu 200 metru ielas sākumposms, vai tajā vietā nebūvē un izvēlies citu vietu. Protams, ļoti demokrātiski. Bija arī iespēja izbūvēt šo ielu 50 metru garumā, kas man bija nepieciešams, lai varētu iebraukt savā objektā, bet, nē, tika paprasīts, ka vajag 200 metrus līdz zemes [gabala] beigām.

Ē. Lukmans (TPN):

– Bet mums ir vienlīdzīga attieksme pret visiem, arī, kad «Alhaus» cēlās, ielas posms ar pašvaldības līdzfinansējumu zemes gabala robežās tika uzbūvēts.

–  Par vienlīdzīgo attieksmi – iebilstu! Atceros senāku gadījumu, kad kafejnīcas «Vilvita» vietā uzņēmējs gribēja būvēt kafejnīcu, taču nekas neiznāca, jo viņam neļāva pārrakt nesen kā asfaltēto Raudas ielu. Patiesībā jūs veselai ģimenei nogremdējāt biznesu, neļaujot rakt, bet pēc tam raka ielas ne pa dienām, bet pa stundām – pa labi un kreisi…

I. Zariņš (TPN):

– Tas ir par pilsētas laikiem, ne novada laikiem…

– Kāda starpība, ja tie paši cilvēki ir pie teikšanas un viņu attieksme nav mainījusies?

Ē. Lukmans (TPN):

– Bet nosacījumos taču ir teikts, ka piecus gadus pēc asfaltēšanas nevar rakt.

– Bet tos taču nepiemēro… Labi, ar to arī šo diskusiju beidzam, paliekot katrs pie savām domām.

Viens jautājums konkurentam

– Tā kā esam jau ilgi runājuši, nedaudz mainām spēles noteikumus – citam sarakstam vai cita saraksta cilvēkam varēsiet uzdot vienu, nevis divus jautājumus, kā bija plānots. Viena minūte laika apdomai.

E. Jurēvics (RP):

– Jautājums «Tukuma pilsētai un novadam»: Pasta ielā 13 ir jauna māja, ko dome nopirka, ja nemaldos, par 1,8 miljoniem latu. Ideja ir laba – lai būtu vieta, kur dzīvot arī jaunajiem skolotājiem, un pēdējā stāvā arī internāts, bet daudziem iedzīvotājiem radās jautājums, vai nebija pareizāk un izdevīgāk iepirkt atsevišķus dzīvokļus no iedzīvotājiem, lai izdevumi nebūtu tik lieli? Pieņemsim, Sēmē ir tukši dzīvokļi… 

– Jūs domājat, ka Sēmē dzīvokļi būtu lētāki, bet nezinu, vai jauno skolotāju jūs uz Sēmi dabūsiet…

Ē. Lukmans (TPN):

– Mēs ieguvām ļoti lielu skaitu dzīvokļu – 50, bet nav pārliecības, ka, atsevišķus īpašumus pērkot, tikpat lielu daudzumu par tādu cenu mums šajā tirgus situācijā izdotos dabūt. Otrkārt, esam ieguvuši internātu, kas palīdzēs piesaistīt skolēnus ģimnāzijai, jo internāts kā struktūrvienība būs pie ģimnāzijas. Treškārt, pagrabstāvā būs telpas sociālā dienesta funkciju attīstībai. Dotajā momentā īrējam telpas sociālā dienesta vajadzībām, un tādā gadījumā mums šie izdevumi samazināsies. Ceturtkārt, tas saistīts ar ledus halles attīstību – nometnes, kas tiek organizētas, starptautiskās un vietējās, ledus hallei dod papildu finansējumu, īpaši vasarā, kas ļauj pilnībā uzturēt internāta telpas. Piektkārt, tas saistīts ar aktuālo dzīvokļu problēmu Tukumā, kur piešķiram dzīvokļus atbilstoši saistošajiem noteikumiem, kā arī tiem saistošajiem noteikumiem, kurus gatavojamies pieņemt jautājumā par speciālistu piesaisti.

– Neiebilstot jūsu teiktajam, maza replika – mēs izrēķinājām, ka viens dzīvoklis šajā mājā izmaksā Ls 36 000, bet tādas tirgus cenas Tukumā šobrīd nav.

M. Rudaus-Rudovskis (V):

– Nākšu palīgā. Mēs nopirkām māju, maksājot nepilnus Ls 300 par m², tā kā vidējā dzīvokļa platība ir 52 m², dzīvokļa cena Ls 15 000. Vēl jārēķina istabas internātam un pagrabstāvs.

A. Volfs (TPN):

– Edmund, gribu piebilst, ka dzīvokļa rindā ir 250 cilvēki, un astoņi vai desmit cilvēki katru reizi nāk uz pieņemšanu un prasa palīdzību. Pēc tavas metodes ejot, viņiem vēl jāgaida pieci gadi.

–  Tagad vārds «Saskaņas centram».

M. Žizņevskis (SC):

– Viens jautājums visām partijām ar atbildi – jā vai nē.

– Vai pārējie tam [noteikumu maiņai] piekrīt?

Visu sarakstu pārstāvji: ”Jā!”

M. Žizņevskis (SC):

– Vai atbalstīsiet lauku ceļu uzturēšanu?

– Visas partijas saka – jā.

– Redziet, cik ātri var tikt galā ar jautājumu, un es braukāšu pa normāli grantētu ceļu…

– Kā var nesolīt… (Aplausi.) Nākamie – « Tukuma pilsētai un novadam», kam prasīsiet?

A. Volfs (V):

– Mēs uzdosim jautājumu «Zaļo un Zemnieku savienībai»: kā jūs izskaidrosiet, ka līdz novada izveidošanai jūsu vadītajos pagastos, izņemot vienu, Eiropas Savienības investīcijas bija pilnīga nulle?

A. Driķis (ZZS):

– Speciāli skaidrībā neesam tikuši, bet tajos gados katrā pagastā bija ievēlētie cilvēki, kas savu attīstību plānoja atbilstoši vajadzībām un arī iespējām. Konkrēti Tumes pagastā aktuālākās lietas bija skola, un tur nekādas Eiropas vai «Sapard» naudas nebija, tās bija valsts investīcijas, mūsu pašu pagasta investīcijas un aizņemtā nauda. Katlumājas rekonstrukcijas projektu uz Eiropas naudām devām, sagatavojām, precīzi 365 dienas tas tika izvērtēts un 366. dienā saņēmām atbildi, ka tas netiek atbalstīts, tāpēc darījām paši par savu naudu. Satiksmes drošības projekts tika sagatavots pagasta padomes laikā un palika aiz borta kopējo līdzekļu trūkuma dēļ; paldies novada domei, ka atkārtota uzsaukuma laikā to iesniedza atkal. Tādēļ nevaru piekrist apgalvojumam, ka investīciju nav bijis. Man, atklāti sakot, nepatīk, ka mēs kā tādi trūcīgi latvieši, kam pašiem nekā kabatā nav vai kas negrib savu tērēt, var celt tikai tad, kad no kāda cita var naudu dabūt, šai gadījumā – no Eiropas fondiem Briselē. Ir lietas, kas ir vajadzīgas un jādara, bet ne jau tāpēc, ka no kaut kurienes var dabūt naudu.

– Es sapratu, ka Tumes pagasts nebija tas, par ko jautāja, tāpēc uz jautājumu neatbildējāt. Jo jautājums bija, kuros pagastos nebija šo ieguldījumu. Tai pat laikā jūsu partijai piederīgie [pašvaldību vadītāji]vairākas augstskolas šai laikā beidza, tai skaitā par pašvaldības naudu. Tai pašā Džūkstē bija daudz papildus naudas, bet tā netika izmantota pagasta vajadzībām; pagasta cilvēki saņēma vienu no lielākajiem atalgojumiem. Tāpat jautājums, kā naudu izmantoja Degoles pagastā – vai vajadzēja to tērēt parciņam, kas nav meliorēts un slīkst ūdenī? Par to, kāda ir partijas atbildība, jūs neatbildējāt. Jūs pārmetat valstij, ka tā projektus atstāja aiz strīpas, bet tai laikā pie vadības bija jūsu partija…

– Tas nav pārmetums, vienkārši Degole un Džūkste nav mūsu zemnieku partijā.

A. Volfs (TPN):

– Tume, Degole, Jaunsāti, Zentene, Džūkste – visi toreiz bija jūsu pagasti.

 – «Vienotība», kam uzdosiet jautājumu?

D. Lebeda (V):

– Paceliet rokas tie partiju saraksti, kuriem visi deputāti nav deklarējušies Tukuma novadā?

– Reformu partijai nav visi deklarējušies, «Vienotībai» – visi deklarējušies, «Tukuma pilsētai un novadam» – visi deklarējušies, Zaļajiem zemniekiem – visi deklarējušies, «Saskaņas centram» – nav visi deklarējušies. Un beigās, tā kā nervi visiem uzvilkti, garastāvokļa uzlabošanai katram nomierinoša tējiņa. (Aplausi.)

–  Kam jūs, zaļie zemnieki, jautāsiet?

J. Verza (ZZS):

– Jautājums droši vien ir pie varas esošajiem domes deputātiem. Ir daudz labu darbu izdarīts, bet ir viens ļoti sāpīgs jautājums lielākajai daļai iedzīvotāju, kas dzīvo daudzdzīvokļu mājās, jautājums ir par energoefektivitātes sasniegumiem. Tas tieši ietekmē iedzīvotāju labklājību. Kas ir tas klupšanas akmens, ka Tukumam ir apaļa nulle šo ēku, kas ir renovētas? Bet tieši tādās pašās pilsētās kā Saldus, Talsi ir tas izdarīts.

Ē. Lukmans (TPN):

– Sāksim ar to, ka apaļas nulles nav, jo Celtnieku iela 3 ir renovēta un izmantota iespēja piesaistīt finansējumu. Vēl arī Slampes kultūras pils un bērnudārzs «Pienenīte». Kas attiecas uz iedzīvotājiem, pašvaldība ir izmantojusi visas iespējas, ko valsts, konkrēti Ekonomikas ministrija, ir devusi – bija informatīvās kampaņas, brauca EM pārstāvji uz vietas un stāstīja ar piemēriem par siltināšanu. Ir domē programma par līdzfinansējumu projektu izstrādei, energoauditam.  Bet – projekta iesniedzējs ir dzīvokļu īpašnieku kopums. Pirmām kārtām pašiem iedzīvotājiem par to ir jāvienojas.

A. Volfs (TPN):

– Mājām ir apmaksāti tehniskie projekti, energoauditi…

– Tātad atbilde ir, ka cilvēki pie mums nespēj vienoties.

Par radiem domē, ūdeni un lidlauku

– Tagad aicinām iedzīvotājus uzdot vienu jautājumu. Uz visiem pārējiem, ja tādi būs, aicināsim kandidātus atbildēt ar laikraksta starpniecību.

Juris Kibermanis:

– Gribētu atbildi uz manu jautājumu dzirdēt no pašiem jaunākajiem partiju pārstāvjiem. Pēdējie atbildēs TPN. Tātad – vai ir ētiski, ka valsts un pašvaldību iestāžu vadītāji ieceļ amatos savus pirmās pakāpes radiniekus – bērnus, sievas un vīrus, vecākus?

E. Jurēvics (RP):

– Manā skatījumā, ja šis cilvēks pieņem lēmumu par sava pirmās šķiras radinieka pieņemšanu… Es tā nedarītu.

Iveta Čivčiša (V):

– Nē.

A. Račkovskis (ZZS):

– Katrs ir pats savas laimes kalējs. Bērni ir jāizglīto, un tas, ko viņi tālāk dara, ir viņu ziņā. To taču arī likums aizliedz. Katrā ziņā KNABs aizliedz.

D. Šidlovska (SC):

– Ja es ieceļu savu radinieku, tad es atbildu, ka viņš simtprocentīgi visu pildīs tautas labā; ja tā, tad jā.

– Tātad jūs nesakāt, ka ne? Bet kurš par savu bērnu teiks, ka viņš slikti strādā… Tagad jūs, TPN, kam šis ir klupšanas akmens.

L. Zemīte (TPN):

– Droši vien tas jautājums ir adresēts man, bet nekaunos un neslēpju, ka Juris Šulcs ir mans tēvs. Es ar to lepojos. Attiecībā uz manu amatu – biju vēlēta bāriņtiesas priekšsēdētāja un mani ievēlēja dome, nevis Šulcs personīgi, un tajā laikā domi vadīja Celitānes kundze.

– Vai jūs atbalstāt, ka tas turpinās; arī jūsu māte taču strādā šajā iestādē.

– Attiecībā par to, vai radinieks var strādāt vai nevar, tad ir jāizvērtē profesionalitāte, kompetence.

– Ir ētiski vai nav – tāds bija jautājums?

– Ja ir atbilstošas zināšanas, pieredze, tad jā, bet, ja tas tikai balstās uz radniecību – tad nē.

– Bet varbūt ir pieci darbinieki, kas ir spējīgi to darīt, ir tikpat kompetenti. Te ir runa par ieceltiem darbiniekiem. Konkurss jau nav bijis, kā lai zina, kurš ir spējīgs?

– Par iecelšanu, liekas, mana māte saka pirmā strādāt domē, tad tikai Šulcs sāka strādāt.

J. Kibermanis:

– Bet kas attiecas uz Tukuma muzeja direktori un viņas meitu…

– Tas būs cits jautājums, turklāt viņas meita domē nestrādā.

Mārtiņš Liepiņš:

– Pagastos vajadzētu izveidot karti ar dzeramā ūdens ņemšanas vietām. Kādreiz iznāk tā, ka dzeramā ūdens vietu noprivatizē, un pārējie netiek klāt. Dzīvoju Slampes pagastā, un, kad nebija elektrības, ūdens sūknis Būriņos nedarbojās, bet centrā aka ir noprivatizēta. Un ja šādu īpašumu pārdod… Lai pagasts zinātu, ka šādu vietu nevajadzētu ļaut pārdot, jo tā visiem ir vajadzīga, tāpat kā dīķi. Jo pažarnieki arī teiktu, kam viņiem vajag tādu karti. Jautājums visiem.

R. Martišauska (RP):

– Par to it kā atbild Valsts Meža dienests, un tas ir saistībā ar ugunsdzēsību; un šādas vietas ir, tiek sastādīti īpaši plāni, kas ar pašvaldībām tiek saskaņoti. Bet par dzeramo ūdeni kā tādu – acīmredzot novadā šī problēma ir un tā ir obligāti jārisina pašvaldībai. Vai nu atpirkt vienīgos ūdens avotus, vai arī, kā tas ir «Knauķos», ka tur vispār šīs te akas vajag ieurbt. Tas ir jārisina steidzamā kārtā.

– M. Rudaus-Rudovskis (V):

– Cik zinu, hidranti pilsētās un pagastos ir atzīmēti.

– Par hidrantiem skaidrs, šobrīd jautājums ir par dzeramo ūdeni.

– Hidrants un dzeramais ūdens ir viens un tas pats.

– Kā cilvēks tiks pie ūdens?

A. Volfs (TPN):

– Pilsēta ir pilna ar brīvkrāniem.

– Runājam par pagastiem.

I. Zariņš (TPN):

– Mūsu programmā un līdzšinējā darbībā esam risinājuši komunālos jautājumus, kas ir pamatfunkcija, tāpat arī dzeramā ūdens kvalitāte.

– Bet ja tagad cilvēkam nav ūdens. Vai Slampē ir, kur padzerties?

– Slampē nav, kur padzerties? Momentā jāpaceļ telefona klausule un jāpiezvana komunālās saimniecības vadītājam Jānim Ambrazēvičam, un viņš jums norādīs tuvāko ūdens krānu.

– Jautājums bija par to, ka tā vieta nav zināma.

A. Driķis (ZZS):

– Ja tur, kur ir urbumi, notiek kādi defekti, tie ir jānovērš, nelaime var būt lauku viensētās, kur blakus mainās īpašnieki un jaunais īpašnieks ap savu īpašumu uzliek žogu; ja kaimiņi nevar vienoties, ir problēmas.

M. Žizņevskis (SC):

– Pagājušajā gadā ar domes naudas līdzdalību jaunieši izveidoja ūdens ņemšanas vietu un sakārtoja avotiņu Vecmokās. Savā laikā savā īpašumā izvilkām ārā dzeramo ūdeni priekš cilvēkiem, tas bija trešais labākais ūdens Tukumā, un tad sākās – jums ir jābūt trepēm, jums katru otro nedēļu vajag PVD analīzes, bet mēs jau priekš cilvēkiem to ūdeni izvilkām… Bet, kad saka draudēt ar normatīvajiem aktiem, pateicām paldies.

Juris Beltiņš:

– Vai jums pašiem neliekas dīvaini, ka tā puse zāles ir cilvēku pilnāka nekā šitā puse, un tā tas ir pilsētā, kurā ir 20 000 iedzīvotāji? Bet jautājums ir par tiesāšanos. Ir vairākas tiesāšanās, kur tiesājas dome ar cilvēkiem, un es uzskatu, ka tas ir nenormāli. Var man neatbildēt TPN, kas man jau atbildēja, ka es esmu atpalicis un ka dzīvojam tiesiskā valstī, bet, kad es viņiem jautāju, vai tās ir normālas attiecības, uz to man neatbildēja. Mēs jau maz zaudējam, kā dome, kā Šulcs saka, bet ziniet, kad zaudē, tad zaudē tūkstošus no pašvaldības budžeta. Ja nav taisnība, pasakiet, ka man nav taisnība. Piemēram, augustā būs Adaptera tiesa, kas prasa 7,6 miljonus latu.

– Tātad jūs prasāt par tiesas procesiem un zaudējumiem?

E. Jurēvics (RP):

– Man ir grūti pateikt, kāda ir statistika, cik Tukumā tiesājas, cik Jūrmalā, bet jebkurā gadījumā tas nav patīkami, ka iedzīvotāji, kas uztur domi par saviem nodokļiem, ar domi tiesājas. Bet tās ir viņu tiesības, un to nosaka likumi.

D. Lebeda (V):

– Piekrītu, ka komunikācija ar sabiedrību ir jāuzlabo, jo ir daudzas labas lietas, par kurām runāt… Bet par tiesāšanos, Beltiņa kungs, pateikšu tā – ir medaļai divas puses – ir cilvēki, kuri, šķiet, ir dzimuši, lai visu laiku tiesātos…

A. Driķis (ZZS):

– Ievērojot Latvijas likumdošanas nacionālās īpatnības, es domāju, ka tā ir neizbēgama lieta. Tikai nav ētiski un solīdi, ka tiesas procesu ierosinātāja ir pašvaldība, tas nebūtu labi, bet diemžēl ir tādi gadījumi, kad jau no 90. gadu sākuma nav bijušas tik precīzi formalitātes ievērotas un patiesībā ir iedzīvotāji, kas iesūdz pašvaldību; arī pagasta padomi kādreiz iesūdzēja tiesā sīku juridisku nianšu dēļ. Tur bieži vien pat ilggadīga komunikācija nav palīdzējusi.

M. Žizņevskis (SC):

– Tiesas procesi nekur neaizmuks, tiesas būs un pastāvēs, bet savstarpēju komunikāciju var atrast, lai līdz tam neaizietu.

Jānis Frišfelds:

– Cienījamie deputātu kandidāti, esmu mazliet iepazinies ar jūsu programmām un, arī paklausoties šodien, ja būtu jauns puika, nezinātu, par ko balsot. Viss tik skaisti, tur tāda un tāda prioritāte. Bet es vairs neesmu jauns puika, man ir sirma galva. Un tad man iznāk – vai nu «Saskaņas centrs», vai Reformu partija, jo viņi nav bijuši pie varas, un arī zaļie zemnieki, jo viņi bija opozīcijā un mani uzklausīja. «Tukuma pilsētai un novadam» un «Vienotība» – nu ar ko jūs esat nodarbojušies – krāpuši, ar demagoģiju nodarbojušies? Es esmu dzīvojis pēc principa, ka Dievu nevar traucēt ar sīkumiem, bet, kad vienreiz bija problēma, kad Vides Veselības pārvalde rakstīja, ka mans dzīves līmenis šeit attiecībā pret veselību un vidi pasliktināsies 23 reizes, tad – ko man darīt savā, savu bērnu un nākamo paaudžu vārdā? Klusēt? Es griezos pie jums, kad pieci cilvēki gribēja ātri pieņemt jautājumu par lidlauku… Cepuri nost, Šulca kungs mums atbildēja, man šī vēstule ir blakus – ka nekādus lēmumus bez neatkarīgu ekspertu slēdziena nepieņems. Nepagāja ne daži mēneši, varu galvu likt ķīlā, ka šo ekspertīžu slēdzienu jums nebija, šodien vēl nav, bet jūs pieņēmāt lēmumu lidlaukam atcelt visus ierobežojumus.

– Tā bija replika, sakiet jautājumu.

– Kurš iestāsies nākotnē pat to mazo cilvēciņu, pat to, kurš ir mazākumā?

– Lielais jautājums ir par Tukuma lidlauku. Engures novadā, kam pieder lidlauks, saka: lai viņi tur raud vai dzied, mēs aizstāvēsim tikai savas intereses; lai par tukumniekiem rūpējas Tukuma novada domnieki. Bet Tukuma novada domnieki balso tā, it kā lidlauks viņiem būtu dzīvības un nāves jautājums. Tātad – kāda ir jūsu attieksme pret lidlauku un kā aizstāvēsiet šos cilvēkus?

E. Jurēvics (RP):

– Jebkuram vēlētājam, kas par mums nobalsos, mēs nevaram konkrēti apsolīt, ka vienmēr piekritīsim viņa viedoklim, bet varam konkrēti apsolīt, ka vienmēr uzklausīsim šo viedokli un to apspriedīsim, un pieņemsim lēmumu. Nekad neizturēsimies augstprātīgi.

D. Lebeda (V):

– Bet tajā pašā laikā viens mazs cilvēciņš prasa, kad būs darba vietas, kad beidzot lidlauks sāks strādāt?

– Jūs ticat, ka lidlaukā būs darbavietas?

– Tieši tā, jau ir. Kad bija raidījuma «Novadi izvēlas» filmēšana, žurnālists Kārlis Streips teica, ka tukumniekiem būtu jāpastāv mierā, jo pasaulē ir vēl nopietnāki lidlauki pie pilsētām un tur taisni lidlauki veicina novada attīstību.

– Viņš stāstīja par Ameriku. Bet tu, Dace, gribētu dzīvot tā, lai pār tavu māju lido?

– Arī Slampē, kad bija sapulce, skolotāja Baiba Talce pierādīja, ka ir veikti pētījumi, kur lidlauks veicina attīstību.

– Jūs varējāt balsot, lai pagriežas citā virzienā…

M. Rudaus-Rudovskis (V):

– Paturpināšu, ka lidlauks tur ir, ja nemaldos, no 1939. gada. Tad kas bija pirmais – vista vai ola? Otrs, paldies Dievam, dzīvojam demokrātiskā valstī, kur iedzīvotājs ar jebkuru lēmumu var vērsties tiesā un pārsūdzēt. Trijās tiesu instancēs tas ir izskatīts un atstāts spēkā domes lēmums.

– Te vairāk runa par attieksmi.

– Attieksmi varēs izteikt ietekmes uz vidi novērtējumā, kas šobrīd vēl nav, bet tūlīt būs.

– Vai jūs uzklausīsiet vai ne šos cilvēkus?

– Mēs jau to darām.

– TPN, jums ir 11 deputāti domē, un tas lielākais pārmetums ir jūsu kompānijai, ka neuzklausījāt iedzīvotājus un aizstāvējāt lidlauku.

A. Volfs (TPN):

– Uzklausījām…

– Jūs pats dzīvojat Pūrē, jums jau vienalga…

– Gribat par Pūres pieredzi, Frišfelda kungs, dzirdēt? Jebkura rūpnīca mūsu pagastā, par kuru tagad saka, ka tur laime atnākusi un ka man paveicies vadīt laimīgu pagastu, uzbūvēta ar iedzīvotāju protestiem un vienai daļai iedzīvotāju sarežģījot dzīvi. Lai taptu lielā zaptes rūpnīca, tika atņemti 28 mazdārziņi, un jūs zināt, kādi Pūrē ir dārziņi – ar vasarnīcām, ilggadīgiem stādījumiem, ūdensvadu… Tādi bija jāatņem. «Kuršu zemi» lai uzbūvētu, tāpat bija dārzi jāatņem… Mēs zinām, ka jūs nebalsosiet par mums, bet mēs atbalstīsim lidlauka attīstību. Tā tiešām ir pašvaldības māksla un spēja sabalansēt šīs intereses, ir ieguvumi un zaudējumi, mūsu pieredze rāda, ka ieguvumi ir lielāki.

A. Jaunkļaviņš (ZZS):

– Ja mani ievēlēs par deputātu, es aizstāvēšu to cilvēku intereses, kam tiek izdarīts kaitējums. Un nekad mans arguments nebūs par labu kādam objektam, ja arguments būs – tur uzcels viesnīcu, tur būs kafejnīca, būs darba vietas. Cienījamie kolēģi, «Vienotība» minēja, ka ir pētījumi, jā, piemēram, ārvalstīs mazās lidostas kļūst arvien nerentablākas un tā tas droši vien arī ir. Bet es gribu teikt par ko citu – ir pētījums, ka lidmašīnas vislielākos izmešus izmet gaisā paceļojoties un nolaižoties, un te neiet runa pat troksni, pie trokšņa Durbe ir pieradusi un es esmu pieradis, ka sestdienās un svētdienās dārd mūzika; arī, kad lidmašīna nolaidīsies, dārdēs, bet šo izmešu kaitējumu maniem bērniem un mazbērniem nekompensēs tas, ja kāds tajā lidostā vai viesnīcā strādās…

M. Žizņevskis (SC):

– Ja runājam par uzņēmējdarbību, viennozīmīgi, tie ir ļoti lieli līdzekļi, kas ienāks šinī [lidlauka] gadījumā Tukuma novadam, Engures novadam.

– Ienāktu.

– Ienāktu, jā. Ja mēs skatāmies šo projektu – ir pieprasījums izveidot otro skrejceļu un tad lidmašīnas nāk iekšā. Ja skatāmies, kā ir iedzīvotājiem, tad, ja tas viss iziet, var kompensēt, piedāvāt, runāt, pārcelt māju citā labvēlīgākā vietā, jo ar to naudu, kas tur ir, to mierīgi var pavilkt. Tie ir nodokļi, kas nāk no lidostas…

– Bet tie jau Engures novadam ienāks, tos neviens Tukuma novadam nedos.

– Engures novadam ir tās saknes, jārunā ar Smārdi – apvienoties vai neapvienoties. Engure ir jūrmala – tie ir daudzi jautājumi kopā…

– Bet Engures dome neslēpjoties un publiski saka, ka viņus neinteresē Tukuma iedzīvotāji un Tukuma nodokļi. Viņi darīs visu, lai nodokļi un nauda no šī uzņēmuma paliktu viņiem….

– Tagad ir vēlēšanas; Engures novads runās, lai būtu viss skaisti Engures novadam, Tukuma novads – lai viss būtu skaisti Tukuma novadam…

– Jūs cerat, ka jums izdosies šos lepnos, pieklājīgi runājot, Engures novada priekšstāvjus pārliecināt, lai kaut ko atmet Tukuma novadam?

– Būtībā, jā.

J. Frišfelds:

– Rudaus-Rudovska kungs atkal dezinformē. Nenotika trīs tiesvedības, mums atteica tiesvedību, jo uzskatīja, ka tas nav administratīvais akts, un [lietu] izbeidza. Ja būtu jautājums izskatīts – jūs zaudētu. Bet mēs pielaidām kļūdu, ka negājām uz tiesu, jo mums nebija naudas advokātam.

– Bet domē ir jurists, kuru jūs varētu [izmantot].

– Viņiem ir trīs juristi.

– Vai tad domes juristam nav jāpalīdz cilvēkiem, kas nonākuši grūtībās?

M. Rudaus-Rudovskis (V:)

– Iedzīvotāji šajā konkrētajā gadījumā nav vērsušies. Viņiem ir savs ļoti spēcīgs jurists.

Naudas samazinājums sociālajai jomai – nepārliecina

Juris Visockis:

– Domes pagājušā gada atskaites infografikā par kopējo budžeta finansējumu parādījās procentuāls samazinājums sociālajiem jautājumiem. Vai tiešām mums šeit tā dzīve ir tik ļoti laba un to dzīves pabērnu kļuvis mazāk?

A. Volfs (TPN):

– Tā nav tikai mūsu izjūta vai sajūta, tie ir statistikas rādītāji, ka bezdarbs samazinājies no 14% uz 8% vai 7,2%, kā mani kolēģi palabo. Neapšaubāmi, tas ir mans personīgs un politisks uzstādījums, ka darbspējīgam cilvēkam vislabākā sociālā palīdzība ir darbs. Mēs visi runājam par uzņēmējdarbības atbalstu – tā būs mūsu prioritāte.

– Jautājums bija cits, vai jūs uzskatāt, ka sociālās palīdzības nepieciešamība novadā ir samazinājusies?

– Jā.

A. Puķīte (NTZ):

– Reālais iesniegumu skaits no iedzīvotājiem ir pieaudzis, bet nav pretī ne apsekošanas, ne kas cits.

I. Plaude (NTZ):

– Tātad pieaugusi spēja ”atšūt” iesniegumu iesniedzējus?

– Absolūti nē, pieaugusi prasība pildīt līdzdarbības pasākumus.

– Bet ja nav apsekoti?

– Kāpēc nav apsekoti?

– Jūsu pašu cipari to parāda.

– Uz katriem tūkstoš cilvēkiem ir savs sociālais darbinieks, un viņš zina katru savu cilvēku.

– Bet jūs nevarat par viņu atbildēt. Lūgsim atbildēt arī pārējās partijas – vai jūs uzskatāt, ka dzīve Tukuma novadā kļuvusi labāka?

E. Jurēvics (RP):

– Nav laba, bet nav tik slikta kā 2009. gadā. Tik dramatiski nav. Nevaru precīzi atbildēt. Sociālajai palīdzībai jābūt mērķtiecīgākai, mēs tieši runājam par bērniem un vecāka gadagājuma cilvēkiem, kam nepieciešama palīdzība. Ir jāizskauž tie gadījumi, kad palīdzību sniedz tiem, kam nevajag.

D. Lebeda (V):

– Uzskatu, ka novadā dzīve nav palikusi sliktāka, jo, būsim reāli, šie četri gadi nāca kā blieziens visiem. Un tomēr pie vienādas jostas savilkšanas novads ir izķepurojies..

– Tad kāpēc pretruna – naudas atvēlēts mazāk, bet iesniegumu skaits pieaug?

A. Jomerts (V):

– Izvērtēšana ir stingrāka, un arī līdzdarbība, pirms tam nebija nekādas līdzdarbības, cilvēks aiziet uz sociālo dienestu, dabū pabalstu, bet tagad ir jānāk un 40 vai cik stundas nedēļā jāstrādā, bet cilvēks saka, ka viņam nav laika – jāstrādā. 

– Bet Pasaules banka [pētījums, ko pasūtījusi Labklājības ministrija] uzskata, ka mums ir daudz tiešām trūcīgu cilvēku un ka vistrūcīgākajiem palīdzība ir visnepietiekamākā. Arī Tukuma novads ir tas, kas šo GMI [garantētā iztikas minimuma] līmeni atstājis viszemāko.

– Es domāju, ka [finansējuma] samazinājums ir tāpēc, ka izbrauc cilvēki, mirstība lielāka, protams, ir jautājums, vai šo slieksni varētu sākt celt augšā, jo iztikas minimums cilvēkam ir lielāks. Lai varētu atstāt sociālos pabalstus tai pašā līmenī, tad nolikumā būs jāpaceļ griesti daudziem pabalstiem.

M. Rudaus-Rudovskis (V):

– Tiešām, šinī budžetā ir neliels samazinājums sociālajai palīdzībai, jo atsevišķās sociālās palīdzības programmās ir samazināts finansējums, bet šis samazinājums nav liels. Tas varbūt procentuāli izskatās lielāks, jo pamatbudžets ir pieaudzis un šo te procentu konkrētai nozarei rēķina pēc pamatbudžeta.

– Bet tas GMI ir maziņš.

– Es izstāstīšu, kāpēc gan valstī, gan novadā ejam uz šo te samazinājumu vai ierobežošanu. Parunājot ar uzņēmējiem, viņi saka – nejaucieties ar saviem pabalstiem darba tirgū, mums nav, kas strādā, jo cilvēkam ir izdevīgāk saņemt sociālo palīdzību, nevis strādāt.

– Bet Pasaules bankas pētījums saka, ka šis apgalvojums neatbilst patiesībai.

– Šo pētījumu neesmu lasījis

Ē. Lukmans (TPN):

– Varbūt, precizējot par iesniegumiem, kāpēc tie ir palielinājušies. Sociālā palīdzība nav tikai pabalsti, ir pieauguši pieprasījumi pēc psihologa palīdzības, sakarā ar problēmām ģimenēm, kur kā galveno uzsvaru lika uz bērnu audzināšanas problēmām. Ar naudu nekas nav saistīts, bet iesniegums ir nepieciešams; ir pieaugusi nepieciešamība pēc aprūpētāja pakalpojuma, kas saistīts ar mobilās brigādes izbraukšanu uz konkrētu vietu. Tas šo iesniegumu skaitu palielina. Ja mēs gribam konkrēti, katrs iesniegums ir jāizvērtē.

– Kāpēc tas GMI ir tik zems?

– Kā jau A. Volfs teica, pirmām kārtām bezdarba līmeņa samazinājums…

– Bet mēs jau nerunājam par tiem, kas dabū darbu, mēs runājam par tiem, kas ir ļoti trūcīgi un kam nav pat Ls 35 mēnesī…

– Bet katrs tiek vērtēts individuāli.

– Un jūs uzskatāt, ka Tukums ir tik nabadzīgs, ka vairāk par Ls 35 nevar maksāt. Jūs sakāt – nē?

– . Ir spējīga maksāt. Pašvaldībai ir jāskatās uz teritoriju kopumā. Ir kopējā koncepcija, kuras ietvaros tiek vērtēts individuālais gadījums. Domes sēdēs tiek skatīti individuālie gadījumi gan par nodokļu atlaides piemērošanu, gan konkrētu pabalstu konkrētam cilvēkam…

A. Driķis (ZZS):
– Mūsu viedoklis, ka iesniegumu skaits palielinās tādēļ, ka ar katru gadu arvien vairāk cilvēku uzdrošinās pārvarēt savu kautrīgumu un griezties pēc palīdzības, sevišķi saistībā ar komunālajiem maksājumiem. Par to kopējo summu, es domāju, ka par to nebūtu daudz ko satraukties; ja vajadzība ir, papildus tādi līdzekļi domes budžetā vienmēr atradīsies. Diezgan bieži domes un finanšu komitejas sēdēs ir skatīti jautājumi un pieņemti lēmumi, kas sagatavoti sociālajā dienestā; mēs esam palielinājuši pakalpojumu daudzumu un atbalsta summas, lai būtu palīdzēts iespējami lielākam skaitam cilvēku.

– Galvenais jautājums, vai trūcīgo skaits ir samazinājies?

– Tie ir skaitļi, trūcīgos nosaka pēc noteikumiem, vai viņi tam atbilst vai neatbilst. Bet tos skaitļus nezinu no galvas.

M. Žizņevskis (SC):

– Skatoties, kas gāja pabalstu prasīt jau agrāk, ir profesionāli prasītāji, bet ir cilvēki, kuri parādās tagad, jo viņi vairāk nevar vilkt. Cilvēki saka – es vēl varu, vēl neprasīšu, bet tagad viņi iet, jo vairāk nevar… Ja runā, vai mums dzīves līmenis ir uzkāpis, noteikti ne, jo visi pakalpojumi paliek dārgāki, algas paliek tās pašas, un tas nozīmē, ka arī dzīves līmenis nemainās.

– Klausieties, ko uzņēmējs saka, ka dzīves līmenis nav pieaudzis, algas nekur nav cēlušās, jo uzņēmējam nav iespējams tās celt!

– Jāizvērtē, kas ar cilvēkiem notiek – viņš šodien pēc palīdzības nenāk, rīt nenāks, bet parīt nāks. Tas ir sociālā darbinieka ļoti atbildīgs darbs.

– Paldies. Paldies jums visiem, kas piedalījāties diskusijā!