Poļi aicina sadarboties

27. oktobrī Tukuma novada domē uz tikšanos ar vietējiem uzņēmējiem ieradās Polijas vēstniecības pārstāvis politikas un ekonomikas jautājumos Dāvids Tomaševskis. Diemžēl uzņēmēji, kas līdz šim domei knābuši par inertumu biznesa kontaktu dibināšanā, šo iespēju neizmantoja – pie sarunu galda sēdās vien divi…

Vienīgā ES valsts ar augošu ekonomiku
Savā uzrunā D. Tomaševskis uzsvēra, ka viņa mērķis ir palīdzēt dibināt lietišķos kontaktus un mainīt Latvijas uzņēmēju priekšstatus par Poliju. Šobrīd Polijas importa – eksporta apgrozījums esot sestais lielākais Eiropā; par spīti krīzei Polijas ekonomika turpina augt un pērn tā bijusi vienīgā ES valsts ar IKP pieaugumu. Viens no pazīstamākajiem poļu ekonomistiem, bijušais nacionālās bankas prezidents Leščeks Balcerovičs (Leszek Balcerowic) poļu veiksmi skaidrojot šādi: pirmkārt, Polijas banku kredītpolitika nebija tik – maigi runājot, aktīva, kā citās Eiropas valstīs; otrkārt, – nebija strauji augoša iekšējā parāda; treškārt, biržu ietekme nebija tik spēcīga, kā, piemēram, ASV; ceturtkārt, kritās cenas dabas resursiem; tāpat jāpiemin liels iekšējais tirgus un atbilstošs patēriņš. Poļi nenobijās no krīzes – tērēja naudu un arī noguldīja. Eksporta kopējā dinamika gan samazinājusies, taču ne briesmīgi – apmēram 12% robežās.
Viena no lielākajām poļu problēmām – bezdarbs. 2004. gadā tas sasniedzis 20% līmeni, taču situācija mainoties – pērn augustā reģistrēti vairs tikai 11,3%. Polijas mērķis esot sasniegt dabisko bezdarba līmeni – 7%; tikpat prioritāra nozare esot izglītība – uz 38 miljoniem iedzīvotāju ir 456 universitātes; 11% ES studentu esot no Polijas, 57% poļu pārvalda vienu svešvalodu (vidējais rādītājs ES – 56%)
Viens no variantiem, kā attīstīt ekonomiku – Polijā ir izveidotas 14 speciālas ekonomiskās zonas 20 000 ha platībā, kas darbosies līdz 2017. gadam; šajās zonās katram investoram tiek piemērotas nodokļu atlaides, samazināts birokrātiskais slogs un dota iespēja izmantot vietējo infrastruktūru. Ir gan cita problēma – šobrīd Polija vairāk atgādinot būvbedri; līdz Eiropas futbola čempionātam rit vērienīgi ceļu rekonstrukcijas darbi. Poļi ar situāciju samierinājušies, jo saprot, ka vēlāk būs vieglāk.

Vēstniecība palīdzēs atrast biznesa partnerus
Par Polijas un Latvijas sadarbību: pērn Polijas eksports uz Latviju veidojis 551,8 miljonus eiro, bet imports no Latvijas – 125,1 miljonu eiro. Šogad gan imports un eksports audzis par apmēram 14%. Kā panākt lielāku Latvijas importa daļu Polijā?
D. Tomaševskis:
– Latvijas uzņēmēji uzskata, ka poļu tirgū ienākt ir grūti, jo tas ir liels un ar spēcīgu konkurenci, tāpēc nedara neko. Piekrītu, ka atsevišķos reģionos ienākt poļu tirgū nav viegli, tomēr vajadzētu vismaz mēģināt. Tas veiksmīgi izdevies vairākiem Latvijas kokapstrādes uzņēmumiem. Polija ir ceturtais lielākais Latvijas importa partneris; lielākoties eksportējam mašīnbūves, ķīmiskās rūpniecības un pārtikas produktus.
Par investīcijām – tur situācija pretēja: Polijas investīcijas Latvijā šī gada pirmajā pusē bija 5,80 miljonu eiro, tai pašā laikā Latvijas investīcijas Polijā – 32,7 miljonu eiro. Šādu atšķirību nosaka tas, ka abu valstu ekonomiskās attiecības balstās uz tirdzniecību – nav ilgtermiņa ieguldījumu. Šo situāciju mainīt nebūs viegli, tāpēc attīstīsim to, kas jau sasniegts. Vēstniecības rīcībā ir Polijas ekonomikas ministrijas datu bāze par visiem poļu uzņēmumiem – aicinām ikvienu Latvijas uzņēmēju vērsties pie mums ar idejām sadarbībai un mēs piemeklēsim konkrētajā reģionā atbilstošākos partnerus. Kontaktinformācija pa tālruni: 6703 1524; e-pasts: veh@poltrade.lv, mājas lapa: www.poltrade.lv
P.S. Tikšanās noslēgumā novada domes izpilddirektors M. Rudaus-Rudovskis bija izrēķinājis, ka proporcionāli Latvijas un Polijas iedzīvotāju skaitam, mēs eksportējam četrreiz vairāk preču nekā poļi… Tas tā – astes pacelšanai.